Atvadu vārdi ziedotājai no Kanādas Silvijai Zeltkalns.

Silvija Zeltkalns 

02.01.1931. – 01.10.2016.

Sarkanoranždzeltenām kļavlapām postais 1. oktobra rīts tālajā Kanādā šoreiz uzausa melnu bēdu lakatu klāts, jo nācās pieņemt skumju un sāpīgu ziņu- skaisti nodzīvota dzīve Mūžības ceļu aizsāk. Šai dienā atvadas Šaisaulei teica Vītolu fonda ziedotāja Silvija Zeltkalns,

Raud debesis, raud koki, raud dvēseles un arī jūra raud, kuras vētrainajā krastā aizsākās Silvijas Zeltkalns mūžs- viņa piedzima 1931. gada 2. janvārī Latvijā, Liepājā. Bērnībā ne mazums laika tika pavadīts, baltā liedaga tik mīkstajās un siltajās smiltīs soļus minot un dzintargraudus, saules asariņas, meklējot,un stalto priežu šalkās ieklausoties. Diemžēl, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, Latviju nācās atstāt un uzsākt jaunu dzīvi svešās zemēs- vispirms Vācijas bēgļu nometnēs, tad Anglijā. Nākamie desmit gadi- intensīvs darbs un izglītības papildināšana. Silvija pabeidza žēlsirdīgo māsu skolu un 1955. gadā izceļoja uz Kanādu. Drīz turp devās arī Andrejs Alfreds Zeltkalns. Abi salaulājās, un ģimeni kuplināja dēls Māris. Zeltkalnu ģimene aktīvi iesaistījās arī Toronto latviešu sabiedrības dzīvē un piedalījās tās rīkotajos pasākumos. Silvija Zeltkalns veica arī Kanādas Latviešu Centra Toronto Dāmu komitejas priekšnieces pienākumus.

Taču sirdī Silvijai un Andrejam Alfredam Zeltkalniem allaž bija Latvija. Tā kā izglītībai Zeltkalnu ģimenē allaž ir bijusi nozīmīga loma, 2004. gada rudenī, ciemojoties Tēvzemē, viņi izlēma dibināt stipendiju, lai sniegtu iespēju izglītoties arī Latvijas mazturīgajiem, bet talantīgajiem jauniešiem. Ziedotāji vairākkārt viesojās Vītolu fondā un tikās gan ar fonda darbiniekiem, gan stipendiātiem.Viņi uzskatīja:  ,,Katram ir jāpieliek roka un spējas latviešu tautas un Latvijas labad, lai jaunā paaudze būtu izglītota” . Tā kā viena no prioritātēm valstī ir inženierzinātnes, ziedotāji izvēlējās palīdzēt  eksaktās zinātnes studējošiem. Šo stipendiju saņēmuši jaunieši, kuri studējuši RTU Būvniecības fakultātē, Būvniecības studiju programmā: Ilze Bernāte no Madonas novada, Matīss Klāsons no Talsu novada, Kristaps Vītols no Jēkabpils novada, Jānis Muižnieks no Aizputes novada. Kad 2012.gada decembrī Andrejs Zeltkalns aizgāja Mūžībā,  dēls Māris turpināja vecāku dibināto stipendiju.

Ir noslēdzies mūžs- darbīgs, ražīgs, mīlestības pilns.  Silvijas Zeltkalns personības spēks un starojums, viņas gudrība un sievišķība noteica viņas dzīves gājumu. Viņa prata ar cilvēkiem sarunāties, uzklausīt, dot padomu. Arī savām grūtajām dienām, kuras Liktenis nebija aiztaupījis, Silvijas kundze tika pāri, sakopojot visus dvēseles spēkus un dzīvesgudrību. Darbs – tā bija viņas mīlestība, kas padarīta redzama.

Latvijā ir laiks,kad migla sāk kamolos velties, veļas līdz saveļas par veļiem.  Laiks, kad cilvēki, dažkārt pat paši negribot, lūkojas sevī dziļāk kā citkārt, meklē atbildes uz pašiem būtiskākajiem jautājumiem un piemin tos, kuri vēruši Mūžības vārtus. Viņi tepat vien jau ir- dzērvju kāsī, krītošo lapu smaržā, rudens salnu sudrabā. Tepat vien – kopā ar saviem mīļajiem un savu zemi, kur reiz šūpulis kārts.

Kad jau izskanējuši atvadu vārdi un sveces izraudājušas smaguma sāpi, Vītolu fonda klusa un patiesa līdzjūtība Silvijas Zeltkalns tuviniekiem…