Pasākums ar Andreju un Dulcie Ozoliņiem 20.01.2012

 


Andrejs un Dulcie Ozoliņi

Ir atkal janvāris, un šis mēnesis ir īpašs tiem Vītolu fonda stipendiātiem, kas augstāko izglītību iegūst, pateicoties ALIF atbalstam. 20. janvārī, kad Latvijas zemi beidzot gaišu un tīru padarījis tikko uzsnigušais sniegs, pa baltiem ceļiem, ar baltām domām un baltām cerībām uz  pavisam baltu Balto namu, ALIF priekšsēdētāja Andreja Ozoliņa aicināti, atkal devās piecdesmit Vītolu fonda stipendiāti, lai kopā noskatītos baleta izrādi „Tango”.

Jau sesto reizi ALIF priekšsēdis  Andrejs Ozoliņš kopā ar kundzi Dulcie Ozoliņu  mēro ceļu uz Rīgu, lai tiktos ar saviem tagadējiem un bijušajiem stipendiātiem, lai  pavadītu skaistu vakaru, apmeklējot  Operas un baleta teātri.  

Dulcie un Andrejs Ozoliņi stipendiātiem bija sagādājuši ne tikai biļetes, bet bija sarūpējuši arī kafijas galdu viesnīcā ”Rīga”. Šoreiz viesu vidū bija ziedotājas Astrīda Jansone un Biruta Heistere, kura savus trīs stipendiātus arī iepriecināja ar iespēju apmeklēt baleta izrādi. Pasākuma laikā visus ar priekšnesumu priecēja Jāzepa Vītola  Latvijas Mūzikas akadēmijas 1. kursa studente Dārta Treija

Ir neatsverams ALIF sniegtais materiālais atbalsts Latvijas jauniešiem, taču īpaši augstu vērtējama Ozoliņu ģimenes, Andreja un Dulcie, vēlme tuvāk iepazīt stipendiātus, dāvāt viņiem prieku, ko sniedz mākslas baudījums, un dalīties savā dzīves pieredzē un atziņās. 

Jaunieši augstu novērtēja skaisto baleta izrādi, bet vislielāko prieku viņiem sagādāja iespēja būt kaut vienu vakaru kopā ar šiem dāsnajiem, labestīgajiem un dzīvesgudrajiem cilvēkiem - Ozoliņu ģimeni. Agnese Katlapa, Korp!Imeria, Anglijas kopas stipendiāte, atzīst: ,,Dzīves laimi veido tie mazie prieka mirkļi, ko piedzīvojam savā ikdienā. Šis vakars bija viens no tādiem mirkļiem, ko atcerēties mūžam.”

Īpaši uzmanīgi stipendiāti ieklausījās viņiem veltītajā Andreja Ozoliņa uzrunā. Skanēja patiesi, no sirds teikti vārdi, tika runāts par svarīgām vērtībām ikkatra dzīvē- par nenogurstošu darbu izglītības iegūšanas procesā, par savas valodas saglabāšanu un stipras ģimenes lomu cilvēka dzīvē. A. Ozoliņš uzskata : ,,Jūsu svarīgākais darbs pašreiz ir mācīšanās. Mācieties tā, ka vispār dūšīgāk nespējat- lai nekad jums dzīvē nebūtu jāsaka: ja nu es tikai mazliet vairāk būtu pacenties, rezultāts būtu daudz labāks...Augstu izglītības līmeni sasnieguši, ar iniciatīvu pilni studenti ir tie, kas Latvijai ir  vajadzīgi, lai valsts varētu attīsties visos virzienos. Nevienas citas valsts pilsonis negādās par to, lai Latvijai klātos labi.’’

Lai Latvijai klājas labi- tāda allaž ir bijusi Ozoliņa kunga vēlme, ne velti tik daudz spēka, līdzekļu un sirds siltuma veltīts jauniešu izglītošanai. Un jaunieši spēj novērtēt gan sniegto atbalstu, gan dzīves gudrību, jo no sirds nākušie vārdi allaž aizskar klausītāju sirdis.

,,Ozoliņa kunga runa bija tik ļoti iespaidīga un iedvesmojoša. Pārdomas par ģimenes tēmu tiešām ir tik ļoti vajadzīgas mūsdienu sabiedrībai. Šī runa aizskāra  dvēseles stīgas, kuras ikdienā paliek nenodarbinātas un neaizskartas, jo vienmēr steigā neatliek laika par to tik dziļi aizdomāties.” (Kristīne Kriņģele, Veltas Skultānes piemiņas stipendijas saņēmēja)

,,Paldies ziedotājiem Ozoliņa kungam ar kundzi par skaisto vakaru. Baleta izrādi simboliski uztvēru kā savdabīgu aicinājumu mums - stipendiātiem - sasniegt tādu pašu meistarību ar mūsu talantiem, ko baletdejotāji ir spējuši savā jomā. Uzveduma gars lika vēlreiz atcerēties Ozoliņa kunga uzrunu, kurā parādījās progresivitāte un tālredzīgums, kā arī atsauces uz tradicionālajiem pamatiem - gluži kā baletā.” (Otto Tabuns, Sandras Kalnietes stipendiāts)

"Ozoliņa kungs savā uzrunā aicināja veidot stipras ģimenes. Vītolu fonds pulcējis kopā daudzas tādas nesavtīgas mīlestības pilnas ģimenes, kuras nežēlo savu dzīves laikā sapelnītos līdzekļus, lai palīdzētu mums, Latvijas cēlējspēkam, Latvijas ziedu aizmetņiem – topošajiem ārstiem, ekonomistiem, juristiem, utt. Kam galvenokārt ir jāpateicas šī fonda tapšanā un pastāvēšanā? Jā, tam pašam laimīgās un pilnvērtīgās sabiedrības aizmetnim – ģimenei. Ko mēs darītu bez Vītolu ģimenes, bez Ozoliņu ģimenes un daudzām citām ģimenēm, kuras steidz palīdzēt grūtībās nonākušajiem? Tā ir viela pārdomām, galvenokārt, mums – jauniešiem, kuri ar savām ģimenēm liks Latvijai vai nu lepoties vai arī ciest. Izvēle ir katra paša rokās, jo ,tikai izdarot pareizās izvēles savā dzīvē, mēs varam būt laimīgi un tikai tad varam likt Latvijai lepoties ar mums. Ja esam darījuši par maz vai nedarījuši neko, kā gan mēs varam sūdzēties par Latviju? Mēs katrs esam kā piliens, un visi kopā mēs veidojam jūru, tāpēc vispirms rūpēsimies par piliena kvalitāti, tad arī valsts zels un plauks. Veidosim laimīgu Latviju! (Ģirts Mandrovicks, Astrīdas un Laimona Jansonu stipendiāts)

,,Gribu noteikti arī pateikt paldies par sirsnīgo svētku vakaru, ko bijāt sarūpējis. Jūsu ceļavārdi un  Jūsu nenovērtējamais atbalsts ir atspēriens tālākai dzīvei. Tas ir paraugs personiski man un mums visiem. Tā ir cerība uz plaukstošu un gudru Latviju. (Mārtiņš Kokainis, Dulcie un Andreja Ozoliņu stipendiāts)

,,No Jūsu uzrunas man prātā visspilgtāk palika viens vārds - sirdsmiers. Ir ļoti svarīgi, lai mēs tiektos pēc šī iekšējā miera, sirdsmiera un tā saglabāšanas sevī. Tas ir veids, kā mēs varam būt harmonijā paši ar sevi. Spēja pašiem pieņemt sevi tādu, kāds esam. Tāpat tā pamatā ir liela pašdisciplīna, vēlēšanās strādāt ar sevi un sasniegt rezultātus. Man šķiet, ka vairāk nekas nav vajadzīgs, kā vienīgi sirds valoda. Uz tā pamata mēs varēsim būvēt stipras ģimenes un stipru Latviju. (Ieva Vilcāne, Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters piemiņas stipendiāte)

Anglijas Latviešu izglītības fonds jau astoņus gadus palīdz veidot stipru Latviju, nesavtīgu palīdzību sniedzot Latvijas mazturīgiem, bet talantīgiem jauniešiem. 2011./2012. mācību gadā ar ALIF atbalstu Latvijā studē 14  studenti. Vītolu fonds administrē: 2 Andreja un Dulcie Ozoliņu, 4  ALIF,3  Metas Ūdres piemiņas,1 Korp!Imeria Anglijas kopas, 1 Laimas Speakman-Brown piemiņas, 2 Veltas Skultānes piemiņas, 1 Pēteŗa Pētersona un Ivara Aivara Jura Sinkas stipendijas. Anglijā cilvēki ziedo, atstāj novēlējumus testamentos, uzticas ALIF un Vītolu fondam, jo ir pārliecināti, ka viņu devums būs būtisks ieguldījums Latvijas nākotnē.  Ar lielu atbildības sajūtu priekšsēdētājs A. Ozoliņš kopā ar valdi izvērtē, kā ziedojumus tērēt. Pateicoties ALIF atbalstam,  studē vai jau ir izstudējuši 140  jaunieši.

,,Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,’’ savulaik teicis tautas dzejnieks Rainis, Latvju tautai tādu ļaužu, ar stipru gribu un garaspēku apveltītu, netrūkst. Šī griba ļāvusi gadsimtiem cauri iznest latviešu tautas godu, gudrību un valodu, šī griba stipru šodien dara ne vienu vien, par Latvijas nākotni domājošu. Tā allaž likusi aizmirst sāpes, grūtumu, neveiksmes, tā allaž likusi celties, iet un palīdzēt tiem, kas nākotnē būs cienīgi Latvijas vārdu un latviešu tautas tikumu pasaulē nest. Ar šādu gribu apveltītie ir Lieli cilvēki - garā, dvēseles bagātībā un tajā nesatricināmajā pārliecībā, ka mūsu zemes nākotne ir mūsu pašu rokās.

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Contact us