Arhīvs- Janvāris 2016

JANVĀRIS - 2016 

Te nu tas ir - 2016. gads! Jauni plāni, ieceres, jaunu cerību un sapņu īstenošanās, ticība labajam. Janvāris, šī gada pirmais mēnesis, mūsu zemi padarījis īpaši skaistu- piesniguši meži, balti jo balti, kvēlojoši saullēkti un saulrieti, neizbrienamas kupenas un ledū kaltas upes un ezeri, bet pāri visam – debess, reizumis dūmakaini pelēka, bet citkārt gaiši zila vai pat sarkansārta. Un tas, kādu krāsu lemts katrā dienā skatīt,  atkarīgs no Saules, tikai un vienīgi no Saules un no tā, cik ilgi tā nolēmusi debess jumā uzkavēties un cilvēku prātus un domas šai laikā gaišākus darīt. Un vēl- no cilvēkiem, kas Saulei līdzīgi.

JAUNĀS STIPENDIJAS

 - Aivara Andersona ģimenes stipendija

Jānis Andersons

“Kā iesāksies Jaunais gads, tā arī tas tiks pavadīts,” teikts latviešu tautas sakāmvārdā. Vītolu fondā pirmā darba diena Jaunajā gadā sākas ar ziņu, ka par pašu pirmo ziedotāju jau sesto gadu kļuvis Jānis Andersons, Aivara Andersona piemiņas stipendijas dibinātājs un ilggadējs fonda idejas atbalstītājs, noslēdzot Līgumu Nr.1. un dāvājot iespēju  četrus gadus studēt diviem jauniešiem. Jānis Andersons ar fondu sadarbojas no 2007.gada. Viņš ik gadu palīdz izglītoties 10 jauniešiem, ir izveidojis arī savu 50 gadu jubilejas stipendiju, savu stipendiju medicīnas studentam piešķīris arī ģimenes dibinātais uzņēmums SIA „Euroskor Latvijā”, savukārt viņa mamma Sarmīte Andersone-Šveice atbalsta četrus studentus. Pirms vairākiem gadiem Jānis Andersons ir izveidojis arī jauku tradīciju – gada nogalē viņš tiekas ar saviem stipendiātiem svētku vakariņās un dāvina jauniešiem Ziemassvētku dāvanas. Pagājušā gada nogalē pasākums norisinājās Gaismas pilī, bet svētku vakariņas – restorānā “Klīversala”. Jānis Andersons ir arī iniciators Vītolu fonda pasākumam “Ko Tev neiemāca skolas solā”, kas šī gada 8. martā jau sesto reizi norisināsies SEB Bankas viesmīlīgajās telpās.

- "Rigvir" stipendija

 
"Rigvir" stipendiju pasniegšana Dricānu vidusskolā

Janvārī Starptautiskajā Viroterapijas Centrā Vītolu fonds  parakstīja līgumu par stipendijas piešķiršanu centīgiem, talantīgiem un maznodrošinātiem Latgales novada jauniešiem  ar Latvijas pretvēža zāļu ražotāju holdingu “Rigvir” . Šoreiz  tika izvēlēta Rēzeknes novada Dricānu vidusskola, kurā ikmēneša stipendijas 75 eiro apmērā saņems devītās un desmitās klases vidusskolnieki. “Rigvir” valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš uzsvēra: “Šis ir ilgtermiņa projekts, jo nabadzība lauku reģionos ir ļoti aktuāla problēma. Daudzi Latvijas jaunieši trūkuma dēļ nespēj mācīties un iegūt kvalitatīvu izglītību, tomēr, palīdzot viņiem pārvarēt dzīves grūtības, ar savu darbu un centību jaunieši var sasniegt daudz. Arī mana vecāmāte Aina Muceniece  kara un pēckara gados mācījās un strādāja ļoti grūtos apstākļos, tomēr  vēlāk kļuva par ārsti un zinātnieci, kura atklāja pretvēža zāles “Rigvir”. Esmu priecīgs, ka šodien, pateicoties “Rigvir” panākumiem, spējam palīdzēt talantīgiem un centīgiem skolniekiem, iespējams, nākošajiem izciliem zinātniekiem.” 28.janvārī Dricānu vidusskolā Jurģis Auziņš svinīgi pasniedza trīs pirmās stipendijas. Par stipendijas saņēmējiem žūrija izvēlējās Renāti Dakuli, Agnesi Strucku un Māru Semuli. Sveicam stipendiātes un vēlam panākumus mācībās!

“Rigvir” holdings apvieno uzņēmumu grupu, kuras galvenā darbība ir vērsta uz Latvijā izstrādāto unikālo vēža zāļu “Rigvir” ražošanu un attīstību pasaules tirgos. Kā zināms, šobrīd pasaulē ir reģistrēts tikai viens dzīvs, ģenētiski nemodificēts vīruss, kas pārstāv onkolītiskās viroterapijas nozari – medikaments “Rigvir”, kurš  ir viens no ievērojamākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem onkoloģijas jomā. Šīs zāles ir reģistrētas melanomas ārstēšanai, bet klīniskajā praksē plaši tiek sekmīgi izmantotas arī vairāku citu ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Holdinga “Rigvir” atbalsts jauniešiem - ieguldījums Latvijas zinātnes attīstībā nākotnē.

- Ceroņa Bīlmaņa piemiņas stipendija

Janvārī tika saņemts ziedojums par Ceroņa Bīlmaņa piemiņas stipendiju. Turpmākos gadus jauniešiem tiks dāvāta iespēja studēt, pateicoties Ceroņa Bīlmaņa testamentā novēlētajiem līdzekļiem izglītībai. Ceronis Bīlmanis 1949.gadā ieceļoja ASV, ieguva labu izglītību eksaktajā jomā - kļuva par matemātiķi. Savas zināšanas viņš veltīja ASV militārajai flotei.  Kaut arī liela daļa mūža tika pavadīta mītnes zemē Amerikā, viņam allaž bija svarīgs viss, kas norisinās Tēvzemē. Tikko radās iespēja, viņš atgriezās Latvijā - tas notika zīmīgā datumā - viņa mātes Elzas Bīlmanes 100. dzimšanas dienā. Atguvis radinieku mājas, Vilces pagasta “Raudziņus”, viņš uzsāka saimniekot un darīja visu pamatīgi un prasmīgi - tā, kā pieradis strādāt visu mūžu. Bīlmaņa kungs prata nekad nesūroties - ne par laika apstākļiem, ne veselības problēmām, ne politisko situāciju, toties viņš prata priecāties - par draugiem, ciemiņiem, gudriem un talantīgiem jauniešiem, kuri studēja Latvijas Universitātē, pateicoties viņa dibinātajai stipendijai. Šeit viņš iekārtoja angļu valodā izdoto grāmatu bibliotēku - gan savam priekam, gan ikvienam, kam bija vēlēšanās lasīt un izglītoties. Turpmāk viņš uzturējās gan “Raudziņos”, gan ASV - Vašingtonā.  Ceronis Bīlmanis bija Dr. Alfrēda Bīlmaņa, Latvijas brīvvalsts politiskā un diplomātiskā darbinieka brālēna dēls, Dr. Alfrēda Bīlmaņa Piemiņas fonda (ASV) dibinātājs, stipendijas “Dr.Alfrēda Bīlmaņa piemiņas stipendijas analītiskajā žurnālistikā” mecenāts. Ceronis Bīlmanis aizgāja Mūžībā 2012.gada 16.oktobrī. 

- Artūra Šingireja stipendija

Artūrs Šingirejs

Lieliskas ziņas Vītolu fondā - ir saņemts jauns ziedojums. Starptautiski atzītais latviešu dziedātājs Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs, ziedojis stipendijai. Artūrs Šingirejs savu pirmo publicitāti guva realitātes šovā 2003. gadā "Talantu fabrikā" un vēlāk kļuva par daudzu iemīļotu dziesmu autoru un izpildītāju. Viņš saņēmis balvas par labāko radio hitu “Muzikālajā bankā – 2012”, “Muzikālajā bankā - 2013" un “Muzikālajā bankā – 2014”, tādējādi kļūstot par pirmo mākslinieku, kas Muzikālajā bankā uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Artūrs reiz teicis: “Latvijā dziedāšu tikai latviski – te ir mūsu zeme, mūsu mājas, un mēs šeit runājam latviešu valodā. Tā ir tā mūsu bagātība.” Un šī stipendija - jauna, talantīga latviešu mūziķa devums savai zemei, savai valodai, savas zemes nākotnei- jauniešiem. Un vēl ziedotājs uzskata: “Mēs visi kaut kādā mērā esam radītāji. Jācenšas radīt lietas apkārt sev un jāspēj iemīlēt. Man liekas, ka tas, ko cilvēki meklē, ir mīlestība. Mīlestība, ar kuru var dalīties. Un, jo tu vairāk dalies, jo vairāk to iegūsti! Es uzskatu — būt laimīgam ir būt šeit un tagad.” Būt šeit, savā zemē, un sarunāties ar cilvēkiem mūzikas valodā. Bet šai valodā ar cilvēkiem mēdzot sarunāties arī Dievs. Tikai jāprot sajust un saklausīt. Bez skaļiem vārdiem, pavisam klusu - tā lai tikai dvēseles sadzird, jo ,,Kad Dieviņš iet, mums tiek ievilkts pluss, Ja būsi kluss, Dieviņš neaizmuks…” (Dons)

SARĪKOJUMI

10.01. Viļņa Plūmes piemiņas fonda sarīkojums.

 
Viļņa Plūmes stipendijas Aizkraukles attīstībai saņēmēji

10. janvārī Aizkrauklē norisinājās Viļņa Plūes stipendiju fonda sarīkojums. Pateicoties vairākiem ziedojumiem 2015. gada nogalē, ir sasniegts pirms četrarpus gadiem uzstādītais mērķis "neaizskaramajā fondā" savākt 50 000 eiro, no kura saņemtajiem procentiem ik gadu viens vidusskolas beidzējs no Aizkraukles saņems stipendiju studijām. Ģimenē esam ļoti gandarīti, ka tēta piemiņa tiks glabāta tieši šādā veidā, jo viņš allaž mums teicis, ka cilvēkam var atņemt visu, izņemot zināšanas. Tomēr īpaši priecājamies, ka Aizkrauklē ir tik daudz ļaužu, kuri ne vien spēj risināt ikdienas problēmas, bet ar saviem darbiem stiprināt arī Aizkraukles nākotni,” ģimenes vārdā gandarījumu pauda V.Plūmes vecākais dēls Māris.
Paldies Mārim Plūmem un viņa ģimenei par sadarbību!

28.01. "Daugavas vanagu" organizācijai- 70 gadu jubileja. Sveicam!

 
Pagājušā gada nogalē 70 gadu jubileju atzīmēja organizācija “Daugavas vanagi”. Šo gadu laikā organizācija devusi ievērojumu ieguldījumu latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanā ārvalstīs un Latvijā. “Daugavas vanagi” radās kā trimdas latviešu organizācija 1945. gadā, kuras mērķis bija pulcēt kopā latviešus tautas vienotības saglabāšanai. Organizācija tika dibināta Cēdelhēmas karagūstekņu nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī, un tās dibinātāji bija bijušie Latviešu leģiona kareivji. Organizācijas sākotnējie mērķi bija palīdzēt bijušajiem karavīriem un viņu ģimenēm, taču vēlāk tās darbība kļuva plašāka. Pirmais “Daugavas vanagu” vadītājs bija pulkvedis Vilis Janums. Kad latvieši no karagūstekņu un bēgļu nometnēm devās tālāk trimdā uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Vāciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Dienvidameriku, “Daugavas vanagi” turpināja savu darbu kā trimdas organizācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija Latvijas valstiskuma atjaunošana. Tāpat trimdā “Daugavas vanagi” nodarbojās arī ar latviešu jauniešu izglītības veicināšanu, piedāvājot stipendijas, atbalstot latviešu skolas, korus, tautas deju kopas un arī latviešu baznīcu draudzes.
“Daugavas vanagu” organizācija ir pratusi saglabāt Latvijas neatkarības ideju gan okupācijas gados, gan trimdā. Ikviens šīs organizācijas biedrs - lielisks, nesavtīgs cilvēks, savu Tēvzemi mīlošs, jo īpaši tas attiecināms uz Ati Bredovski, kurš allaž ir bijis paraugs patiesam patriotismam un nesavtībai. Kopš 2006. gada vasaras, kad, viesojoties Latvijā, viņš  satikās ar savu bijušo klasesbiedru Vili Vītolu, Atis Bredovskis kļuva par uzticamu Vītolu fonda atbalstītāju. 2006. gada novembrī tika dibināta Ata Bredovska stipendija. Šai pašā gadā arī "Daugavas vanagu" Toronto nodaļa nodibināja stipendiju, kuru uzticēja administrēt Vītolu fondam, bet patlaban tiek sniegts atbalsts trim Latvijas jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā. 

Sveicot "Daugavas vanagus" lielajā jubilejā, Vītolu fonds izsaka pateicību ziedotājiem:
Anglijas "Daugavas vanagu" fondam,
"Daugavas vanagu" Toronto nodaļai,
"Daugavas vanagu" Melburnas nodaļai,
"Daugavas vanagu" Kanādas valdei.

Vanagi lido augstu, ir stipri, vareni un neatkarīgi. Lai tikpat augsts lidojums nākotnē, lai pietiek spēka un varēšanas daudz labu darbu savai Tēvzemei veltīt!

26.01. Anglijas "Daugavas vanagu" fonds tiekas ar stipendiātiem.

Viesnīcas "Radi un draugi" valde ar stipendiātiem

26. janvārī norisinājās tikšanās viesnīcas "Radi un draugi" viesmīlīgajās telpās, kur sapulcējās gan ziedotāji, gan stipendiāti, lai kopīgi atskatītos uz aizvadītā gada paveikto. 
Viesnīcas dibinātāji un īpašnieki ir Anglijas "Daugavas vanagu" fonds. Viesnīca pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par centrālo tikšanās vietu trimdas latviešiem, lai atkal satiktu savas ģimenes un draugus. Tā radies arī nosaukums - "Radi un draugi". 
Kopš 2004.gada, kad tika uzsākta sadarbība ar Anglijas „Daugavas vanagu” fondu un viesnīcas „Radi un draugi” kopā piešķirtas 399 stipendijas. Atbalstu no Anglijas „Daugavas vanagu” fonda ir saņēmuši un turpina saņemt 179 stipendiāti, no kuriem patlaban 21 saņem stipendiju, bet 158 jaunieši jau absolvējuši studijas. 
Bijusī stipendiāte Elīna Kraukle raksta: „Mūsu, bijušo stipendiātu, ir tik milzum daudz, ka katra sūtītais mazais "paldies" un siltās domas kopumā veido emocionāli spēcīgu lielo PALDIES. Novēlu sajust to enerģiju, spēku un labās domas, kas šajā PALDIES ir ietverts!”
Mīļš paldies par tikšanos Anglijas "Daugavas vanagu" fonda valdei, personīgi Ilzei Grickus, Pēteŗim Pētersonam, Mārim Slokenbergam, Pāvilam Misiņam un viesnīcas „Radi un draugi” izpilddirektorei Margaritai Platacei!

AKTUĀLI

15.01. Sākusies pieteikšanās Vītolu fonda administrētajām stipendijām.

Vītolu fonda buklets 2016./2017. mācību gadam

15. janvāris Vītolu fondā ir pirmā diena, kad plašajam stipendiātu pulkam tiek aicināti pievienoties centīgi un mērķtiecīgi jaunieši, kuri guvuši labus un teicamus vērtējumus mācību darbā. Lai pretendētu uz kādu no stipendijām, vidējai atzīmei jābūt 7,5 balles vai augstākai, kā arī jāatbilst kādam no šiem noteikumiem: jaunietis ir no maznodrošinātas ģimenes, ir bārenis vai viņu audzina viens no vecākiem, ir no daudzbērnu ģimenes, sasniegti izcili panākumi mācību olimpiādēs. Šajā mācību gadā ar Vītolu fonda administrēto stipendiju atbalstu studē 670 jaunieši, bet kopš 2002. gada stipendiju ir saņēmuši vairāk nekā divi tūkstoši jauniešu no vidiem Latvijas novadiem. Viņi jau ir atgriezušies fondā kā ziedotāji, īstenojot fonda vēlējumu: "Ar izglītību iegūt dzīvē tādu līmeni, lai vēlāk varētu palīdzēt citiem."

JAUNUMI

 05.01. Jauns darbinieks Vītolu fondā!

Annija Ķepale

Sākot ar 5.janvāri fonda kolektīvam ir pievienojusies jauna darbiniece Annija Ķepale. Vēlam Annijai radošas idejas un darba prieku. Sveicam!

JAUNUMS- STIPENDIĀTU VEIKSMES STĀSTI

Sākot ar janvāri, turpmāk ik mēnesi publicēsim kāda bijušā stipendiāta veiksmes stāstu. Šomēnes piedāvājam Jums iepazīties ar bijušā stipendiāta Raimonda Vilciņa stāstu. Raimonds ar Annas un Jāņa Cerbuļu ģimenes stipendijas atbalstu absolvējis LU, Teoloģijas fakultāti un šobrīd dalās savā pieredzē.

Raimonds Vilciņš

Esmu Raimonds Vilciņš – bijušais Vītolu fonda stipendiāts. Šķiet, tas bija tik sen, kad 2005.gadā kļuvu par pirmo Cerbuļu ģimenes stipendiātu Vītolu fondā. Toreiz man, kautram latgaļu zēnam, tika dāvināta iespēja un atbalsts teoloģijas studijām Latvijas Universitātē. Pateicoties šai stipendijai, 2008.gadā veiksmīgi absolvēju Teoloģijas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu teoloģijā un reliģiju zinātnē. Un sirdī bija jautājums: „Ko lai tālāk dara?” Atbildi es ieguvu kādā Bībeles citātā: „Kungs Dievs mani svaidījis un sūtījis mani sludināt Labo Vēsti nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt brīvību un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā…”
Patiess bija mans pārsteigums, kad 2008.gada vasarā uzsāku darba gaitas Valsts probācijas dienestā Jēkabpils teritoriālajā struktūrvienībā, kur man tika uzticēts veikt darbu ar ieslodzītajiem, kā arī palīdzēt resocializēties personām, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma. Burtiskā nozīmē mana misija bija sagatavot puišus dzīvei brīvībā. Veicot šo darbu, atklāju, ka mans profesionālais aicinājums ir kļūt par sociālo darbinieku. Tādēļ 2011.gadā uzsāku sociālā darba studijas Vadības un sociālā darba augstskolā „Attīstība”. Studijas vainagojās ar iegūtu sociālā darbinieka un sociālā pedagoga kvalifikāciju 2014.gadā. Mans lielākais prieks un gandarījums ir par to, ka 2008.gadā pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes absolvēšanas es varēju atgriezties dzimtajā Latgalē, lai ar izglītību varētu sasniegt tādu līmeni darbā, kas ļautu palīdzēt citiem, kā tas izskan Vītolu fonda vēlējumā. Pēc vairāku gadu darba Valsts probācijas dienestā 2011.gadā pieņēmu jaunu profesionālo izaicinājumu- kļuvu par Vārkavas novada Sociālā dienesta vadītāju, turpinot īstenot reiz saņemto misiju palīdzēt līdzcilvēkiem, kas nonākuši dažādās dzīves grūtībās.

„Finiša nav. Ir tikai starts…” Šī Vītolu fonda devīze mani ik dienas iedvesmo arvien jaunu izaicinājumu pieņemšanai gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē. Tādēļ es neapstājos pie sasniegtā, bet nepārtraukti turpinu mācīties. 2013.gadā apguvu zināšanas projektu vadībā. Ik gadu piedalos dažādās sociālā darba nozares konferencēs un semināros, lai iegūtu arvien jaunas profesionālās zināšanas un iemaņas.  Neapstājoties pie sasniegtā, es no Vārkavas novada Sociālā dienesta aizgāju strādāt uz Vadības un sociālā darba augstskolu „Attīstība”, lai vadītu augstskolas filiāli Daugavpilī. Pats būdams sociālais darbinieks, ar lielu entuziasmu vadīju studiju procesu nākamajiem sociālā darba speciālistiem. 2014.gada janvārī saņēmu piedāvājumu uzsākt sociālā darbinieka darba gaitas Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē. Vispirms strādāju Sociālo lietu pārvaldes bērnunamā/patversmē „Priedīte” par vecāko sociālo darbinieku, vēlāk biju sociālais darbinieks „Asistentu pakalpojumu” nodaļā, bet 2015.gada aprīlī pieņēmu jaunu profesionālo izaicinājumu – kļuvu par Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietnieku, uzņemoties atbildību rūpēties par Pārvaldes sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu.

,,Finiša nav… ‘’ Turpinot pieņemt aizvien jaunus izaicinājumus, 2015.gadā ieguvu iespēju piedalīties Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda organizētās multiplikatoru apmācībās „Atvērts dažādībai.” Šobrīd esmu kļuvis par multiplikatoru, kura uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai veicinātu dažādības vadību dažādos sabiedrības līmeņos un cīnītos pret jebkāda veida diskrimināciju.
Bet šis stāsts nebūtu bijis iespējams bez Vītolu fonda un Cerbuļu ģimenes dāsnuma… Jūs sniedzāt man iespēju iegūt stabilu dzīves pamatu, kas ir izglītība, lai, no šī pamata atsperoties, es varētu pacelties spārnos un dotos palīgā tiem, kam dzīvē ir mazāk paveicies. Esmu Jums no sirds pateicīgs!
Bet es dodos aizvien jaunos izaicinājumos… Kopā ar savu mīļo sievu Daci pagājušā gada nogalē kļuvām par audžuģimeni un šobrīd gaidām ģimenē ienākam kādu mazuli, kuram sniegt sirds siltumu, rūpes un mīlestību… Savukārt mana nākamā iecere ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latgalē, kas palīdzētu risināt dažādas Latgales iedzīvotāju sociālās problēmas, kur valsts un pašvaldības resursi ir nepietiekami.
Varētu vaicāt: kur es ņemu spēku un iedvesmu tam visam, ko daru? Pavisam vienkāršas divas lietas: spēja pateikties ik mirkli par to, kas ir dots, un mīlestība pret dzimto zemi. Esmu patiess Latgales patriots! Dzīve un darbs Latgalē ir mans lielais prieks un gandarījums. Ik rītu, uzsākot dienas gaitas, sirdī skandēju dziesmas rindas: „Ai, Latgale, tu mana dzimtā zeme, kur viss tik pazīstams ir man…”
Mēs tikko esam svinējuši skaistos Ziemassvētkus un tikko satikuši Jauno 2016.gadu. Svētkos parasti mēdzam teikt vēlējumus. Arī es vēlos mums visiem ko vēlēt: ,,Dārgā Vītolu fonda komanda! Lai jūsu rokas, prāts un sirdis nenogurst vairot labo mūsu mīļajā Latvijā! Mīļie ziedotāji, nebaidieties no sava dāsnuma, jo jūsu atbalsts dod nenovērtējamu ieguldījumu mūsu mīļās Latvijas nākotnē! Mīļie stipendiāti, esiet pateicīgi Dievam un ziedotājiem par jums dāvināto iespēju sasniegt dzīvē tādu līmeni, lai jūs paši reiz varētu palīdzēt citiem Latvijas bērniem un jauniešiem! Dārgie bijušie stipendiāti, neapstāsimies pie sasniegtā, bet pieņemsim aizvien jaunus izaicinājumus, lai ar savu darbu un artavu vairotu prieku un cerību mūsu mīļajā Latvijā!”
Mēs visi kopā esam Latvijas tagadne un nākotne, tādēļ vairosim prieku, cerību un
mīlestību mūsu dzimtajā zemē kopīgiem spēkiem!

Pateicībā  un priekā – Raimonds”

SVEICAM JANVĀRA JUBILĀRUS!

,,Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,

Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,

Vairāk saprast, kā prātam ļauts,

Baltas kājas ik rītu aut!”

/M.Zālīte/

Janvārī svētkus svin Ilze Gulēna (Ārstu Mirdzas un Voldemāra Gulēnu piemiņas stipendija), Sarmīte Andersone- Šveice (Viļņa Viktora Šveics stipendija), Pēteris Pētersons (Pēteŗa Pētersona un Aivara Sinkas stipendija), Ingrīda Tanne (Arhitekta Egila Taņņa piemiņas stipendija), Ilze Šulce (Advokātes Ilzes Šulces stipendija) un Arnis Apsītis (SIA "Apsīte" un SIA "Kurekss" stipendijas).

SVEICAM KOLĒĢI INNU KĀZĀS!

“Zied balta, balta kāzu dienas rota,

Un domas tikai laimes vārtos steidz.

Tur ticība un cerība tiek dota,

Tik stipra un tik tīra- vienu reiz."

ZIEDOTĀJI JANVĀRĪ

Janvārī ir ziedojuši: SIA "Kurekss", SIA "Apsīte", Aivars Slucis, Juris Liepiņš (Asjas un Berndta Everts testamentārā novēlējuma pārskaitījums), Anonīms ziedotājs, Toms un Ilze Siliņi, ERGO, Valdies Vilcāns (Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendijai), Kārlis Livkišs, Ceroņa Bīlmaņa fonds, Draudzīgā Aicinājuma fonds, Artūrs Šingirejs, Pēteris Pētersons, Anonīms ziedotājs Grencbergu dzimtas stipendijai, Juris Petričeks, Biruta Celma.  

Jevgenija un Olgas (dzim.Rubenes) Petričeku piemiņas stipendijai ziedojuši: Juris Petričeks, Ainars Ikstens.

Viļņa Plūmes stipendijai Aizkraukles attīstībai ziedojuši: Māris Plūme, SYLVIA FLUCH.

Draugu stipendijai ziedojuši: Mārtiņš Zālītis*

Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Rūtiņu ģimene, Inga Mamona, Evita Kuzma, Kārlis Piģēns, Anastasija Grammatikopulo, Agnese Medne, Edgars Tarakānovs, Žanis Saulevičs, Jānis Jansons, Artūrs Zikovs un 15 anonīmi ziedotāji.

* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts 

Ziedojumi

Janvārī....................76 329 EUR

Gadā............76 329 EUR

Paldies ziedotājiem!