Latviešu fonda – Kārļa Irbīša piemiņas stipendija


Kārlis Irbītis

Kārlis Irbītis ir dzimis 1904.gada 14.oktobrī, Valmieras apriņķa Lādes pagastā. Tehnisko izglītību ieguvis Valts tehnikumā, Rīgā, kur specializējies mašīnbūvē. Līdztekus tam viņš pašmācības ceļā ar ārzemju grāmatu palīdzību studējis lidmašīnu konstruēšanu. Praktiski iepazinās ar lidmašīnu un to motoru uzbūvi, pa vasaru strādājot Aviācijas pulka darbnīcās. 1925.gada 13.jūnijā Kārlis aizstāvēja savu diplomdarbu - lidmašīnu motora projekts, tās pašas dienas pievakarē no Spilves lidlauka pirmo reizi gaisā pacēlās viņa pirmā lidmašīnas konstrukcija – Sprīdītis II. Turpmākajos desmit gados viņš konstruēja vairākas citas lidmašīnas sporta lidotājiem. Kārlis dienēja Aviācijas pulkā un virsnieku vietnieka kursos. 1927.gadā viņš uzsāka darbu Chr.Bakmanes lidmašīnu darbnīcā, viņa galvenais uzdevums bija pēc kāda bojā gājuša Jūras aviācijas hidroplāna drupām izgatavot zīmējumus jaunai šī lidmašīnas tipa būvēšanai. Tas izdevās.

1930.gadā Kārlis sāka strādāt Valts elektrotehniskā fabrikā (VEF). 1933.gadā viņš apprecējās ar Elfrīdu Kārkli, kas kļuva par viņa pašaizliedzīgu līdzgaitnieci. Sākotnēji Kārlis konstruēja, attīstīja un izmēģināja VEFā 8 zirgspēku laivas motoru. Viņš pārkonstruēja arī kādu traktoru, bet 1935.gadā viņš ierosināja lidmašīnu būvi.

Pirmā VEFa lidmašīna bija ļoti moderns vienspārnis sportam un gaisa tūrismam. Nākošā lidmašīna I-12 bija pirmais uzlabojums. 1037.gadā lidmašīna tika aizsūtīta uz ārzemēm, kur sekmīgi piedalījās lidmašīnu sacīkstēs. Turpmākie lidmašīnu tipi bija trīs militāra treniņa vienvietņi. Tiem sekoja vieglais iznīcinātājs I-16 un apmācības lidmašīnas I-17 un I-18. Sekojošā pārmaiņu laikā tas viss tika iznīcināts.

Vācu okupācijas laikā Kārli ar viņa līdzstrādniekiem vācieši nosūtīja uz Bavāriju strādāt pie Meseršmita. Pēc kara beigām Irbīšu pāris nonāca pārvietoto personu nometnē. Šeit Kārlim radās iecere lidmašīnai ar grozāmu spārnu, kura varētu vertikāli nolaisties un pacelties.

1948.gadā Irbīšu ģimene izceļoja uz Kanādu. 1950.gadā Kārlis dabūja darbu Kanadair lidmašīnu fabrikā Monreālā. Šeit viņam izdevās realizēt savu ieceri – viņš izveidoja vertikāli startējošu lidmašīnu. Pēc vairākiem projektiem Kārlis konstruēja CL-84, kas bija divpropelleru grozāmspārnu vertilidmašīna militārai pielietošanai. Tika uzbūvēts un izmēģināts lidmašīnas prototips un uzbūvētas vēl trīs lidmašīnas. Kārļa lielākais izgudrojums šajā lidmašīnā bija viņa konstruētā visai sarežģītā ievadierīču sistēma.

Kārlis Irbītis Kanadair lidmašīnu rūpnīcā sastapās ar grūtībām. VEFs bija pilnīgi nepazīstams viņa priekšniecībai, viņa Latvijas laika pieredze jaunus lidmašīnu tipu veidošanā netika augsti novērtēta. Turpretī jauni iebraucēji no Anglijas, kas bija strādājuši pie tādām pazīstamām firmām kā Avro, vai Bristol, ātri vien tika uz augšu.

Pēc aiziešanas pensijā viņš ārzemju sarakstīja grāmatu par Latvijas aviācijas vēsturi angļu valodā. Tā bija „Of Struggle and Flight, the History of Latvian Aviation”. Šī grāmata tika izdota angliski runājošās valstīs un Latvijā.

Salīdzinot apstākļus pēckara Kanādā un pirmskara Latvijā, ir jāapbrīno iespaidīgie sasniegumi aviācijas attīstībā, ko maza saujiņa entuziastu spēja paveikt VEF paspārnē, pie tam ļoti īsā laikā un ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem. Aptuveni 15 gadu laikā Kārlis Irbītis izgudroja un izplānoja desmit dažādas lidmašīnas. Vesela rinda prototipu tika uzbūvēti un sekmīgi izmēģināti, arī piedaloties sacensībās ārzemēs. Tas notika, sākot no nulles, pēc Pirmā pasaules kara bez jebkādām aviācijas speciālizglītības iespējām, visu apgūstot pašmācības ceļā, no pieredzes un meklējot izlietojamas daļas pa visu Eiropu, ja nebija iespējams tās pašas izveidot. Turpretī tik lielā rūpnīcā kā Kanadair līdzīga attīstība prasīja simtiem inženieru un tūkstošiem darbinieku, un, protams, dučiem menedžeru, lai to visu koordinētu.

Kārlis ar dzīvesbiedri daudz ceļoja. Lielākie ceļojumi bija apkārt zemeslodei pa Dienvidameriku. Kārlis ir arī daudzu tehnisku tekstu autors. Pēc aiziešanas pensijā viņu uzaicināja par konsultantu Kanadair lidmašīnu fabrikā un MakGill universitātē. Viņš bija Kanādas Aeronautikas un izplatījuma institūta, kā arī amerikāņu Aeronautikas un astronautikas institūta loceklis, goda biedrs vairākās latviešu organizācijās. 1992.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Kārlim Goda doktora grādu Dr.sci.h.c.

1997.gada 13.okotbrī, savas 93.dzimšanas dienas priekšvakarā Kārlis Irbītis aizgāja mūžībā.

2007.gada jūnija Latviešu fonds, godinot Kārli Irbīti, dibināja Kārļa Irbīša piemiņas stipendiju vienam Rīgas Aeronavigācijas institūta studentam.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums