Atvadu vārdi ziedotājam Borisam Teterevam

 Foto: Ilmārs Znotiņš

"Ir sāpe, kas sirdī,

Ir sāpe, kas zemē,

Ir sāpe, kas debesīs

Kliedz." (J. Anmanis)

Ir aizgājis viens no Latvijas dižākajiem cilvēkiem...Viņš devies prom. Uz mūžu. Pavisam... Ar ko izmērīt tādu dzīvi? Un ar ko tādu mūžu izmērīt? Ar cilvēcību. Un ar mīlestību. Tik lielu cilvēkmīlestību, ko vārdos neizteikt, jo uz zemes otru  tādu, tik skaistu, bagātu un tik piepildītu, var arī neatrast.   

Tāpēc šodien par viņu debesis raudās. Tik ļoti debesis raudās... Un aizejošie gājputni smeldzīgi kliegs. Un salna sāpīgi dzels plaukstās, kuras gribēs dāvāt pēdējos ziedus. Tikai  asara paliks neizraudāta, jo skumjas ir tik lielas, jo sāp tik ļoti, ka bail – asaru tuvajiem un mīļajiem var arī nepietikt.

2019. gada 21. septembrī mūžībā devies Boriss Teterevs – cilvēks, kurš dzīvojis cildenu mūžu. Viņš mīlēja dzīvi, un dzīve mīlēja viņu. Viņš mīlēja cilvēkus, un cilvēki mīlēja viņu. Pat tie, kas nepazina un nezināja, ka viņu dzīvi kaut nedaudz labāku ir spējis darīt tieši šis cilvēks. Tik daudz mīļu vārdu, tik daudz sirsnīgu paldies palicis nepateikts, un tiem šobrīd pašiem jāatrod ceļš turp, kur devusies viņa dvēsele.

Boriss Teterevs – personība, kuras mūžs, darbi, idejas un aizrautība mainīja pasauli, Latviju, sabiedrību un līdzcilvēku pasaules redzējumu. Viņš pats reiz teicis: "Cenšos uzlabot šo pasauli.. Kāpēc?Vienkārši es tā vēlos.." Darīt labu ir bijis viņa dzīves mērķis, katras darbības pamats un patiesa pārliecība. Borisa Tetereva vārdu zina vai ikviens Latvijā, jo, šķiet, jau kopš deviņdesmito gadu vidus nav tādas jomas, kura nebūtu saņēmusi šīs ģimenes atbalstu. Un ne tikai mūsu zemē – vēl vismaz divpadsmit valstīs ir ļaudis, kuru dzīve kļuvusi kaut nedaudz gaišāka un drošāka, pateicoties Borisa un viņa dzīvesbiedres Ināras vēlmei darīt pasauli labāku.

Borisam Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Boriss Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru (Doctor honoris causa), Latvijas Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli. 2015. gadā mecenāts Boriss Teterevs pievienojas pasaules lielākās līderu alianses - Club de Madrid oficiālo personu lokam (President’s Circle). 

Bet Borisa Tetereva īpašais devums Latvijas nākotnei – atbalsts jauniešiem, kuri izvēlējušies studēt medicīnu. Borisa Tetereva stipendija medicīnā jau 9 gadus tika piešķirta pašiem centīgākajiem un talantīgākajiem topošajiem ārstiem, jo ziedotājs allaž augstu vērtēja spēju būt izcilam, būt pašam labākajam savā jomā. Mecenāta Borisa Tetereva stipendija medicīnā ir kļuvusi par atspēriena punktu jau 23 Rīgas Stradiņa universitātes studentiem. "Konkurētspējīga medicīna ir sabiedrības veselības un labklājības stūrakmens. Mūsu ieguldījums RSU studentu izcilībā ir ieguldījums mūsu valsts un tautas attīstībā," savulaik pauda mecenāts Boriss Teterevs.

Stipendiāts Edžus Beinārs raksta: "Cik ļoti reti nākas sastapt cilvēkus, kas ne tikai savu dzīvi panākumiem pilnu nodzīvojis, bet arī citus pa ceļam atbalstījis. Man sāp sirds, ka no mūsu sabiedrības aizgājis cilvēks, no kura mums citiem atliek tikai mācīties. Borisa Tetereva kungs ir sniedzis milzīgu atbalstu jaunajiem mediķiem, gan ar tiešu finansiālu atbalstu, gan mācību materiālu sagataves atbalstu. Tātad – atbalstu arī Latvijas sabiedrības veselībai. Jūs paliksiet manās domās visu manu mūžu! Zinu, ka kopā ar mani ir daudzi pateicību teicēji, jo Jūs tiešām esiet darījis tik ļoti daudz!"

Daugava turpina plūst. Saule virs Rīgas kā ik citu rītu mostas. Tikai viss ir un būs pavisam citādāk, jo ir pienācis brīdis, kad divas dvēseles tikai caur debesīm, tikai caur zvaigznēm sarunāsies. Caur sāpēm, caur asarām, caur vārdos neizsakāmām skumjām.  Bet tai dvēselei tur, tālumā, nebūs auksti. Jo arī tur to mīlestība sasildīs. Un veļu laikā tā pa gaismas staru, pa mēness taku ciemoties nāks. Lai pajautātu – kā jums bez manis? Vai joprojām labestība un dāsnums, un cilvēkmīlestība ir tikpat dzīva? Vai mūžu nodzīvot, darot tikai labu, esat iemācījušies? Un mums būs jāatbild – savai sirdsapziņai un šim tik daudz par ātru nodzīvotajam mūžam.

Tāpēc, tikai tāpēc šobrīd jābūt stipriem – mums ikvienam, bet jo īpaši pašiem tuvākajiem un mīļākajiem.