Arhīvs - Jūlijs 2016

JŪLIJS - 2016 

Jūlijs - pats vasaras vidus, siena mēnesis. Liepu ziedēšanas mēnesis, kad liepu zaros dūc bites, apliecinādamas savu darba tikumu un ik dienai ir tāda īpaša medus garša - salda, silta un dzintaraini dzidra. Liepa - dzīvības koks, Laimas koks, un stāsta, ka, tās ziedus lasot, dvēsele darinās balta jo balta. Taču jūlijs sev līdzi ir atvedis ne tikai liepu ziedēšanu un siltu sauli, bet arī ne mazums jaunu piedzīvojumu, jo ir taču vasara un tā noteikti ir jāizbauda - ar melleņmelnām mutēm, ar saules nobrūninātiem vaigiem un maigu vasaras vēju matos, jo pavisam drīz pēc šīs reibinošās ziedēšanas nāks cits – augļu briedināšanas laiks, un tad lieti noderēs šai brīnišķīgajā vasaras mēnesī iemantotais spēks un saules siltums.

PADOMES SĒDE

13. jūlijā norisinājās Vītolu fonda padomes sēde, kurā padomes locekļi tika iepazīstināti ar stipendiātu rezultātiem. Šī gada faktiskais stipendiātu skaits ir 671 jaunieši. Lepojamies, ka 2015./2016. mācību gada laikā augusi stipendiātu sekmība - 38% no visiem stipendiātiem ir saņēmuši 8 - 9 balles un 30 stipendiāti ir izcilnieki, saņemot 10 balles sesijas noslēgumā. Šogad Vītolu fondā ir 114 absolventu, kuri nākotnē kļūs par izciliem matemātiķiem, pedagogiem, telekomunikāciju speciālistiem, mediķiem un radošu profesiju pārstāvjiem - gleznotājiem un mūziķiem. 

Padomes sēdes laikā tika prezentēts 2016./2017. mācību gada plāns. Līgums tiks pagarināts ar 429 esošajiem stipendiātiem. Šogad pieteikušies ap 300 jaunu kandidātu no visā Latvijas vidusskolām. 229 jaunieši no visiem pieteikumiem ir saņēmuši apstiprinājumu par Vītolu fonda stipendijas piešķiršanu, tomēr 45 kandidāti vēl gaida rindā, lai studiju laikā tie saņemtu palīdzību. 

AKTUĀLI
20.07. AS "Latvijas Kuģniecība" izsludina pieteikšanos 2016./2017. mācību gada stipendiju konkursam.

Stipendijas  mērķis ir veicināt jūrniecības izglītību un nozares attīstību Latvijā. Stipendijām var pieteikties Latvijas augstskolu pēdējā kursa studenti ar labām un teicamām sekmēm mācībās, kuri praktizējušies uz kāda no LK meitas kompānijas SIA "LSC Shipmanagement" tehniskajā pārvaldībā esošajiem kuģiem ne mazāk kā 4 mēnešu garumā. Šajā mācību gadā kopējais finansējums stipendiju fondā ir palielināts un pārsniegs 20 000 eiro, tādējādi spējot sniegt atbalstu 6 studentiem. Katram stipendiātam tiks piešķirts ikmēneša finansiālais atbalsts 300 eiro apmērā visa mācību gada garumā. Pieteikuma anketu un plašāka informāciju par stipendiju konkursa norisi ir pieejama šeit: http://www.lk.lv/…/karje…/as-latvijas-kugnieciba-stipendija/

ATVADU VĀRDI
- Atvadu vārdi Andrejam Muzikantam

Andrejs Muzikants

Arī šai saules un siltuma pilnajās vasaras dienās pienāk brīži, kad satumst saule, kad apstājas ikdienas steiga, kad pienācis mirklis apstāties, padomāt, pieminēt un pateikties. 19. jūnijā Aizsaules ceļos devās Andrejs Muzikants. Viņš dzimis 1931. gada 16. novembrī,  ilgus gadus bijis Jaunsardzes fonda kasieris , kā arī viens no Jaunsardzes fonda stipendijas kuratoriem un pārvaldītājiem. Andrejs Muzikants darbojies arī korporācijā “Tālavija”. Kopā ar dzīvesbiedri Brigitu Muzikanti Krulls tika pavadīti daudzi laimīgi un savstarpējas uzticēšanās un rūpju pilni gadi. Savā laikā Andrejs Muzikants dibinājis stipendiju sievasmātes piemiņai,  bērēs ziedu vietā aicinot ziedot Vītolu fonda stipendijai. Kopā ar ģimeni viņš ziedojis arī  Imanta Ziedoņa piemiņas stipendijai. Vītolu fondā atvadoties no Andreja Muzikanta viņa piemiņai ziedojuši: Valdis Grāveris, Talis Eriks, Juris Petričeks, Renāte Velga Guslena, Jānis Kukainis, Guntis Vilnis Strazds, Maija Viviana Ramane, Roberts Māris Līsmanis, Uldis Grava. Paldies ziedotājiem!

- Atvadu vārdi Verai Diwisch

Vera Diwisch

Latvijā ir jūlijs, pats vasaras vidus, un briest rudzi, briest maize. Tā mums, latviešiem, ir tik svarīga, jo ikviens - vai dzīvodams Tēvzemē vai būdams svešumā - vienmēr grib uz sava galda redzēt rupjmaizi, jo tā palīdz saglabāt Latvijas sajūtu, tā – Tēvzemes simbols. Taču 4. jūlija rītā viens rupjmaizes rieciens, tik sirdij dārgs un pēc dzimtās zemes smaržojošs, un spēku sološs, vairs netika nogriezts, jo pukstēt 94 gadu vecumā bija stājusi latvietes, savas zemes patriotes, Vītolu fonda ziedotājas Veras Diwisch sirds. 2011. gadā tapa Veras Divisch Mūža stipendija, kura tika novēlēta Alūksnes novada jauniešiem.Veras Diwisch mītnes zeme ilgus gadus bija Vācija, taču viņu allaž interesēja viss Latvijā notiekošais, jo īpaši viņas stipendiātu panākumi. Viņa uzskatīja, ka gudra un izglītota jaunatne būs tā, kas ļaus atkal uzplaukt savai un arī ziedotājas Veras Diwisch dzimtajai zemei, un savulaik vēlēja: "Lai Latvijas jaunatne tiešām sēj sēklu tīrumā un lai nes bagātus augļus Latvijai!" No ziedotājas atvadās arī izskolotā stipendiāte, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes absolvente, Ieva Ģērmane: “Sirds siltums, mīļums un dāsnums - tās ir īpašības, kas man vienmēr atgādinās par ziedotāju Veru. Viņas dzīves stāstos, kas tika iepazīti caur vēstuļu saraksti ar ziedotāju, vienmēr strāvoja dzīvesprieks un mīlestība pret dzimto zemi un dzimtajām vietām. Vārdos neizsakāms "Paldies" viņai par atbalstu, iedvesmu un ticību.” 

SADARBĪBU 2016./ 2017. MĀCĪBU GADĀ TURPINA

Rasma Dinbergs /2006/ - 1 stipendija

Saginavas Latviešu klubs /2005/ - 3 stipendijas

Maija un Imants Alkšņi /2015/ - 1 stipendija

Juris Petričeks /2010/ - 4 stipendijas + palielina stipendiju skaitu par 1 jaunu stipendiju!

Mīļš paldies ziedotājiem par sadarbību!

TIKŠANĀS

06.07. Vītolu fondā viesojas Latvijas Goda konsuls Austrālijā Valdis Tomanis.

           No kreisās: testamenta izpildītājs Valdis Tomanis un Vītolu fonda valdes                priekšsēdētāja Vita Diķe

Šajā skaistajā vasaras mēnesī Vītolu fondā bijis daudz prieka pilnu un cerību rosinošu notikumu. 6. jūlijā  fondā viesojās Latvijas Goda konsuls Austrālijā Valdis Tomanis, lai īstenotu sava drauga Gunāra Eižēna Bērzzariņa testamentā izteikto vēlmi ziedot līdzekļus Latvijas jauniešu izglītībai. Šis ziedojums tika saņemts jau jūnijā,  un jaundibinātā stipendija ļaus izglītoties tādiem jauniešiem, kuri gluži tāpat kā šīs stipendijas dibinātājs uzskatīs, ka ne tikai sportā, bet ikvienā dzīves jomā ,,visdižākā cilvēka uzvara ir uzvara pār sevi”’(Platons). Pateicamies Valdim Tomanim par atsaucību un ieguldīto darbu, dibinot Gunāra Eižēna Bērzzariņa piemiņas stipendiju!

14.07. Vītolu fondā viesojās Klāvs un Aija Zichmaņi.

Klāvs un Aija Zichmaņi

14. jūlijā fondu apciemoja AKA 3 stipendijas dibinātāji Klāvs un Aija  Zichmaņi, Klāvs aktīvi piedalās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bijis Latviešu Nacionālās jaunatnes apvienības Kanādā priekšsēdis, vēlēts LNAK padomes loceklis, Latviešu fonda valdes loceklis, Korporācijas “Tālavija” sekretārs, viceseniors, goda tiesas biedrs. Aija aktīvi strādā Kanādas latviešu centrā Toronto. 

07.07. Vītolu fondā viesojās ziedotāja Biruta Celma.

Biruta Celma

Mācītāja Arveda Celma piemiņas stipendiju dibināja dzīvesbiedre Biruta Celma. Arveds Celms dzimis 1921. gadā Ventas pagastā. Arveds aizgāja mūžībā astoņdesmit septiņu gadu vecumā. Tikšanās laikā Biruta Celma, stipendijas pārvaldītāja, ziedo nākamajam 2016./2017. mācību gadam!

SARĪKOJUMI

01.07. Anitas Ilzes Andersones 60. dzimšanas dienas ziedojums Vītolu fondam.

 No kreisās: Greims Andersons, Anita Andersone, Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, Jāna Andersone un Lija Andersone

Anitas Ilzes Andersones jubilejas svinību viesi dāvanu vietā ziedoja Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas stipendijai. Sirsnīgs paldies par ziedojumu!

08.-15.07. Vītolu fonda stipendiāti piedalījās Pasaules latviešu jaunatnes seminārā 2x2.

No kreisās: Renāte Lācīte, Anda Arbidāne, Arturs Barščevskis, Ilze Lapiņa un Elīna Sustenberga.

Pateicoties 2x2 nometnes organizatoru piedāvātajai iespējai, konkursa kārtā uz nometni tika izvēlēti stipendiāti: Arturs Barščevskis (Jāņa Arvīda Bungs un Metas Kalniņas-Bungs piemiņas stipendija), Anda Arbidāne (Zvejnieku ģimenes stipendija), Elīna Sustenberga (Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendija), Ilze Lapiņa  (LATRAPS stipendija) un Renāte Lācīte ("Daugavas vanagu" Melburnas nodaļas stipendija).Nometnes laikā jauniešiem ir iespēja satikt jauniešus no visas pasaules, klausīties un diskutēt ar dažādu jomu speciālistiem un izzināt latviešu folkloru un kultūru. Stipendiāti ir pateicīgi par iespēju piedalīties šajā seminārā un dalās savās sajūtās:

Ilze Lapiņa:
Esmu ļoti priecīga, ka tiku uz 2x2 nometni un varu būt pateicīga Vītolu fondam par sniegto informāciju un 2x2 organizatoriem par doto iespēju. Emocionālais pārdzīvojums ir fantastisks, it īpaši pēc latviskā daudzinājuma rituāla. Ir lietas, kuras neaizmirstas, un tās noteikti būs šīs. Mēs esam latvieši – savas zemes, kultūras sargātāji.”

Anda Arbidāne raksta:
Esmu izvēlējusies kultūras ievirzi, kurā diskutējam par latviešu kultūras pamatvērtībām, filmām, žurnālistiku un citām tēmām. Iemēģinām prasmes podniecībā, rotkalšanā un paplašinām zināšanas par latviešu folkloru un tradīcijām. Īpaši vērtīgas ir koplekcijas ar entuziastiskiem lektoriem, kas ne tikai visiem saprotamā veidā izklāsta aktuālos jautājumus politikā, bet arī spēj iedvesmot.”

Paldies Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 organizatoriem! Īpašs paldies Vītolu fonda bijušajai stipendiātei Līgai Rakstiņai!

VEIKSMES STĀSTS

Jūnijā piedāvājam stāstu par bijušo stipendiāti Klintu Boli. Viņa ir bijusi Aivara Sluča stipendiāte no 2009. līdz 2013. gadam. Klinta izstaro gaišumu un ar savu centību ir sasniegusi panākumus pedagoģijā. Viņa nav apstājusies pie sasniegtā un ir ieguvusi maģistra diplomu, lai vēlāk iegūtu arī doktora grādu. Paralēli studijām Klinta strādā Rīgas 49. vidusskolā par klases audzinātāju, kur visu savu enerģiju velta jauniešiem, kuri tāpat kā viņa reiz piepildīs savus sapņus. 

Esmu Klinta Bole, Rīgas 49. vidusskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja, bijusī A.Sluča stipendiāte.  Šo stipendiju saņēmu laika periodā no 2009.-2013.gadam. Vēl šodien atceros dienu, kad saņēmu paziņojumu par stipendijas piešķiršanu, aiz prieka lēkāju pa istabu un nespēju norimt, jo zināju- bez stipendijas studijas būtu daudz, daudz apgrūtinošākas. Esmu no  ģimenes, kuru ļoti skāra krīze, jo mamma bija skolotāja. Kā tagad atceros, bija 12.klases beigas, kad visi absolventi domā par to, kur studēt tālāk, bet nav pārliecības par izvēles pareizību. Pati nebiju izņēmums, jo ilgi šaubījos starp bioloģiju un pedagoģiju.  Lai arī krīzes laikā būtiski tika „apcirptas” pedagogu algas, nolēmu riskēt un studijas turpināt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.  Stipendija lieti noderēja, jo nācās katru mēnesi iegādāties visdažādākos materiālus- otas, eļļas krāsas, kartonus, dzijas utt.  Stipendija deva papildus brīvības sajūtu un neatkarību, jo ar tās palīdzību varēju lieki neraizēties par to vai pietiks gan studiju materiāliem, gan arī ikdienas izdevumiem. Studiju laikā visādi centos lauzt savu kautrīgo dabu, biju kursa vecākā, vairākus gadus biju pirmkursnieku mentore, kā arī piedalījos dažādos projektos, kas ļāva iepazīties tuvāk studentiem no citām valstīm.  Jau studiju laikā sapratu, ka manas dzīves atslēga ir mācības mūža garumā, tādēļ arī nesen absolvēju maģistra studiju programmu, kas ļāva tuvāk iepazīties ar tādu jauku un interesantu pedagoģijas virzienu, kā muzejpedagoģija. Kādam varbūt šķiet , ka skolotāja darbs ir neinteresants. Savas praktiskās darbības laikā esmu paspējusi strādāt gan Dobeles mākslas skolā, gan BJC „Zolitūde”, gan arī  Rīgas 49. vidusskolā, tādēļ varu apgalvot, ka tas tā nav.  Bieži vien pat darbā nemani, ka diena jau ir paskrējusi. Kad beidzot nonāc mājās, parasti pulkstens rāda jau pusseptiņi. Skolēni ir dažādi, ir tādi, kuri iesaistās ar prieku un aizrautību un , protams, tādi, kuriem nepieciešama papildus motivācija. Īpašu prieku sniedz skolēnu sasniegumi dažādos konkursos un olimpiādēs. Šogad esmu īpaši priecīga, jo pirmo reizi skolniece valsts olimpiādē ieguva  atzinību un maz pietrūka līdz trešajai vietai!  Tas ir tāds azarts iesaistīties un mēģināt aizraut, meklēt materiālus, lai varētu apgūt ko mazliet inovatīvāku par tradicionālo, jau ierasto! Pašlaik ar meitenēm stundās šujam Teddy lācīšus, bet aktīvākās topošās absolventes – sev kleitas. Nav tā, ka katra diena būtu medusmaize, jo nākas pārliecināt, skaidrot, piecdesmit reizes atkārtoti demonstrēt vienu un to pašu, bet nenožēloju savu izvēli, jo rezultāts parasti ir akurāts un estētiski skaists lietišķās vai vizuālās mākslas priekšmets. Pašlaik Rīgas 49.vidusskolā strādāju jau otro gadu un nu jau arī kādu laiku pildu arī klases audzinātājas funkcijas. Tā jau saka, ka audzināmā klase sniedz lielāku piederības sajūtu. Pašlaik domas ir tikai par un ap pēdējo zvanu, kur ar audzināmajiem cenšamies sastādīt programmas plānu, gatavojam dekorācijas un veidojam video sveiciena scenāriju. Nesaku, ka taisos apstāties pie sasniegtā, tieši pretēji! Paralēli darbam aizrautīgi gatavojos studiju turpināšanai tālāk, lai iegūtu doktora grādu, jo ir sajūta, ka vēlos pārbaudīt savas robežas, bet tam nepieciešams nepārtraukti izaicināt sevi. Tādēļ piekrītu Sokratam, kurš reiz sacīja: „Es zinu, ka es nezinu neko”. Domāju, ka katrs ir atbildīgs par sevi. Vienīgais risinājums ir iemācīties katram uzņemties atbildību par saviem darbiem un vārdiem. Pašreizējā situācija, kad pastāv tik ļoti liela plaisa starp turīgajiem un trūcīgajiem, vienīgā iespēja izrauties no šādas  situācijas ir mācoties un cīnoties ar ikdienas problēmām. Bēgot un cenšoties noslēpties no tām, kaut kur ārpus šīs valsts robežām nepalīdz, bet tikai situāciju saasina. Vītolu fonds var tikai palīdzēt tiem, kas paši cīnās un nepadodas.

Vienmēr būšu pateicīga fonda darbiniekiem un nesavtīgajam ziedotājam, A.Sluča kungam, kas reiz uzdrošinājās uzticēties man un palīdzēt. Paldies Jums!
Vislielākajā peteicībā;
Klinta Bole 

SVEICAM!

22.07. Sveicam Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē atzīmē 65 gadu jubileju!

Jau vairāk kā 65 gadus LAAJ biedri uzskata, ka latviskās vērtības būtu grūti saglabāt, ja mītnes zemēs nepastāvētu dzīva, aktīva latviešu sabiedrība. Tādēļ LAAJ sniedz atbalstu arī jaunatnes audzināšanai, latviskās kultūras veidošanai un saglabāšanai Austrālijā un Jaunzēlandē, latviešu izglītības un kultūras pasākumu veicināšanai un sakaru uzturēšanai Latvijā. 2010. gadā LAAJ dibināja stipendiju, atbalstot spējīgus, centīgus, bet maznodrošinātus jauniešus Latvijas augstskolās. Paldies par sadarbību un sirsnīgi sveicam ar dibināšanas gadadienu!

SVEICAM JŪLIJA JUBILĀRUS!

Jūlijā svētkus svin: Toms Siliņš (Profesora Edgara Imanta Siliņa piemiņas stipendija), Ilmārs Dambergs (Jāņa un Ellas Dambergu stipendija un Jāņa un Ernas Binderu stipendija), Rasma Cipule (Artūra Cipuļa piemiņas stipendija), Ilze Dzelme (Draugu stipendija), Kārlis Cerbulis (Cerbuļu ģimenes stipendija), Guntars Kokorevičs (Guntara Kokoreviča stipendija), Pēteris Bolšaitis (Īras un Pētera Bolšaitis stipendija), Balva Kūla-Bredovska (Ata Bredovska un Balvas Kūlas-Bredovskas stipendija), Ansis Grasmanis (Montas un Anša Grasmaņu stipendija), Biruta Abuls (Dzintara un Birutas Abulu ģimenes stipendija), Eduards Anderss (Liepājas ebreju biedrības stipendija).

ZIEDOTĀJI JŪLIJĀ

Jūlijā ir ziedojuši: ziedojums Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendijai, Aivars Slucis, Saginavas Latviešu klubs, ERGO, Imants un Maija Alkšņi, Māris Slokenbergs, Juris Petričeks, Biruta Celma, Rasma Dinbergs.

Andreja Muzikanta piemiņas stipendijai ziedojuši: Jānis Kukainis, Juris Petričeks, Uldis Grava, Māris Roberts Līsmanis, Maija Viviana Ramane, Guntis Vilnis Strazds, Renāte Velga Guslena, Talis Eriks, Valdis Grāveris.

Ilzes Kalniņas piemiņas stipendijai ziedojuši: Vaira Vīķe-Freiberga, Ģirts un Liena Kauguri, Eduards Kalniņš, Kaspars Putniņš.

Astrīdas Ivaskas piemiņas stipendijai ziedojuši: Anita un Guntis Liepiņi, Dzintra Bungs.

Draugu stipendijai ziedojuši: Mārtiņš Zālītis*, Ināra Krūmiņa, Stokholmas latviešu apvienības ziedojums.

Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Rūtiņu ģimene, Inga Mamona, Evita Kuzma, Kārlis Piģēns, Anastasija Grammatikopulo, Agnese Medne, Edgars Tarakānovs, Aivars Junga, Rūta Ošiņa, Kristīne Veckrāce, Lauma Jokste, Pēteris Jonins, Jānis Štekerhofs, Laura Jambuševa, Matīss Ansviesulis, Anda Kalniņa, Uncite&Tomča, Sefinance, Nauris Smaļķis, Nikolajs Hļevnojs*, Signe, Juris Ducens, ai zed, Lidija Gribanova, Mara Lesina, Žanis Saulevičs, Jānis Jansons, Artūrs Zikovs, Reinis Kapone, Aija Bite Mārtiņš Balodis, Alise Rupeka, Iveta Vietniece, Viktors Zaķis, Mārcis Gediņš un 123 anonīmi ziedotāji.  

* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts 

Ziedojumi

Jūlijā........................73 102 EUR

Gadā.......................821 033 EUR

Paldies ziedotājiem!

Seko līdzi jaunumiem arī Vītolu fonda Facebook.com lapā: 

https://www.facebook.com/VitoluFonds/?fref=nf

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Contact us