Sveicam mūsu ziedotāju Pēteri Bolšaiti, kurš pēc Ordeņa kapitula lēmuma par nopelniem Latvijas valsts labā saņems Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēteris Bolšaitis

Pētera Bolšaitis mūžā tik cieši savijies viss- darbs, zinātne, muzejs, korporācija, labdarība, arī dzimta, dzimtene, reiz loloti un tagad piepildīti sapņi, pēc daudziem gadiem atgūtas mājas. Bet viss paveiktais- nākotnei, lai Tēvzeme plauktu, gudrībā augtu un ziedētu. Bet pēc paša augstākā Valsts apbalvojuma saņemšanas mūsu paša svētākā pieminekļa trīs zvaigznes, ar debesīm sarunājoties, varēs vēstīt, ka tie ļaudis, kas nenogurstoši Latvijas labā darbojas, šai zemē tiek patiesi mīlēti, cienīti un novērtēti.
Triju zvaigžņu ordenis ir īpašs apbalvojums - tas tiek piešķirts par nopelniem Tēvijas labā. Un Pētera devums tāds ir- viņš ir aktīvs sabiedriskais darbinieks, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedrs, tulkotājs, ķīmijas zinātņu doktors, Vītolu fonda ziedotājs jau kopš pašiem pirmsākumiem- 2004. gadā kopā ar kundzi Īru tika izveidota ģimenes stipendija, bet 2005. gadā radās ziedotāja pārvaldītā uzņēmuma „Lāčplēša centrs” stipendija.
Stipendiātiem tik daudzkārt ir noderējušas viņa plašās zināšanas, bagātīgā pieredze un spēja rast risinājumu teju ikvienai problēmai. Pēteris allaž atrod laiku, lai tiktos ar saviem stipendiātiem un kopā gan apmeklētu teātri un operu, gan atvēlētu laiku sarunām - ne tikai par sekmēm un sasniegumiem mācību darbā, bet galvenokārt par dzīvi - tik daudzkrāsainu, bezgalīgu iespēju pilnu. Šīs tikšanās – inteliģences mācībstunda, kad personiskais piemērs rāda, cik daudz var paveikt un ko sasniegt, ja ir gana daudz uzņēmības un mērķtiecības. Ziedotājam un stipendiātiem izveidojušās savstarpējas uzticības pilnas attiecības - jaunieši augstu vērtē Pētera uzticēšanos un izjūt pateicību par doto iespēju skoloties. Ar Pētera atbalstu izglītību ir ieguvuši 7 jaunieši, bet 2 turpina studijas patlaban. Gudrība un garaspēks ir pats vērtīgākais, kas mūsu tautai pieder, tāpēc ieguldījums izglītībā vienlaikus ir ieguldījums nākotnē.
Oskars Ozoliņš, viens no bijušajiem stipendiātiem, jau ir ieguvis doktora grādu un šobrīd ir RTU docents un pētnieks. Savā vēlējumā topošajiem fonda stipendiātiem Oskars raksta: "Mana personīgā pieredze Vītolu fondā sākās 2005.gada janvārī, kad pirmo reizi satiku mecenātus Īru un Pēteri Bolšaitis. Tajā laikā sniegtais atbalsts un uzticība manām spējām deva neaprakstāmu motivāciju mācīties un apgūt jaunas prasmes. Tas iedeva man stingru pamatu zem kājām un motivēja uz arvien augstākiem sasniegumiem. Lielākā daļa no manas vēlmes izstrādāt doktora disertāciju ir saistīta ar iedvesmojošiem piemēriem, labiem un atsaucīgiem vārdiem. Līdz ar to izsaku milzīgu pateicību maniem audžuvecvecākiem Īrai un Pēterim Bolšaitis par sniegto atbalstu tajā mirklī, kad tas bija visvairāk nepieciešams." Bet pats ziedotājs uzskata: ,,..savu atbalstu šim pasākumam uzskatu par vērtīgu, kaut mazu artavu Latvijas valsts atdzimšanai.”
Pēteris dzimis 1937. gadā Daugavpilī. Viņa tēvs Aleksandrs Bolšaitis, Latvijas armijas kapteinis, tika deportēts un gāja bojā Sibīrijā, bet Pēteris kopā ar māti Elzu un māsu Ileanu emigrēja no Latvijas un nokļuva Venecuēlā. Vēlme apgūt zināšanas Pēteri aizveda uz ASV- viņš studēja Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā, ieguva bakalaura grādu praktiskajā ķīmijā un maģistra grādu ķīmijas inženierzinātnēs, tad  doktora grādu Delavēras universitātē. Pēteris papildināja zināšanas Maksa Planka Fizikālās ķīmijas institūtā Getingenē Vācijā. Atgriežoties ASV, Pēteris pētīja zinātniskajā laboratorijā Lindenā polimēru īpašības, tad kā profesora asistents uzsāka pedagoģisko darbu Mērilendas universitātē. Pēteris strādāja Karakasā Venecuēlas zinātnisko pētījumu institūtā, bet no 1982. gada Pēteris turpmākā zinātniskā darbība ir saistīta galvenokārt ar ASV - viņš veica pētījumus, strādāja Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta Enerģiju laboratorijā, ieguva Hārvarda universitātē administratora un menedžmenta sertifikātu.
Pēteris bija viens no Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības vadītājiem, ir Latvijas Zinātnieku savienības un asociācijas „Latvija un latvieši pasaulē” biedrs. Viņš ir piedalījies Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā, tulkojis, publicējis presē aktuālus, asa satura politiskus rakstus. Savulaik Pēterim ir pat piešķirts Venecuēlas augstais apbalvojums – Andres  Bello medaļa.
Kopš 1993. gada Pēteris darbojas Latvijā, atjaunoja un tagad  apsaimnieko ģimenes nekustamo īpašumu- "Lāčplēša centru". 1997. gadā kopā ar sievu Īru viņš pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Tagad blakus īpašumu apsaimniekošanai Pēteris darbojas dažādās sabiedriskās bezpeļņas organizācijās, īpaši Latvijas  Okupācijas Muzeja fondā- līdz 2011.gadam viņš bija Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, pēc tam- muzeja finanšu pārraugs. Pēteris ir viens no muzeja dāsnākajiem ziedotājiem, un vēl - pateicoties viņam, muzeja fondus un arī Latvijas vēsturi bagātinājuši dāvātie dokumenti, arī fotogrāfija un vēstule, kas vēsta par Latvijas armijas kapteiņa Aleksandra Bolšaitis mūžu un paveikto Latvijas labā. Atcerēties, pieminēt, atgādināt - tāds ir Okupācijas muzeja uzdevums, un Pētera ieguldījums palīdz šo mērķi īstenot. Kopā ar dzīvesbiedri, apliecinot piemiņu Pētera vecākiem Elzai un Aleksandram, ir ticis ziedots Likteņdārzam.
Pēteris jau daudzus gadus aktīvi darbojas studentu korporācijā "Fraternitas Lettica", ir filistrs. Šīs korporācijas devīze -,,Zināšanas Tēvzemei” (,,Scientia pro patrina”), un tās darbību  raksturo nemitīga tieksme pēc zināšanām, gara brīvība, Tēvzemes mīlestība, goda prāts un godīgums- viss, kas allaž ir bijis svarīgs arī Pēterim Bolšaitis.

Esam lepni par mūsu ziedotāju! Sirsnīgi sveicam!