Arnolda un Helēnas Sildegu fonda stipendija

“Mūsu etniskās patstāvības saglabāšana un tās nākotne ir cieši saistīta ar latviešu mākslinieku, gan senās vērtības apzinot un saglabājot, gan pasākto tradīciju pilnveidošanā ar jaunām atziņām, kuras saderas ar mūsu gara dzīvi un tās īpatno raksturu.”

(Arnolds Sildegs)

Arnolda Sildega dzīves gaitas sākās Valkā 1915. gada 10. janvārī. Gada vecumā zaudējis tēvu, viņš jau agrā bērnībā mācās gādāt par sevi. Sapņi par mākslu sākas ap 1928. gadu pēc latviešu mākslinieku biedrības “Zaļā vārna” viesošanās Valkā, un 14 gadu vecumā viņš pats sāk gleznot. Pārvarot materiālās grūtības, Latvijas Mākslas akadēmijā Sildegs iestājas tikai 1938. gadā. Kaut arī kara apstākļu dēļ LMA paliek nepabeigta, tās ietekme pavada viņu visu mūžu gan glezniecībā, gan dzīvē, un viens no mākslinieka pēdējiem vēlējumiem bija Arnolda un Helēnas (Gallijas) Sildegas vārdā nodibināt stipendiju Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas teātra nozares studentiem.

Ar Dailes teātra aktrisi Galliju Kalniņu (dzimusi 1916. gada 25. martā Arrisā Krievijā) Sildegs slēdz mūža derību 1942. gadā.

1944. gada rudenī Sildegi dodas bēgļu gaitās. Pēc kara viņi nonāk pārvietoto personu nometnēs Vācijā, vispirms Minhenē, tad Fišbahā, un beidzot 1950. gadā Kalamazū, Mičiganā ASV. Arnolds Sildegs visur aktīvi darbojas latviešu kultūras dzīvē, glezniecībā, Gallija Sildega – teātrī. Arī nonācis ASV, blakus maizes darbam lietišķās grafikas uzņēmumā “Allied Art Service” Sildegs darina grafiskos ietērpus simtiem latviešu grāmatu, periodisko izdevumu, Dziesmu svētku Vadoņu u. c., darbojas Latviešu kultūras institūtā, lasa lekcijas par latviešu glezniecību Kalamazū latviešu sabiedrībai, Rietummičiganas universitātes latviešu programmas studentiem, latviešu vasaras vidusskolā Garezerā, 2x2 un 3x3 nometnēs.

No 1946. līdz 1991. gadam Sildega gleznas bijušas izstādītas Minhenē un Nirnbergā (Vācijā), Batlkrīkā, Ņujorkā, Kalamazū, Indianapolē, Pitsburgā (ASV), Sidnejā un Melburnā (Austrālijā) un citur gan grupu, gan personālizstādēs. Varbūt vislielākais ieguldījums latviešu kultūrā ir Arnolda Sildega 25 gadu darbs žurnāla “Latvju Māksla” izveidošanā, izdošanā, rediģēšanā. Gan “Latvju Mākslā”, gan citur atrodamas daudzas saistošas un erudītas Sildega mākslas apceres.

1980. gadā par sekmīgu “Latvijas Mākslas” vadīšanu Arnolds Sildegs saņēma PBLA Kultūras fonda Goda balvu.

1999. gadā Arnolds Sildegs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Arnolds Sildegs kādā vēstulē raksta: “Ja es neesmu varējis tikt klāt pie daudzām iesāktām radošām iecerēm, tad arī tā varētu aiziet no šīs pasaules gaišu prātu, jo, kā redzi, man bijusi iespēja ganīties daudzās ziedu lejās, un tā ir bijusi reta privilēģija.”

Bet visa latviešu sabiedrības lielā privilēģija ir bagātinājums, kuru esam guvuši no šajās ziedu lejās izaudzētajiem Sildegu darba augļiem

Arnolds Sildegs aizgāja mūžībā Kalamazū 2003.gada 3.oktobrī. Bērēs radi un draugi ziedoja naudu, lai palīdzētu izpildīt mākslinieka pēdējo vēlēšanos – veidot Sildegu ģimenes stipendiju fondu.

Helēna (Gallija) Sildega dzimusi 1916. gada 25. martā. Mākslinieciskās gaitas sākusi, studējot Teātra skolā un līdztekus mācoties dziedāšanas mākslu Latvijas konservatorijā A. Benefeldes un E. Miķelsona vadībā.

Skatuves gaitas sākusi Dailes teātra Mazajā ansamblī lugā “Seši mazi bundzinieki” F. Ertneres režijā, pēc tam pāriet uz Dailes teātra ansambli, kur piedalījusies izrādēs “Jaunaudze” (K. Veica režijā), “Fausts” (E. Smiļģa režijā), “Mīlestības zelta grāmata” (J. Munča režijā) un citos iestudējumos.

Trimdā spēlējusi teātri Minhenē (Leksīte M. Zīverta izrādē “Ķīnas vāze”) un Fišbahas latviešu teātrī (Luze A. Deglava dziesmu spēlē “Vecais pilskungs”, Anita I. Grebzdes lugā “Slinkā sieva” u. c.).

Jaunajā krastā ASV darbojās režisora un aktiera K. Baltpurviņa vadītajā dramatiskajā kopā (P. Ērmaņa “Braki”).

Iestudējusi un vadījusi režiju Raiņa “Pūt, vējiņi!”, vienlaikus atveidojot Baibas lomu. Izrādē piedalījās koris “Dziesmu vairogs”. Izrādes notika Kalamazū koledžas Dolton teātrī.