Arhīvs - Maijs 2016

MAIJS - 2016 

Maijs ir mēnesis, kad zied viss- tulpes, narcises, pienenes un ābeles. Un arī ievas. Un ne tikai Siguldā- kā dziesmā dzied. Zied Liepājā un Rīgā, un Valmierā un Aizkrauklē, un Madonā un Jelgavā. Visur zied- visa Latvija smaržo mazliet patiesi un rūgteni, bet reibinoši saldi un mierinoši, liekot ik pavasari apzināties, ka nedrīkst nokavēt izbaudīt šo brīdi, kad pasaule atver savu sirdi plaukšanas brīnumam un ziedēšanas priekam. Maijs ir laiks, kad cilvēku sirdis atveras mīlestībai un priekam- arī došanas un dāvāšanas priekam.

JAUNĀS STIPENDIJAS

 - Elmāra Freiberga piemiņas stipendija

Elmārs Freibergs

Vītolu fondā maijs ir apliecinājis cilvēku labo gribu darīt laimīgus citus- palīdzēt krāšņi uzziedēt savai zemei par prieku. Par to liecina šomēnes dibinātā Elmāra Freiberga piemiņas stipendija, kura veidota, pateicoties gan viņa paša savulaik izteiktajai vēlmei rūpēties par Latvijas nākotni, gan Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes atsaucībai, bet jo īpaši Jānim Lucam - šīs stipendijas pārvaldītājam. Pēc Otrā pasaules kara Elmārs Freibergs nokļuva ASV, tika iesaukts karadienestā un pēc apmācībām Kalifornijā uzsāka militāro dienestu Korejā, tad pabeidza Drekselas Universitāti (Drexel University), iegūstot bakalaura grādu elektroinženierzinātnē, un  uzsāka darbu ASV armijas Elektronikas vadības laboratorijā Ft. Monmouth Ņūdžersijā. Vēlāk Elmārs Freibergs ieguva maģistra grādu Rutgers universitātē un turpināja darbu elektromagnētiskā lauka izpētē Bruklinas Politehniskajā institūtā. Studiju laikā Elmārs Freibergs pievienojās studentu korporācijai Gersicania un visa mūža garumā palika uzticams tās ideju atbalstītājs. Viņš ir desmit tehnisku publikāciju autors un savas profesionālās darbības laikā kļuva par astoņu patentu īpašnieku un līdzīpašnieku. Viņš devās pensijā pēc 43 valsts dienestā godprātīgi nostrādātiem gadiem. Tomēr augstāk par visu Elmārs godāja savu dzimto zemi, savas tautas kultūru un latviešu sabiedrību. Viņš  aktīvi darbojās Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzē, bija Ņūdžersijas latviešu biedrības biedrs, Amerikas latviešu apvienības Zelta mūža biedrs un kopš astoņdesmitajiem gadiem arī Latvijas Brīvības fonda biedrs.  Elmārs Freibergs aizgāja mūžībā 2014. gadā. Savas dzīves laikā iekrātos līdzekļus viņš novēlēja trim latviešu organizācijām: Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskai draudzei, Amerikas latviešu apvienībai un Latvijas Brīvības fondam ar mērķi stiprināt Latvijas neatkarību un latvietības uzturēšanu Amerikā. Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskai draudze bija pārliecināta, ka Freiberga kunga vēlme padarīt viņa Tēvzemi patiesi brīvu un neatkarīgu tiks īstenota tad, ja Latvijā augs gudra, izglītota un radoša jaunā paaudze, un tā tika nolemts dibināt Elmāra Freiberga piemiņas stipendiju talantīgu, bet mazturīgu jauniešu atbalstam studijām augstskolā. Īpaša pateicība par šo atbalstu mūsu zemes jauniešiem pienākas stipendijas pārvaldītājam Jānim Lucam, kura labā griba un ticība Latvijas jauniešiem ļaus iegūt izglītību ne vienam vien jaunajam speciālistam. Šis ievērojamais ziedojums - 57 000 $ ir liels ieguldījums mūsu Tēvzemes nākotnē. 

 - Viktora Kulberga piemiņas stipendija

Rīgas Hanzas Rotari klubs

Par godu 20.gadadienai Rīgas Hanzas Rotari klubs nodibināja stipendiju, kas nosaukta ilggadēja rotarieša, Rīgas Hanzas Rotari kluba dibinātāja un pirmā prezidenta Viktora Kulberga vārdā. Šī stipendija tiks piešķirta jauniem, talantīgiem mašīnbūves inženierzinātņu specialitātes studentiem. Savas darbības laikā Rīgas Hanzas Rotari klubs kopā ar sadarbības klubiem no citām valstīm un starptautisko organizāciju Rotari International dažādos labdarības projektos ir ieguldījis vairāk kā 800 000 EUR. Klubs Latvijā ir īstenojis un atbalstījis daudzus desmitus projektu – palīdzējis jaunajiem talantiem to izaugsmē, studijās un pieredzes apgūšanā ārzemēs (piemēram, klubs daudzus gadus atbalstījis izcilo baletdejotāju Jūliju Braueri, kā arī sniedzis atbalstu vijolniecei Elīnai Bukšai), piešķīris stipendijas studentiem sadarbībā ar Vītola fondu un atbalstījis jaunos skolotājus sadarbībā ar Iespējamo misiju. 14. maijā Rīgas Hanzas Rotari klubs Rīgas Latviešu Biedrības namā atzīmēja 20 gadu darbības gadadienu. 20 gadu laika Rīgas Hanzas Rotari klubs ir sniedzis atbalstu bērnu namiem, atbalstījis lauku bibliotēkas un skolas, dāvinājis skolām mācību līdzekļus un sporta inventāru. Kopā ar Rotari International un Vācijas rotariešiem Rīgas Hanzas Rotari klubs ir finansējis jauniešu dienas centra izveidi Ķekavā, kā arī organizējis daudzus citus labdarības projektus. Rotary ir nozīmīga kustība visā pasaulē, tās darbības jēga un palīdzības apjoms gūst atzinību visos pasaules kontinentos. Rotary ir kļuvis par pasaules mēroga humanitāru spēku, kas ar savu darbību apliecina tādas cilvēciskās vērtības kā sabiedriskā aktivitāte, labestība un palīdzība. Pašreiz Latvijā darbojas 20 Rotari klubi.Paldies Rīgas Hanzas Rotari klubam par sadarbību!

SADARBĪBU 2016./ 2017. MĀCĪBU GADĀ TURPINA

Maija mēnesis ir tas laiks, kad viss tuvojas noslēgumam - pavasara sesija, jauno stipendiātu intervēšana un nākamā mācīu gada darbu plānošana. Paldies visiem ziedotājiem, kuri kopā roku rokā ir palīdzējuši vairāk kā 1800 jauniešiem. Sirsnīgs paldies ziedotājiem, kuri ir apstiprinājuši sadarbības turpināšanu un ziedojuši arī 2016./ 2017. mācību gadam!

SARĪKOJUMI

05.05.  AS "Latvijas kuģniecība" stipendija Latvijas jūrniecības attīštībai

No kreisās: Vītolu fonda grāmatvedis Artūrs Dzenis, AS "Latvijas Kuģniecība" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, administratīvā direktore Ilze Bērziņa, stipendiāti Indra Annija Cekula, Ieva Skrebele, Artūrs Spirins un SIA „LSC Shipmanagement” valdes priekšsēdētājs Alastair James McKee.

Ziedotājiem, kuri sniedz atbalstu Latvijas jauniešiem, ir patīkami apzināties, ka viņu palīdzība tiek augstu novērtēta- to apliecina stipendiātu nopietnā attieksme pret zināšanu apguvi.  5.maijā AS "Latvijas Kuģniecība" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup), SIA „LSC Shipmanagement” valdes priekšsēdētājs Alastair James McKee un administratīvā direktore Ilze Bērziņa, kā arī nodibinājuma “Vītolu fonds” valdes loceklis Artūrs Dzenis tikās ar Latvijas Jūras akadēmijas studentiem, kas 2015.gadā kļuva par AS"Latvijas Kuģniecība" stipendiātiem. Tikšanās laikā tika atzinīgi novērtēts studentu mācību darbs Latvijas Jūras akadēmijā un vēlme turpināt savu profesionālo karjeru jūrniecības nozarē.  "Stipendiju piešķiršanas mērķis ir sniegt studentiem materiālo atbalstu, tādējādi veicinot ne tikai jauniešu izaugsmi, bet arī jūrniecības izglītību Latvijā. Ar prieku veicam šo mecenātu darbu un turpināsim to arī turpmāk. Svarīgi, ka sniegtais atbalsts jauniešiem ir bijis noderīgs un palīdzējis viņiem kļūt par augsta līmeņa kuģa darbiniekiem," atzina AS “Latvijas kuģniecība” valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups. AS “Latvijas kuģniecība” stipendijas šobrīd saņem Latvijas Jūras akadēmijas 4.kursa studenti Artūrs Spirins no Ventspils, Ieva Skrebele no Neretas novada, Indra Annija Cekula no Rīgas un Māris Cīrulis no Madonas. Stipendiāte Indra Annija Cekula saka: ”Lielu paldies es vēlētos teikt AS „Latvijas kuģniecība” par iespēju būt vienai no stipendiātēm. Svarīga ir ne tikai materiālā puse, bet tā prieka un lepnuma sajūta, kuru piedzīvoju saņemot stipendiju. Stipendija ir kā alga par padarīto darbu, lai paplašinātu savas zināšanas un uzkrātu darba pieredzi.” Arī nākamajā mācību gadā AS “Latvijas kuģniecība” plāno piešķirt stipendijas topošajiem jūrniekiem. Stipendiju piešķiršanas mērķis ir sniegt studentiem materiālo atbalstu, veicināt jauniešu izaugsmi un jūrniecības izglītību Latvijā. 

13.05. Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendijas pasniegšana.

 No kreisās: Ainārs Krogzemis, stipendiāte Laura Ozoliņa, izstādes organizētāji Gita un Valdis Vilcāni

13.maijā Alojas novada kultūras namā tika atklāta pasaules apceļotāja Džeimsa Krogzemja un viņa dzīves biedres Diānas Rowe gleznu izstāde “Klaidonis”, svinīgā sarīkojuma laikā tā tika pasniegta Alojas novada jaunietei Laurai Ozoliņai. Šobrīd jauniete mācās Vidzemes Augstskolas Informācijas tehnoloģiju programmas 1.kursā. Stipendiāte pēc sarīkojuma dalījās savās sajūtās: „Saņemot Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendiju, bija grūti ietvert vārdos esošās sajūtas, taču vārdi “gods”, ”lepnums” un “pateicība” ir tie, kuri palīdzēja izteikt tās. Liels paldies arī par iespēju apmeklēt gleznu izstādi “Klaidonis”, kurā bija iespējams uzzināt par Džeimsa Krogzemja kaislību pret mākslu, kā arī neformālā gaisotnē iepazīties ar viņa raibo dzīvesstāstu, rakstura šķautnēm un alkām pēc brīvības. Ar interesi klausījos Džeimsa radinieku stāstos, kuri sniedza ieskatu par izcilā pasaules apceļotāja dzīves gaitām un lika klausītājam sajusties tā, it kā mēs personīgi pazītu izstādes “vaininieku”. Paldies ziedotājiem par veiksmes un laba vēlējumiem! Paldies par neizmērojamo cilvēcību un vēlmi palīdzēt Alojas novada jauniešiem iegūt izglītību, kļūt par profesionāļiem, kuri arī vēlāk varētu palīdzēt nākotnes studentiem vērt durvis uz zinībām! 

TIKŠANĀS

06.05. Ziedotāji Imants un Maija Alkšņi tikās ar stipendiāti Ievu Briedi.

No kreisās: stipendiāte Ieva Briede un ziedotāji Imants un Maija Alkšņi.

Par to, ka jaunieši augstu novērtē sniegto atbalstu, pārliecinājās arī ziedotāji Imants un Maija Alkšņi, kad, viesojoties Latvijā,  6. maijā tikās ar savu stipendiāti, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes programmas 1.kursa studenti Ievu Briedi. „Izglītoti, par sevi pārliecināti jaunieši ir Latvijas nākotne un es esmu pateicīga par to, ka Jūs manī redzat potenciālu. Paldies ziedotājiem par stipendiju, ” tā stipendiāte rakstīja savā vēstulē ziedotājiem.  Imanta Alkšņa dzimtu raksturo īstens patriotisms un Tēvzemes mīlestība. Stipendijas dibināšanas procesā liels palīgs un atbalsts Imantam Alksnim ir sieva Maija Alksne. Savulaik kopā ar vecākiem Imants Alksnis nonāca Zviedrijā - tur tika pabeigta skola, tad uzsāktas studijas universitātē, un par noteicošo kļuva interese par vēsturi un teoloģiju - tika aizstāvēta disertācija vēsturē un iegūtas tiesības būt par mācītāju, un nopietnās un dziļās vēstures zināšanas deva briedumu un dziļu izpratni mācītāja amata veikšanai. Imants Alksnis uzskata: „Jaunatnei pieder nākotne, bet nākotni veidot var tikai zinīgais. ceru, ka mana artava palīdzēs kādam jaunietim Latvijā sasniegt augstāko izglītību un stiprināt un nodrošināt Latvijas neatkarību.”

25.05. Vītolu fondā viesojās ziedotājs Raymond Lawrence Drake.

Raymond Lawrence Drake

Reimonds Dreiks dzimis cienījamā un sabiedrībā labi pazīstamā amerikāņu ģimenē. Viņa senči Amerikā ieceļojuši jau pirms 1640. gada un guvuši atzīstamus panākumus katrs savā nozarē. Reimonda Dreika mātes dzimtā ir bijuši pazīstami mākslinieki, skolotāji, rakstnieki, inženieri, savukārt tēva senči veiksmīgi darbojušies gan militārajā jomā, gan guvuši panākumus kā mūziķi. 2015./2016. mācību gadā stipendiju saņem topošā diriģente Agnese Urka no Viļānu novada un Agnese Geka, kas studē Ekonomiku un uzņēmējdarbību Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tiekoties ar savām stipendiātēm, Reimonds teica, ka laime ir spējā dalīties un palīdzēt, pamudināt tos, kam acīs ir dzirksts un kas vēlas dzīvē sasniegt panākumus. 

26.05. Vītolu fondā viesojās ziedotājs Jānis Andersons.

Jānis Andersons

Ziedotājs Jānis Andersons ar fondu sadarbojas no 2007. gada. Viņš ik gadu palīdz izglītoties 10 jauniešiem, ir izveidojis arī savu 50 gadu jubilejas stipendiju, savu stipendiju medīcīnas studentam piešķīris arī ģimenes dibinātais uzņēmums SIA "Euroskor Latvijā". Jānis Anderson ir inicators Vītolu fonda sarīkojumam - "Ko Tev neiemāca skolas solā?". Sveicam Jāni Andersonu ar augstā titula iegušanu - Rotary kluba Apgabala 2401 Gubernatora amatu. Jānis Andersons saka: "Būt par rotarieti ir apzināta un brīva izvēle. Būt rotarietiem nozīmē iegūt jēgpilnu dzīves pieredzi un piedzīvot došanas prieku."

31.05. Vītolu fondā viesojās Kārļa Cīruļa testamenta izpildītājs Mārcis Voldiņš.

Mārcis Voldiņš

31. maijā Vītolu fondā viesojās Kārļa Cīruļa testamenta izpildītājs Mārcis Voldiņš. Pateicoties izpildītāja Mārča Voldiņa uzņēmībai un labajai gribai, ir noslēdzies vairākus gadus ilgušais darbs, lai tiktu piepildīta Kārļa Cīruļa griba - atbalstīt jauniešus, Latvijas nākotni, izglītības iegūšanā. Vītolu fonds aprīlī saņēma ziedojumu - 99.000$, kas papildinās Kārļa Cīruļa neaizskaramo stipendiju fondu. Tiks dibināta piemiņas stipendija viņa mūža mīlestībai Irēnei Cīrulei, un, pateicoties tai, izglītību iegūs kāds topošais zobārsts. Paldies Mārcim Voldiņam par sadarbību!

JAUNUMI

30.05. Izdots Vītolu fonda 2015. gada darbības pārskats!

Ar lielu prieku paziņojam, ka ir iznācis 2015. gada darbības pārskats. Šogad gada vēlējumu fondam, ziedotājiem, stipendiāteim rakstīja SEB bankas vadītāja Ieva Tetere: "Latvijas svarīgākais resurss un vienīgais dzinējspēks, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi mūsu valstī, ir mūsu cilvēki. Jo efektīvāk pratīsim šo resursu izmantot, jo straujāk tuvosimies attīstītāko Eiropas valstu līmenim, un varbūt pat spēsim tās apsteigt! Tādēļ ir īpaši svarīgi mūsu talantīgākajiem jauniešiem sniegt visas iespējas īstenot savas ambīcijas un tiekties uz izcilību." Gada pārskata izdošana ir īpašs notikums, tādēļ vēlamies teikt sirsnīgu paldies visiem stipendiju veidotājiem, atbalstītājiem un draugiem! Paldies māksliniecei Artai Muceniecei, redaktoriem Oskaram Lapsiņam un Inārai Krūmiņai, un Jelgavas tipogrāfijai!

VAIRĀK KĀ VEIKSMES STĀSTS...

 
Ināra Krūmiņa

Hanss Kristians Andersens ir teicis: “Visa pasaule ir brīnumu virkne, bet mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka saucam par ikdienu.” Katru mēnesi Vītolu fondā notiek kāds brīnums – tāds kurš liek acīm ieplesties no pārsteiguma un  sirdīm iedegties. Starp mums ir vairāki cilvēki, kuri ir kā neredzami sargeņģeļi. Tie katru mēnesi ziedo, palīdz un rūpējās par labā vairošanu pasaulē. Viens tādiem cilvēkiem ir Ināra Krūmiņa, kura savā kontā uzlikusi katra mēneša automātisko maksājumu Draugu stipendijai. Ināra Krūmiņa ir paraugs, no kura varam tikai mācīties. ''Kāds ir skolotāja laiks? To vislabāk var mācīties no skolotājas Ināras. Tā kā viņa to dzīvo, piepilda, mīl, ziedo, atdod – tā daudzi nedara,'' pieteikumā Latvijas lepnumam raksta viņas audzēkņi un kolēģi.  Šiem vārdiem pievienojamies arī mēs, Vītolu fonda kolektīvs. Ināra ir latviešu valodas skolotāja un ārpusstundu darba organizatore Rubenes pamatskolā. Pateicoties skolotājai Inārai bijušajiem absolventiem, joprojām atmiņā kopīgi rīkotie dzejas vakari, iestudējumi, kā arī zināms Ināras nopelns ir tajā, ka viņas audzēkņi kļuvuši par fonda stipendiātiem. 2011. gadā Ināra kļuva par mammu pieciem Valmieras SOS bērnu ciemata bērniem, kuriem māca patiesās dzīves vērtības, cerot, ka to izpratne būs stabilais pamats bērnu rītdienā.  Paldies par sirdsbagātību un ziedojumu, ko saņemam ik mēnesi! Kā vēsta latviešu tautas paruna, ka bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kam nekā vairāk nevajag!

VEIKSMES STĀSTI

Maijā piedāvājam stāstu ar bijušā stipendiāta Nikolaja Hļevnoja pieredzi. Viņš ir bijis Jāņa un Ainas Vējiņu stipendiāts no 2005. līdz 2008. gadam. Nikolajs izstaro un rada ļoti inteliģenta, mērķtiecīga, sirsnīga jaunieša tēlu - kā īstam jūrniekam pienākas. Un īpašs stāsts par viņu ir tāds, ka viņš bija viens no pirmajiem, kas pievienojās Vītolu fonda ziedotāju pulkam, ziedojot Draugu stipendijai 2008. gadā. 

Nikolajs Hļevnojs

Esmu Nikolajs Hļevnojs – jūrnieks, kapteiņa vecākais palīgs, pasniedzējs/instruktors Novikontas Jūras koledžas mācību centrā un, protams, bijušais Vītolu fonda stipendiāts. To, kā ieguvu Jāņa un Ainas Vējiņu stipendiju, patiešām var nosaukt par veiksmes stāstu. 2005.gada vasarā pēc Jēkabpils 3.vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Jūras akadēmijā un pieteicos Vītolu fonda stipendijai. Saņēmu atbildi, ka neesmu uzreiz ieguvis stipendiju, bet ir iespēja, ka tā man tomēr tiks piešķirta. Tuvojoties pirmā semestra noslēgumam akadēmijā, tieši pirms Ziemassvētkiem saņēmu ziņu no Vītolu fonda, ka fondā ir pieteicies jauns ziedotājs un viņa nosacījumi ir sekojoši: stipendiātam jābūt puisim un nākušam no Jēkabpils puses, tāpēc mani aicina satikties ar ziedotāju. Tā patiešām bija lieliska svētku dāvana un atbalsts turpmākajām studijām. Atceroties šo stāstu, gribas vēlēt lasītājiem nekad nepadoties un darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, jo, lai arī stipendiju ieguvu savā ziņā ar veiksmes palīdzību, tomēr uzskatu, ka šo veiksmi biju nopelnījis ar savu neatlaidību un mērķtiecību skolas solā. Nācu no samērā trūcīgas ģimenes un jau kopš mazotnes esmu uzskatījis, ka mans pamatpienākums ir iegūt labu izglītību, kas būs neatsverama un neatņemama vērtība manā turpmākajā dzīvē. 2008.gadā iegūstot 1. augstākās profesionālās izglītības līmeņa kvalifikāciju, biju ieguvis ne tikai pirmo augstākās izglītības diplomu, bet arī divreiz devies praksē uz tankkuģiem, kur ieguvu neatsveramas praktiskas zināšanas, nopelnīju pirmo algu un apceļoju pasauli. Tajā laikā sāku strādāt arī algotu darbu krastā un nolēmu atteikties no Vītolu fonda stipendijas, jo uzskatīju, ka kādam šis atbalsts, iespējams, nepieciešams vairāk kā man. Divus gadus vēlāk 2010.gadā pēc pieciem akadēmijas solā pavadītiem gadiem, trīs praksēm uz jūras kuģiem un akadēmijas un stūrmaņa diplomu kabatā sāku savu “pieaugušā” dzīvi. Pēdējā praksē nomainīju tankkuģus pret citu kuģu tipu, kas pārvadā tādas lielgabarīta un smagsvara kravas kā naftas platformas, mazākus kuģus, dažādas tiltu konstrukcijas u.tml. Līdz pat šim brīdim darbojos tieši šajā lauciņā. Līdzšinējās karjeras laikā ir sanācis strādāt arī uz pasaulē lielākā “heavy lift” kuģa. Šobrīd uz kuģa ieņemu vecākā palīga amatu, kas ir kapteiņa “labā roka”, klāja komandas ,,galva” un atbildīgais par drošību un kravas operācijām. Šo rindu tapšanas starplaikā esmu ieguvis kapteiņa kvalifikāciju un ar neatlaidīgu darbu cenšos piepildīt nākamo dzīves mērķi. Lai arī šobrīd neredzu sevi sirmā vecumā uz kuģa tiltiņa, jo darbs jūrā ir ne tikai aizraujošs, interesants un reizēm romantikas pilns, bet arī grūts, jo ne tikai dod, bet arī atņem, tomēr es izbaudu šo savu dzīves posmu, lepojos ar savu profesiju un nenožēloju 19 gadu vecumā izdarīto izvēli. 2012.gadā pieņēmu jaunu izaicinājumu un uzsāku savas pasniedzēja/instruktora gaitas Novikontas mācību centrā, kas pēc pāris gadiem pārtapa par Novikontas Jūras koledžu. Sava atvaļinājuma laikā regulāri dalos savās zināšanās un nododu tālāk savu pieredzi gan topošajiem jūrniekiem, gan pieredzējušiem jūrniekiem. Visvairāk šāds darbs dod gandarījumu brīžos, kad pēc mācību kursa beigām gados vecāks kapteinis pienāk klāt paspiest roku un pateikties par interesantajām un saturīgi noderīgajām nodarbībām. Domāju, ka liela daļa pasniedzēju piekritīs, ka šāds darbs ir izaicinājums un iespēja citādā, nemateriālā veidā veicināt sabiedrības izaugsmi. Vienlaicīgi tā ir ļoti liela atbildība. Milzīga atbildība ir arī Vītolu fonda idejas nešana un īstenošana. Vēlos izmantot iespēju un patiekties gan fonda darbiniekiem, gan Jānim un Ainai Vējiņiem, protams, arī saviem vecākiem par savulaik sniegto atbalstu. Es jūs neesmu aizmirsis un, esot viens no “Draugu stipendijas” ziedotāju pulka, cenšos nest līdzi sevī fonda ideju – “Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem”. 
Ar cieņu, Nikolajs Hļevnojs

SVEICAM!

- Sveicam kolēģi Innu Rozenšteinu ar dēliņa piedzimšanu!

Inna Rozenšteina

,,Protams, tev joprojām paliks tavs darbs, draugi, tavas intereses, pasaule ap tevi. Tieši tāpat, kā tas bijis vienmēr. Tikai  tagad kaut kas vienmēr stāvēs tam pāri. Apziņā būs kāds kaktiņš, ko pastāvīgi nodarbinās cita doma. Dzīves saturs ir mainījies. Tas dus tavās rokās...” (P. Brauna)

- Sveicam Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņas stipendiātu Reini Dzeni ar apbalvojumu "Par pāsaizliedzību". 

Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 151. gadadienu, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 2.kursa students Reinis Dzenis saņēmis Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi «Par pašaizliedzību». Viņam tas tika piešķirts par cilvēka dzīvības izglābšanu. Pagājušā gada 17. novembrī Reinis devās uz nodarbībām RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā. Tuvojoties tiltiņam pār Zunda kanālu, viņš ieraudzīja, ka no tiltiņa ūdenī ielec cilvēks. Nedomājot ne sekundi, Reinis metās ūdenī. Saķēris slīkstošo aiz drēbēm, Reinis sāka vilkt viņu uz krastu.Pateicoties Reiņa drosmīgajai un ātrajai rīcībai, tika izglābta cilvēka dzīvība. Pašaizliedzība ir pats pirmais un retākais tikums, tādēļ lepojamies ar mūsu stipendiātu Reini Dzeni!

SVEICAM MAIJA JUBILĀRUS!

Maijā svētkus svin: Gunārs Dzenis (SIA "Kokapstrāde 98" stipendija), Juris Petričeks (Jura Petričeka stipendiju fonds), Māra Sniedze ( Visvalža un Māras Sniedzes stipendija), Sarmīte Grava (Alfrēda un Sarmītes S. Gravu ģimenes stipendiju fonds), Pēteris Āboliņš (Āboliņa - Elsiņa stipendija), Benita Riekstiņa (Ilmāra un Benitas Riekstiņu stipendija), Artūrs Belēvičs ("Saules aptiekas" stipendija), Kristīne Klišāne (Leopoda un Kristīnes Klišānu stipendija), Rita Kaimiņa (Egona un Ritas Kaimiņu stipendija), Raymond Lawrence Drake (Raymond Lawrence Drake stipendija).

ZIEDOTĀJI MAIJĀ

Maijā ir ziedojuši: Monreālas Latviešu sabiedriskais centrs, "Daugavas vanagu" Anglijas fonds, Adelaidas Latviešu biedrība, "Daugavas vanagu" Melnburnas nodaļa, Vaino Keelmann, Inta Buša Gotelli, Māras Hrgetič ģimene,  Kārlis Vasarājs, Māris Plūme, Māris Slokenbergs, Bauskas Zonta klubs.

Īras un Pētera Bolšaitis stipendijai ziedojuši: Kristīne Tjarve, Korp! Varavīksne!

Draugu stipendijai ziedojuši: Mārtiņš Zālītis*, Ināra Krūmiņa, Aija Downing.

Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Rūtiņu ģimene, Inga Mamona, Evita Kuzma, Kārlis Piģēns, Anastasija Grammatikopulo, Agnese Medne, Edgars Tarakānovs, Žanis Saulevičs, Jānis Jansons, Artūrs Zikovs, Aivars Junga, Rūta Ošiņa, Nikolajs Hļevnojs*, Kristīne Veckrāce, Anda Kalniņa, Aija Bite, Viktors Zaķis, Lauma Jokste, Pēteris Jonins, Māra Lesina, ai zed, Jānis Štekerhofs, Laura Jambuševa, Uncīte&Tomča, Signe, Juris Ducens, Mārcis Gediņš un 90 anonīmi ziedotāji.

* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts 

Ziedojumi

Maijā......................88 147 EUR

Gadā..................... 530 790 EUR

Paldies ziedotājiem!