Aktualitātes

MAIJS - 2018 

Vītolu fondā ir 2018. gada 17. maijs vienmēr būs īpaša diena, jo tad tika saņemts Gunāra Šterna testamentārais ziedojums, kurā daļu no saviem līdzekļiem viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai. Vispārsteidzošākā ir testamentā ziedotā summa – 5,3 miljoni Austrālijas dolāru, tas ir vairāk kā 3 miljoni eiro. Jau pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja Gunāra dzīvesbiedres Metas tēva, docenta Jāņa Fridrichsona, piemiņas stipendiju, kura tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem. Taču šobrīd saņemtais testamentārais ziedojums – neaprakstāms pārsteigums, jo šis novēlējums ne vien dāvā cerību tik daudziem talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību, bet arī apliecina ziedotāja uzticību Vītolu fonda darbam.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Ziemeļvidzemē, skaistajā Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. Kad četrdesmito gadu beigās sākās izceļošana uz citām valstīm, Šternu ģimene devās uz Austrāliju. Viņi iebrauca Sidnejas ostā 1950. gada ziemā un pēc īsas uzturēšanās imigrantu nometnē Grētā nonāca galvaspilsētā Kanberā, kur jau dzīvoja un strādāja radi.

Viņš pabeidzis tautsaimniecības studijas Melburnas universitātē ar B.Comm. (Bachelor of Commerce) grādu 1956. gadā. Tad turpināja strādāt, bet vienlaikus absolvēja arī Humanitāro Zinātņu (Arts) fakultāti ar BA (Bachelor of Arts) grādu, specializējoties matemātikā. Kā izvēles priekšmets matemātikas kursā toreiz ietilpa jaunā datorzinātne, kas saistīja Gunāra interesi uz mūžu. Mācoties Melburnas universitātē, Gunārs sastapa Metu, savu lielo mīlestību, un 1957. gada viņi aprecējās. 
Līdz aiziešanai pensijā Gunārs strādāja par programmētāju Aizsardzības Ministrijā (Department of Defence). Arī pēc tam Gunārs neprata dīki vadīt laiku – viņš darbojās grāmatvedības jomā un strādāja starptautiskās nodokļu konsultantu firmas H&R Block Kanberas birojā, pēc tam vairākus gadus bija brīvprātīgs valdības nodokļu konsultants (Tax Help) mazturīgiem pilsoņiem. Sešdesmit gadus viņš bija grāmatvežu biedrības “Certified Practicing Accountants” biedrs.

Gunārs allaž aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē- vairākus gadu desmitus viņš bija Kanberas latviešu Luterāņu draudzes kasieris un Kanberas Latviešu Biedrības (KLB) revidents. Vistuvākais Gunāra draugs visa mūža garumā bija dzīvesbiedre Meta – viņus saistīja savstarpēja uzticēšanās un nesavtīgas rūpes vienam par otru, bet galvenokārt – dziļa un patiesa mīlestība. Latvijā Gunārs pirmo reizi atgriezās vēl padomju laikā, septiņdesmito gadu beigās, pēc tam vēl vairākas reizes, pēdējoreiz- 2001. gadā. Gunārs Šterns aizgāja Mūžībā 2016. gada 26. jūnijā, un viņa dzīvesbiedrei šobrīd ir nepieciešams ļoti, ļoti daudz spēka, jo Metas dzīvē Gunārs bija pats svarīgākais cilvēks – viņas ,,datora un kafijas guru”, viņas ,,mīļā sirds un ceļa gaisma”.

Tur, Visumā, ir Saule un Mēness, miljoniem zvaigžņu un neskaitāmas planētas, no kurām viena nes arī Latvijas vārdu. Un tas nozīmē, ka ikvienam no mums reizēm tomēr vajadzētu pavērties debesīs – kaut vai tāpēc vien, lai iemācītos raudzīties augšup un pārliecinātos, ka pastāv tāda mīlestība, kura nav vārdos izstāstama un kuras mūžīgumu apliecinājis patiesi liels Cilvēks. Esam ļoti pateicīgi Šternu ģimenei!

JAUNĀS STIPENDIJAS

- Gunāra Šūbiņa piemiņas stipendija

Jau izsenis zināms, ka Zemgale ir stipru un viedu vīru kalve. Šī ir vieta, kur dzimis ziedotājs Gunārs Šūbiņš. Trimdas gadus viņš pavadījis Kanādā un pierādījis sevi ģeoloģijas un lauksaimniecības nozarēs. Gunārs aktīvi darbojās arī latviešu sabiedrībā - bija “Latviešu nacionālās apvienības Kanādā” biedrs un padomes loceklis, arī “Daugavas Vanagu Kičeneras-Vaterlū nodaļas” priekšsēdis. Maijā Vītolu fonds saņēma Gunāra Šūbiņa testamentāro novēlējumu 300 000 CAD gan vēstures maģistrantiem, gan maznodrošinātiem un centīgiem studentiem. Šie jaunieši nesīs savās sirdīs zemgalnieka stipro garu un viedumu. Paldies testamenta izpildītājai Alīdei Forstmanis!

- Modra un Gitas Zandbergu stipendija

Gita un Modris Zandbergi

Skolotājs – tā ir viena no atbildīgākajām profesijām pasaulē, tas ir cilvēks, kurš ar savu darbu ikdienā ietekmē daudzu bērnu un jauniešu dzīvi. Neskatoties uz likteņa uzliktajiem pārbaudījumiem, stipendijas dibinātāji Modris un Gita Zandbergi arī paši allaž mācējuši saglabāt gaišu skatījumu uz dzīvi un augstu vērtējuši izglītības lomu cilvēka dzīvē. Ziedotāji  ir teikuši: ,,Pateicoties izglītībai, paši daudz ieguvām un attīstījām prātu un intelektu. To novēlam visiem stipendiātiem kā Kanādā, tā Latvijā. Lai centība, darbs un neatlaidība vada viņu skolas gaitas!” Stipendija novēlēta jauno pedagogu izglītošanā. Paldies dēlam Aldim Zandbergam, Auseklim Zaķim un Latvijas aprūpes un attīstības fondam (LRDF) par stipendijas kārtošanu!

- Korp! "Vendia" stipendija

“Vendia” ir studentu korporācija, kas dibināta 1927. gada 20. martā Rīgā. Korporācijas nosaukums atvasināts no senā Cēsu nosaukuma Wenden, kas cēlies no vendu nosaukuma. Korp! Vendia stipendija atbalstīs studējošos biedrus. Korporācija iestājas par izglītību un gara gaismu, par dzimtenes mīlestību un buršu brālību - par Latviju! Paldies Korp! ”Vendia” pārstāvim Imantam Žūriņam!

- Noras Liepas stipendija

 
Nora Liepa kopā ar mazmeitu Eriku.

Maijā Vītolu fonds saņēma vēstuli no tālās Amerikas, kurā Nora Liepas kundze pauda uzticību fonda darbam un vēlas dibināja stipendiju Jēkabpils novada jauniešiem. Šī stipendija būs nopietns atbalsts tiem Latvijas jauniešiem, kuriem arī netrūkst mērķtiecības, uzņēmības un centības, lai piepildītu savus sapņus.

STIPENDIJU JAUNUMI

- Rigvir grupa izsludina stipendiju konkursu.

Jau ceturto gadu Rigvir grupa sadarbībā ar Vītolu fondu izsludina stipendiju konkursu  12. klašu skolēniem ar mērķi sniegt atbalstu centīgiem vidusskolēniem pēdējā mācību gadā, lai sagatavotos studijām augstskolās. Konkursa uzvarētāji iegūs stipendiju uz visu mācību gadu. Ikmēneša stipendijas 75 eiro apjomā tiks piešķirtas 14 centīgākajiem reģionu vidusskolēniem, priekšroka tiks dota tiem, kuri savu nākotni saista ar eksaktajām zinātnēm – medicīnu, farmāciju, ķīmiju vai bioloģiju.  Pieteikšanās konkursam no 1.jūnija līdz 15. jūnijam.

SARĪKOJUMI UN TIKŠANĀS

09.05. Fonda dibinātājs Vilis Vītols tikās ar ziedotājiem Visvaldi  un Gunāru Dzeņiem.

20.05. Juris Petričeks aicināja stipendiātus uz pusdienām restorānā “Niklāvs”.

20.05. Lalita Muižniece tikās ar "Arnolda un Helēnas Sildegu fonda stipendijas" saņēmēju Jūliju Šilovu. 

31.05. Ārija Mileiko tikās ar Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Gipters, Korp! Dzintra stipendiātiem.

VEIKSMES STĀSTS

-Kā uzzināji par Vītolu fondu? 

Tālajā 2002. gadā par Vītolu fondu uzzināju skolā. Toreiz visa mana ģimene dzīvoja Naukšēnu pagastā, bet es katru nedēļu braucu mācīties uz Valmieru. Tajā laikā diemžēl sāka slimot mans tētis un finansiālā ziņā mums bija grūti. Kad pienāca laiks mācīties augstskolā, mani vecāki nespēja apmaksāt studijas, tādēļ pieteicos Vītolu fonda izsludinātajam konkursam uz ziedotāju stipendijām.

- Pastāsti par savām studiju gaitām. 

Mācījos Valmieras ģimnāzijā un jau vidusskolā dzīvoju kā students, katru nedēļu braucu uz skolu, dzīvoju kopmītnēs un nedēļas nogalēs braucu mājās. Manā dzīvē ir vairākkārt pierādījies, ka viss notiek pretēji tam, bet tas beigās izrādās labākais variants. Tieši tā notika ar augstskolas izvēli. Atceros, ka biju izdomājusi startēt uz komunikāciju zinātnēm, gribēju būt TV žurnāliste, taču, kad kāds man jautāja "kur iesi mācīties?", teicu "uz ķīmiķiem" un par to pasmējos. Sanāca tā, ka Vidzemes augstskolā Komunikāciju zinātnē tiku maksas grupā, to atļauties nevarēju, tādēļ vasarā aizbraucu uz Rīgu un kopā ar draudzeni aizgājām uz RTU studiju pieteikšanos, un tā iestājos Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātē. RTU pabeidzu bakalaura programmu. Maģistrantūras laikā iestājos LU Ķīmijas fakultātē, kurā ieguvu maģistra grādu. Ar to manas līdzšinējās studijas beidzās un sākās “atdošanās” darbam. 

- Kur tavs ceļš aizveda pēc studijām? 

Kad mācījos augstskolā, zināju, ka mana nākotne jāsaista ar laboratorijām farmācijā vai analītikā, jo ko gan citu ķīmiķis varētu darīt. Skolas laikā prātojot par profesijām un domāju, ka noteikti nebūšu policists, ārsts un ugunsdzēsējs – pārāk smagas profesijas un es to nevarētu fiziskās sagatavotības ziņā. Un tad man piedāvāja darbu ar ideāliem nosacījumiem policijā. Interesants darbs ķīmiķim Valmierā (noteikti negribēju strādāt Rīgā), summētais darba laiks (varēju apvienot studijas maģistratūrā) un brīnišķi kolēģi. Laikam esmu viena no retajām laimīgajām, kuru darbs atrada pats un vēl tik saistošs, jo izrādās, ka mums Latvijā ir pašiem savi CSI un es esmu viena no tiem.

- Ko tev nozīmēja stipendijas saņemšana? 

Saņēmu “Latvija Statoil” stipendiju. Tajās tikšanās reizēs un kopīgajos pasākumos ar Baibu Rubesu (tā laika “Latvija Statoil” vadītāju), vienmēr izjutu bezgala dziļu pateicību, kuru nekā citādi nevarēju izrādīt, kā ar vārdiem “LIELS PALDIES” un smaidu. Manī vēl joprojām ietilpst tik daudz pozitīvu emociju un labu vārdu, ko var tikai attainot ar milzīgu Latvijas pļavu jūnija vidū ar ziediem pilnbriedā – kaut kas tik skaists, smaržīgs, radošs un drošs.

- Kas tavuprāt ir labdarība?

Labdarība ir kāds labs darbiņš, kas sākas no nemateriāla, līdzjūtīga smaida noskumušam kolēģim, līdz materiālai palīdzībai kādam, kuram tas ir ļoti nepieciešams. Nekad negribētu vinnēt milzīgu naudas summu, jo es nevēlētos kļūt par naudas vergu, bet ja man tā dzīvē gadītos, lielāko daļu no vinnesta ziedotu labdarībai un otru daļu atdotu ģimenes drošai nākotnei. Sen jau pierādījies, ka pozitīvais vairo pozitīvo. Ikviens grib dzīvot laimīgā pasaulē, laimīgā Latvijā. Lai palīdzētu mūsu valstij augt, jāsāk ar svarīgāko – cilvēku. Ziedot cilvēka izglītībā ir brīnišķīgs, tālejošs ieguldījums.

- Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kuri tikai ir sava ceļa sākumā un domā par pieteikšanos stipendijai? 

Piesakieties VF administrētajām stipendijām! Nekad nevar zināt, kur tavs ceļš aizvedīs, bet sperot kaut mazu solīti, tas jau virzās uz priekšu un apkārt ir tik daudz neredzamu, palīdzīgu roku, vajag tikai pieņemt visu, kas ar tevi notiek.

Ar cieņu 
Dace Landrāte

AKTUĀLI

- Vītolu fondā remonts!

 
Jēkabs Ozols (no kreisās), Nils Alberts Veide, Edgars Grapmanis, Kalvis Kaļva. 

Maijā Vītolu fonda birojā tika veikts remonts. Paldies pārvaldniekam Ērikam Līdakam, dizainerei Kristīnei Klišānei un stipendiātiem Kalvim Kaļvam, Edgaram Grapmanim, Jēkabam Ozolam, Artūram Smilam, Nilam Albertam Veidem, Niklāvam Ņikiforovam par palīdzību un ieguldīto darbu!

SVEICAM!

ZIEDOJUMI MAIJĀ

Maijā ziedojuši: Gunāra Šterna testamentārais novēlējums, Zane Stait-Gardner, Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters testamentārais novēlējums, Linda Ezergailis, Voldemārs Gulēns, Modris Zandbergs, Korp! “Fraternitas Lataviensis”, Māris Plūme, Rasma Dinbergs, Gunāra Šūbiņa testamentārais novēlējums, Sanita Treimane, Gundars un Astrīda Strautnieki, Pēteris Āboliņš, Jelgavas Zonta klubs, Andrejs Isajevs, ERGO, Nora Liepa, AKKA/LAA biedrība (Mūziķa Andra Vītoliņa piemiņas stipendiju fondam), Raimonds Sīmanis, Rita Kaimiņa, Juris Petričeks, Korp! “Vendia” filistru biedrība, “Daugavas vanagu” Melburnas nodaļa, Austrālijas Vanadžu kopa, Marija Ķeņģe. . 

Draugu stipendijai ziedojuši: Zane Blumbaha, Astrīda Jansone, Rita Kaimiņa, Velta Bormane, Jānis Kleinbergs, Ināra Krūmiņa, Aija Downing, Astra Innis, Vita Diķe, Arita Šreibere, Ivo Sirmais, Baiba Riekstiņa, Egils Fuksis, Ineta Sila, Baiba Pudāne, Artūrs Banders, Kaspars Liepiņš, Milla Vanillava, Aivars Junga, Gunars Valeniks, Anda Kursiša, Aija Dukaļska, Edgars Egle,  Aivars Tabuns un 37 anonīmi ziedojumi. 

Nodibinājums "Vītolu fonds"
Reģ.Nr. 40008066477
Lāčplēša iela 75B, Rīga, LV-1011, Latvija
 Konta numurs: LV48UNLA0050020101491
AS “SEB banka”
SWIFT:UNLA LV 2X
Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums