Arhīvs - Marts 2009

AKTUALITĀTES MARTS

Turpinās kandidātu pieteikšanās 2007./2008. mācību gada stipendijām. Informācija un anketa www.vitolufonds.lv, sadaļā: Kā pieteikties stipendijai.

     

Kad izgāju šorīt pa durvīm,
Man pretī skanēja prieks
No zvirbuļu priecīgiem čiepstiem.
Tie vēstīja: "Drīz kusīs sniegs!"

Jau gaišāks ir kļuvis uz ielām,
Un smaidot teic sētnieks: "Labrīt!"
Sniegs projām plūst straumītēm lielām,
Bet nevis no debesīm krīt.

Man prieks sirdī, uzsākot dienu.
Klāt pavasars, ziema mūk prom,
Es pamanu dobītē ziedu,
Sīks saulesstars samīļo to!

Ir dienas, kad gribas samīļot visu pasauli. Tāda noskaņa fondā  ir  20. martā. Plkst. 13.44 Latvijā  sākās pavasaris. No rīta saņēmām vēstuli no  Intas Bušs Gotelli, kurā bija rakstīts, ka viņa kā testamenta izpildītāja ir izlēmusi Zirģeļu ģimenes piemiņas stipendiju, uzticēt administrēt Vītolu fondam. Skaista dāvana pirmajā pavasara dienā! Paldies!

Lai mūsu pavasara prieks iemājo arī jūsmājas.

Jaunums:

  • Zirģeļu ģimenes stipendija
  • Artūra Cipuļa piemiņas stipendija
  • Aivara Andersona ģimenes stipendija

05.03. Ziedotājas Māras Hrgetič mērķziedojums Annas Māras, Kristiana, Pētera Hrgetič stipendijām.


Kristians, Pēteris un Anna Hrgetič

 

06.03. Ziedotājas Vijas Zaueres Hjūzas mērķziedojums ELJA 50 stipendijai.

ELJA50
ELJA50

09.03. Fondā viesojās ziedotāja Biruta Heisteres kundze, kura jau 2005. gadā sava vīra Daumanta piemiņai dibināja Latvijā divas stipendijas, tās novēlēdama jauniešiem no Dobeles rajona Bukaišu un Elejas pagastiem. Pagājušā gadā Biruta ziedoja jau trim stipendijām. Tā kā 27. martā Birutai ir dzimšanas diena, šoreiz viņa sev izvēlējas netradicionālu dāvanu - ieguldīt līdzekļus neaizskaramajā kapitālā Daumanta un Birutas Heisteru mūža stipendijām. Tajā brīdī, kad tika parakstīts līgums, Biruta vēl nezināja, ka ir ziedotāja, kuras ieguldījums neaizskaramo kapitālu palielināja līdz diviem miljoniem latu. Tajā brīdī blakus Birutai domās bija visi labās gribas ļaudis, kas septiņu gadu laikā šo gandarījuma mirkli Vītolu fondam sagādāja.

Biruta Heistere
Biruta Heisteres kundze

10.03. Tiek noslēgts līgums ar ziedotāju Jāni Andersonu par divām jaunām Aivara Andersona ģimenes piemiņas stipendijām. Dienu vēlāk tiek saņemts mērķziedojums jaunām stipendijām.

Aivars Andersons dzimis 1930. gada 4. jūnijā Tukumā. 1944. gada rudenī viņš kopā ar māti un māsu atstāja Latviju un devās trimdā uz Vāciju. Tēvs nokļuva Zviedrijā, kur 1945. gadā ieradās arī pārējā ģimene. Aivars beidza ģimnāziju, studēja socioloģiju un pedagoģiju Stokholmas universitātē. Pēc studiju beigšanas viņš strādāja par skolotāju. 1961. gadā Aivars apprecējās ar Sarmīti Kerls. Ģimenē izaudzināts dēls Jānis un meita Sandra.

1964. gadā sievastēvs Rūdolfs Kerls Zviedrijā izveidoja pirmo veikalu "Euroskor". Darbā iesaistījās arī Rūdolfa Kerla meita Sarmīte un znots Aivars. Pēc Rūdolfa Kerla nāves 1981. gadā ģimene turpināja attīstīt veikalus un 1992. gadā atvēra pirmo specializēto apavu veikalu Rīgā.

Aivars Andersons miris 1986. gada 20. februārī Zviedrijā. Stipendiju dibinājusi Aivara Andersona ģimene viņa piemiņai. Pagājušā gadā jau bija četras stipendijas, šogad ar Aivara Andersona ģimenes piemiņas stipendijām studēs jau seši jaunieši. Jaunās stipendijas novēlētas topošiem skolotājiem.

10.03. Fondā viesojas ziedotājs Andrejs Muzikants.

Andrejs Muzikants
Andrejs Muzikants

11.03. Mērķziedojums Artūra Cipuļa piemiņas stipendijai no Rasmas Cipules, Artūra brālēna Jāņa Lukstiņa, Mirdzas Rozenbachas. 27.martā  tikšanās ar ziedotāju Rasmu Cipuli. Tiek noslēgts līgums par Artūra Cipuļa piemiņas stipendiju.

Artūra Cipuļa piemiņas stipendijas iniciatore bija Aija Ebdene. Viņa publicēja rakstu  avīzē LAIKS ar lūgumu ziedot stipendijai. Arturs Cipulis dzimis 1922. gada 14. martā Rīgā, mācījies Rīgas Skolotāju institūtā, izglītību pabeidz Jelgavas skolotāju institūtā. Tiek iesaukts Latviešu leģionā, kara beigās nokļūst Braunšveigas bēgļu nometnē. Artūrs Cipulis nodibina latviešu skolu ne tikai šajā, bet arī Zengvardenes nometnē un Erelē, Lineburgas salā. Braunšveigā Artūrs Cipulis 1947. gadā apprecas ar Rasmu. Ģimene izaudzina divus bērnus. 1952. gada pavasarī Cipuļu ģimene nonāk Pinebergā. Arturs Cipulis arvien ir rosīgi darbojies sabiedriskajā darbā, it sevišķi kultūras jomā. Viņš iesaistās Hamburgas Latviešu biedrības darbā un izveido kori, kuru vada piecdesmit gadus. 1966. gadā viņš kļūst par biedrības vadītāju. Koris un tautas deju grupa, kurā arī Artūrs Cipulis ir aktīvs dalībnieks, sniedz neskaitāmus koncertus un piedalās dažādos starptautiskos pasākumos gan Vācijā, gan ārzemēs. Artūrs Cipulis strādā CVJM par bijušo DP jaunatnes audzinātāju, organizē jauniešu vasaras nometnes un citus pasākumus. Tiek noorganizēti Eiropas Latviešu dziesmu svētki. Līdz aiziešanai pensijā viņš ir audzinātājs jauniešiem ar fiziskiem vai garīgiem attīstības traucējumiem.

Artūrs Cipulis ir ievēlēts LCP un vada LCK kultūras nozari, tad kļūst par LCK priekšsēdi, īpaši rūpējas par Minsteres Latviešu ģimnāzijas pastāvēšanu un sekmīgu darbību.

Jau pirms Latvijas neatkarības atgūšanas Artūrs Cipulis kultūras jomā sadarbojās ar Latviju, pēc neatkarības atgūšanas viņa iesaistīšanās Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē kļuva īpaši rosīga. Būdams PBLA valdes loceklis, viņš organizēja trimdas koru un deju kopu piedalīšanos pirmajos kopējos Dziesmu svētkos 1990. gadā, bija 1993. gada Dziesmu svētku rīkošanas komitejas loceklis. Latvijā viņš noorganizēja arī vairākas izstādes par trimdas kultūras dzīvi, Dziesmu svētkiem un Minsteres Latviešu ģimnāziju.

Arturs Cipulis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, PBLA balvu un Vācijas Valsts Lielo Nopelnu Krustu.

16.03. Ziedojums Nikolaja Bulmaņa 80 gadu jubilejai no Edītes Āpšes, Kārļa Vasarāja, Andra Rozes, Līgas Gaides un Nikolaja un Ingrīdas Bulmaņiem. Pagājušā gadā, svinot savas Zelta kāzas viņi aicināja draugus ziedot stipendijai, šogad godinot jubilāru tradīcija tiek turpināta. Ziedojums pēc jubilāra lūguma tiks pievienots Draugu stipendijai.

 
Ingrīda un Nikolajs Bulmaņi

17.03. Eksprezidentes Vaira Vīķes Freibergas mērķziedojums stipendijai.

Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, solidarizējoties ar prezidentu Valdi Zatleru un eksprezidentu Gunti Ulmani, ir atteikusies no daļas savas pensijas un šo naudas summu ziedo Vītolu fondā, savu lēmumu pamatojot ar to, ka šajos grūtajos laikos Latvijai bīstamākais ir tas, ka apdraudēta ir izglītības un zinātnes sistēma, kā arī jaunu cilvēku cilvēku iespējas iegūt izglītību. Ar Vaira Vīķes Freibergas stipendiju Ls 2000 gadā  šobrīd studē 4 bāreņi.

Prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga

18.03. Mērķziedojums no Zvejnieku fonda ASV. Ziedotājs Pēteris Zvejnieks ir pieņēmis lēmumu nākošā mācību gadā stipendijas lielumu palielināt. Viena stipendija būs Ls 1300, to saņems 40 studenti.

Peteris Zvejnieks
Pēteris Zvejnieks

18.03. Fondā viesojas Juris Petričeks.

20.03. Pirmā pavasara diena. Vēstule no Intas Bušs Gotelli. Viņa ir Zigrīdas Langins testamenta izpildītāja. Tiek noslēgts līgums un 25. martā saņemts mērķziedojums Zirgelu ģimenes piemiņas stipendijai.

Eduards Zirgelis (1875 - 1937) un Paulīne Mikolais (1871 - 1950) 1900. gada 9. janvārī salaulājās Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Eduardam piederēja grāmatu tirgotava un izdevniecība, Paulīnei - adītava. Ģimenē piedzima trīs bērni: Marta Aleksandra (1901-1993), Arturs Fricis (1903 - 1942) un Zigrīda Elza (1909 - 2008).

Marta studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē un strādāja par mašīnrakstītāju Izglītības ministrijā, darbojās korp. Dzintra. 1944. gadā viņa devās uz Vāciju, tad kopā ar ģimeni izceļoja uz Mineapoli ASV. Tur Marta ieguva bibliotekāres grādu un strādāja Mineapoles Universitātē. Ilgus gadus viņa darbojās latviešu draudzes kancelejā, arī latviešu bibliotēkā un bērnu fondā, piedalījās korp. Dzintra Mineapoles kopas dibināšanā.

Arturs pēc skolas beigšanas iestājās policijas dienestā, dibināja ģimeni ar Faniju Vīksnu - Narunu. 1941. gadā viņš salaulājās ar Ksaveru dz. Orlo un turpināja dienestu policijā. 1942. gadā pie Rēzeknes Arturs sadursmē ar ienaidniekiem zaudēja dzīvību.

Zigrīda studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, darbojās korp. Dzintra, guva panākumus dažādos sporta veidos. 1939. gadā viņa salaulājās ar Arnoldu Langinu, ģimenē piedzima dēls Ģirts (1942 - 2001). Kara laikā ģimene izceļoja uz Vāciju, 1950. gadā - uz ASV. Mineapolē Zigrīda ieguva bibliotekāres grādu, strādāja bibliotēkā. Kad Langinu ģimene pārcēlās uz Sietlu, Zigrīda ieguva nekustamo īpašumu aģentes licenci un izveidoja firmu ''Shorline Properies". Viņa aktīvi piedalījās korp. Dzintra Vašingtonas kopas darbā. Zigrīda allaž interesējās par notiekošo Latvijā, daudz lasīja.

Zirgelu ģimenes piemiņas stipendiju, kas novēlēta jaunietim, kas studē ar izglītību saistītā nozarē, dibina Inta Bušs Gotelli .


Zirģeļu ģimene

 

 

20.03. Vēstule no ziedotāja Ilmāra Damberga ar ziņu, ka Amerikas Vašingtonas DV apvienība ir nolēmusi ziedot Jaunsardzes stipendiju fondam $ 3000, Latviešu korporācijas Apvienības locekļi ir ziedojuši Tēvijas fondā Jaunsardzes stipendiju fondam $ 600. Pats viņš šo ziedojumu komentēja: ''Katrs dolārs palīdz." Ziedojumi papildinās Jaunsardzes stipendijas fonda neaizskaramo kapitālu.

Ārkārtējā Palīdzība Latvijas Zemessardzei. Fonda mērķis - materiāli un morāli stiprinot, palīdzēt Latvijas Zemessardzei. Fonds dibināts 1995. gadā, tam ir bijis daudz atbalstītāju visās pasaules malās - Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Brazīlijā, Venecuēlā, Beļģijā, Skotijā un Īrijā. Ziedoja 62 organizācijas un 333 privātpersonas. Lielas ziedojuma summas saņemtas no "Daugavas vanagu/vanadžu" kopām. Ziedotāju vidū bija studentu/studenšu korporācijas, draudzes, latviešu biedrības, Virsnieku apvienība, Kara invalīdu apvienība, pensionāru klubi, Bostonas Atbalsta grupa, Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona", Latviešu Mednieku klubs Longailendā u.c. Fonds atbalstījis dažādus projektus aptuveni 120 000 ASV dolāru apjomā.

2004. gadā Ārkārtējā Palīdzība Latvijas Zemessardzei fonda valde pieņēma lēmumu Latvijā dibināt Jaunsardzes stipendiju, ieguldot neaizskaramajā kapitālā 11 235 latus. Tā ir mūža stipendija, kas tiek piešķirta ik gadu jaunsargam, kurš konkursa kārtībā ir ieguvis stipendiju. Katru gadu stipendiju dibinātāji cenšas neaizskaramo kapitālu palielināt. Šogad tas tiks palielināts par $ 3600.

 
Ilmārs Dambergs

23.03. Arvīds Vītols no Kanādas, godinot brālēnu un fonda dibinātāju Vili Vītolu, ziedo Draugu stipendijai.

23.03. ERGO mērķziedojums  stipendijām.

ERGO

 

26.03. Mērķziedojums no Anitas Stankus Zonta klubu stipendijai.

Zonta klubs
Latvijas Zonta klubs

30.03. Laikraksta  LAIKS galvenā redaktore Ligita Kovtuna un fonda vadītāja Vita Diķe viesojas pie ziedotājas Birutas Heisteres.

 ZIEDOJUMI MARTĀ

Ziedotājs

Summa Ls

Zvejnieka fonds

54050

Jānis Andersons

11200

ERGO

1680

Inta Bušs Gotelli /$2800/

1443

Māra Hrgetič

 930

Vaira Vīķe Freiberga

  83

Artūra Cipuļa piemiņas stipendijai

 

Rasma Cipule

700

Jānis Lukstiņš

351

Mirdza Rozenbacha

100

Draugu stipendijai

 

Arvīds Vītols /godinot V. Vītolu 75 gadu jubilejā/

410

Ingrīda un Nikolajs Bulmaņi

255

Edīte Āpše /godinot N. Bulmani 80 gadu jubilejā/

43

Kārlis Vasarājs /godinot N. Bulmani 80 gadu jubilejā/

43

Andris Roze /godinot N. Bulmani 80 gadu jubilejā/

43

Līga Gaide /godinot N. Bulmani 80 gadu jubilejā/

43

Latvijas Zonta Klubu stipendijai

 

Anita Stankus

100

ELJA50

 

Vija Zauere-Hjūza

65

KOPĀ:

71539

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paldies ziedotājiem!

 

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Darba laiks: 8.00-16.00

Contact us