Atvadu vārdi Ludmilai Raisterei!

Ludmila Raistere

Ir tik skumji apzināties, ka Liktenis reizēm mēdz atņemt pašu dārgāko - mīļu un tuvu cilvēku. Tādos brīžos mierinājumu var sniegt tikai apziņa, ka  allaž, kaut domās un sapņos, atgriezīsimies pie tiem, kurus mīlam, un glabāsim viņu piemiņu un dzīvē paveiktos labos darbus dziļi sirdī.

5. decembrī,  pašā ziemas sākumā, nesasniegusi 94 gadu vecumu, Mūžības ceļā devās Ludmila Raistere, sirsnīgs, labestīgs un dāsns cilvēks. Ludmila Raistere dzimusi 1923. gada 6. janvārī. Kara gados viņa pazaudēja visu, tāpēc allaž augstu vērtēja izglītības nozīmi dzīvē - tā viņai dāvāja iespēju strādāt skolotājas profesijā. Apzinoties, ka izglītība ir vienīgā bagātība, ko neviens nevar atņemt, viņa 2014. gadā  dibināja stipendiju, godinot sava Aizsaulē aizgājušā vīra Alfrēda piemiņu, un uzticēja to pārvaldīt Vītolu fondam. Kopš 2014./2015. mācību gada ar Alfrēda un Ludmilas Raisteru stipendijas atbalstu studē trīs talantīgi, bet mazturīgi Latvijas jaunieši. Ir noslēdzies mūžs - svētīgs un balts kā sniegs šai saltajā un tumšajā Gaismas gaidīšanas laikā. Lai viegls un gaišs ceļš Mūžībā, lai tuvos un mīļos mierina apziņa, ka Ludmilas Raisteres mūžam ir turpinājums - Latvijas nākotnei dāvātā iespēja gūt zināšanu gaismu...