Arhīvs - Jūlijs 2018

JŪLIJS - 2018 

JAUNĀS STIPENDIJAS

- Aivara Oša piemiņas stipendija.

Stipendijas dibinātāja ir Sandra Osis, kura vēlas godināt vīra Aivara Oša piemiņu. 11. jūlijā Sandra Osis viesojās Vītolu fondā un ziedoja viena gada stipendijai. Paldies Sandrai Osis par ziedojumu!

PADOMES SĒDE

11. jūlijā notika Vītolu fonda padomes sēde, kurā atskatījāmies uz 2017./2018. studiju gadā paveikto. Esam izmaksājuši stipendijas 651 jaunietim, no tiem 85 ir absolventi. Izcilus rezultātus studiju gada noslēgumā uzrādījuši 22% jaunieši (vidējais vērtējums virs 9 ballēm), kas ir divas reizes vairāk nekā pagājušajā 2016./2017. macību gadā.

Padomes sēdē tika apstiprināts 2018./2019. mācību gada plānotās stipendijas. Līgumi tiks pagarināti ar 477 esošajiem stipendiātiem. Pirmo reizi fonda vēsturē varēsim stipendijas piešķirt visiem, kuri ir lūguši pēc palīdzības un kuri pēc padomes sēdes bija kandidātu sarakstā. Ja jaunieši būs iestājušies izvēlētajās augstskolās, tad plānojam piešķirt 259 stipendijas pirmo reizi. Plānotais stipendiju skaits - 736.

Sākot no augusta ziedotāji saņems atskaites par paveikto aizvadītajā studiju gadā un jauno Vītolu fonda 2017. gada darbības pārskatu.

AKTUĀLI

- Vītolu fonda adreses un kontu norēķinu rekvizītu maiņa.

- XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XVI Deju svētki.

ATVADU VĀRDI ZIEDOTĀJAI BIRUTAI HEISTEREI

SARĪKOJUMI UN TIKŠANĀS

01.-31.07. Fondā viesojās Zaiga Alksne-Phillips, Auseklis Zaķis, Māris Slokenbergs, Kārlis Vasarājs, Biruta Celma, Uldis Šalajevs, Alīda Forstmanis, Jānis Vilgerts.

02.07. Hrgetič ģimene tikās ar stipendiātiem fonda birojā.

03.07. Mārtiņš un Kristīna Puteņi tikās ar stipendiātiem kafejnīcā “Kairi”.

03.07. Zaiga Alksne-Phillips tikās ar stipendiāti Simonu Pauli.

03.07. Ausma Pāvulāne tikās ar stipendiāti Magdalēnu Muduli.

04.07. Ilga Vēvere un Biruta Brūns no Austrālijas viesojās fondā un tikās ar stipendiātiem.

10.07. Kārlis Ķirsis viesojās fondā un tikās ar saviem stipendiātiem.

11.07. Korp! Gundega pārstāves Ilze Kāposta un Dita Andersone parakstīja ziedojuma līgumu.

12.07. Māras Celles grāmatas “Mežaparka meitene uzaug Amerikā” prezentācija.

24.07. Ziedotāja Gunāra Šūbiņa bēres Penkules pagastā, Sējas kapos. 

VEIKSMES STĀSTS

-Kā uzzināji par Vītolu fondu? 

Es nāku no piecu bērnu ģimenes, man ir ļoti jauka māsa un trīs brāļi. Uzaugām Rucavas novada Dunikas pagastā. Mamma - grāmatvede un tētis - autobusa šoferis. Vecākiem nebija viegli uzturēt un izskolot piecus bērnus, tāpēc zināju, ja vēlos mācīties augstskolā, turklāt vēl salīdzinoši tālu no mājām, tad pašu spēkiem tas nebūs iespējams. Bija jāmeklē atbalsts.

Pēc pamatskolas, kad jau mācījos Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolā, mums bija brīnišķīga Latviešu valodas un literatūras skolotāja Marina Šķilvalte. Viņa toreiz arī pastāstīja par Vītolu fondu un stipendijām. Tad fonds vēl bija pavisam jauns, pirms pāris gadiem dibināts, tāpēc nebija īpaši daudz cilvēku, kuri par to zinātu. Šī skolotāja man palīdzēja sagatavot pieteikumu, viņa zināja, ka nāku no kuplas ģimenes, no laukiem, biju centīga skolniece ar labām sekmēm.

- Pastāsti par savām studiju gaitām. 

Manu augstskolas izvēli ietekmēja vidusskolas laikā rakstītie zinātniski pētnieciskie darbi par vides tēmu - pētīju mazas upītes piesārņojumu un tā noteikšanu ar bioindikaroriem. Ar šo darbu pat tiku izvirzīta valsts mērogā. Tas viss radīja interesi par vides problēmām, piesārņojuma risināšanu, arī ūdens man bija tuva tēma. Un rezultātā atradu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir studiju programma Vide un ūdenssaimniecība. Tā šķita perfekta priekš manis un manām interesēm. Iestājos LLU, tiku budžetā, vairākus semestrus saņēmu arī valsts stipendiju. Un tā piecus gadus pavadīju Jelgavā. Ieguvu ne tikai vides inženiera kvalifikāciju, bet arī ļoti jaukus studiju biedrus un draugus. Kopmītņu dzīve ļāva izbaudīt patstāvību, mācīties sadarbību un arī pacietību. Tā kā Liepājā bija palicis mans draugs - tagadējais vīrs - tad studiju gadi pagāja starp Liepāju un Jelgavu. Man ļoti patika LLU studiju prakses, kas norisinājās katru vasaru. Viss kurss kopīgi devāmies dažādos izbraucienos, risinājām uzdevumus, piedalījāmies grupu darbos, veidojām atskaites, utt. Šādas prakses mums bija lielā daļā studiju priekšmetu, piemēram, mērniecība, ainavu arhitektūra, meliorācija, dendroloģija… visas pat nevar atcerēties!

Izbaudot šos studiju gadus un gūstot pieredzi, jaunajiem studentiem iesaku neatteikties no dzīves kopmītnēs jeb dienesta viesnīcā, tā ir neaizmirstama dzīves pieredze, kas piedod to odziņu studiju laikā. Kaut arī, protams, nākas samierināties ar dažnedažādām neērtībām, taču vēlāk to visu atceras ar smaidu, bet lielākais ieguvums ir draugi, ar kuriem kopā tas viss ir piedzīvots. 

- Kur tavs ceļš aizveda pēc studijām? 

Pēdējā studiju gadā, kad bija jāiziet lielā prakse, vēlējos palikt Liepājas pusē, tāpēc no nedaudzajiem ar vidi saistītajiem uzņēmumiem, izvēlējos praktizēties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā "Liepājas RAS". LLU studiju laikā atkritumiem bijām pieskārušies tikai vienā priekšmetā, tāpēc realitātē daudz kas bija jauns un neredzēts. Bet man tas patika, tāpēc ķēru visu jauno ar atvērtu muti. Pirms universitātes beigšanas man jau piedāvāja patstāvīgu darba vietu šajā uzņēmumā. Kaut arī tas bija sabiedrisko attiecību speciālista amats, kam ar vides zinātni maz kopīga, es neatteicos un pieņēmu visu jauno. Pāris gadus rakstīju preses relīzes, veidoju vides izglītības pasākumus, organizēju sadarbību ar medijiem utt., līdz teicu uzņēmuma vadībai, ka vēlos darīt kaut ko tehniskāku, tuvāk savai vides inženiera kvalifikācijai. Un tā es kļuvu par atkritumu poligona tehnoloģisko sistēmu inženieri. Darbojos ar visām tehnoloģijām, kas poligonā ir - atkritumu gāzes savākšana un pārstrāde elektroenerģijā, netīro notekūdeņu attīrīšana, dažādas atkritumu plūsmas un to pārstrāde, darbs pie likumdošanas izstrādes, kā arī izpēte bioloģisko atkritumu apstrādes tehnoloģijās, kas ir uzņēmuma turpmāko gadu izaicinājums. Viss bija jauns, bet ārkārtīgi interesants, tāpēc lielāko daļu apguvu pašmācības ceļā un sadarbojoties ar kolēģiem. Šajā amatā esmu vēl šobrīd, taču tam visam pa vidu esmu paspējusi apprecēties, ir piedzimuši divi dēli, esmu ieguvusi maģistra grādu vides zinātnē Liepājas universitātē un šobrīd arī pati nedaudz lasu lekcijas topošajiem LiepU Ekotehnoloģiju maģistriem. 

- Ko tev nozīmēja stipendijas saņemšana? 

Man bija tas prieks un laime saņemt Saginavas Latviešu Kluba stipendiju piecu gadu garumā. Ar kluba vadītāju Daini Martinsonu un viņa kundzi Ritu tikāmies ikreiz, kad viņi ieradās Latvijā. Ziedotāji no ASV uz Latviju centās atbraukt reizi 3-4 gados. Šīs tikšanās bija ļoti jaukas un sirsnīgas, sajūta kā viņi būtu mani trešie vecvecāki. Tas ikreiz ir liels notikums, satikt savus ziedotājus, jo viņu ieguldījums ir tik nenovērtējams un vārdos grūti izsakāms. Joprojām ik pa laikam sarakstos e-pastā ar Daini un Ritu Martinsoniem. Man šī stipendija bija ļoti nozīmīga, jo neesmu pārliecināta, vai bez tās varētu studēt tieši to, ko vēlējos. Arī mani vecāki ir ļoti pateicīgi Vītolu fondam un Saginavas Latviešu klubam, jo stipendiju saņēmu ne tikai es, bet vēlāk arī māsa Baiba, kura savas LU studijas beidza tikai pagājušajā gadā. Piecu bērnu ģimenē šīs stipendijas ir liels atbalsts.

- Kas tavuprāt ir labdarība?

Labdarība – tas ir dalīties ar to, kas tev ir, bet otram nav. Turklāt dot ir daudz vieglāk, nekā ņemt. Man šķiet, ka ļoti trāpīgi to raksturo latviešu tautasdziesma: Dod Dieviņi otram dot, Ne no otra mīļi lūgt. Otram devu dziedādama, Mīļi lūdzu raudādama.

Ar cieņu 
Liene Jākobsone

SVEICAM!

ZIEDOJUMI JŪLIJĀ

Jūlijā ziedojuši: ERGO, Vaida Miķīte Jordan un Neal F. Jordan, Valdis Bērziņš, Rita Luters, Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters testamentārais novēlējums, Juris Petričeks, Aivars Sinka, Dzintra Bungs, Sandra Osis, Biruta Brūns, Māris Plūme, Biruta Celma.

Draugu stipendijai ziedojuši: Jānis Guobis*, Ināra Krūmiņa, Vita Diķe, Arita Šreibere*, Ivo Sirmais, Baiba Riekstiņa, Egils Fuksis, Ineta Sila, Baiba Pudāne, Artūrs Banders, Milla Vanillava, Gunārs Valeniks, Kaspars Liepiņš, Aivars Junga, Ieva Opmane*, Austris Kozuliņš, Lelde Kiela, Jana Ruļuka, Jana Mošura, Ilona Mažeika, Zane Paula-Pāvila, Inga, Kristiāna Bārdiņa, Anita Prince, Inga Pozdejeva, Kristīne Kalnača, Sandris, Sanita Maže, Raivo Babāns, Arnis Sējāns, Agnese Ležnina, Žanna Čerņecova, SIA “Nords Porter Novelli”, Anda Kursiša, Aija Dukaļska, Edgars Egle, Aivars Tabuns, Viktors Zaķis un 88 anonīmi ziedojumi.