Elmāra Freiberga piemiņas stipendija


Elmārs Freibergs

Tik zila, zila debess un tik gaismas pilna pasaule! Tas tāpēc, ka pavasaris… Tas tāpēc, ka sākusies atmoda… Un saule pār kalniem, lejām un plaukstošajiem mežiem rotājas, un ziedi plaukst, un putni gavilē, jo arī viņu krūtīs milzt neizskaidrojams satraukums, prieks par šo zaļo pasauli un laime būt un savas dziesmas visiem dāvāt tieši šeit - savā zemē. Un viņu savstarpējā sadziedāšanās vēsta pasaulei, ka tiešām ir sācies pavasaris - ne tikai dabā, bet arī cilvēku sirdīs, kuras visvairāk atveras labiem darbiem šajā - visskaistākajā gadalaikā. Vītolu fondā par to liecina arī tikko dibinātā Elmāra Freiberga piemiņas stipendija, kura veidota, pateicoties gan viņa paša savulaik izteiktajai vēlmei rūpēties par Latvijas nākotni, gan Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes atsaucībai, bet jo īpaši Jānim Lucam - šīs stipendijas pārvaldītājam. Elmārs Freibergs dzimis 1929. gada 14. februārī Emīlijas un Roberta Freibergu ģimenē. Divus gadus vēlāk ģimeni kuplināja jaunākais brālis Laimonis. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, līdzīgi kā daudzas citas latviešu ģimenes Freibergi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pavadīja vairākus gadus, dzīvojot pārvietoto personu (DP) nometnēs britu kontrolētajā Vācijas daļā. 1950. gadā Freibergu ģimene ar ASV karaspēka transporta kuģi General Harry Taylor devās tālajā ceļā uz Ameriku. Elmāram tolaik bija 21 gads. Ģimenē apmetās Toms River Ņūdžersijā, kur Elmāra tēvs sāka nodarboties ar putnkopību. Nepilnu gadu pēc ierašanās mītnes zemē Elmārs tika iesaukts karadienestā un pēc apmācībām Kalifornijā uzsāka militāro dienestu Korejā. Viņš bija 40. Kājnieku bataljona kareivis un piedalījās vairākās sīvās kaujās. 1952. gadā Elmārs tika ievainots, taču drīz pēc atveseļošanās atgriezās kaujinieku rindās. Atgriežoties no Korejas kara, Elmārs Freibergs bija nopelnījis Purple Heart apbalvojumu, Korejas dienesta medaļu ar divām bronzas zvaigznēm, kā arī Kaujas kājnieku atzinības medaļu un Apvienoto Nāciju dienesta medaļu Korejas kara veterāniem. 
Pēc atgriešanās no dienesta Elmārs Freibergs pievērsās studijām un karjeras veidošanai. 1958. gadā viņš pabeidza Drekselas Universitāti (Drexel University), iegūstot bakalaura grādu elektroinženierzinātnē, un tūlīt pat uzsāka darbu ASV armijas Elektronikas vadības laboratorijā Ft. Monmouth Ņūdžersijā. 1963. gadā Elmārs Freibergs ieguva maģistra grādu Rutgers universitātē, bet no 1964. gada līdz 1969. gadam turpināja darbu elektromagnētiskā lauka izpētē Bruklinas Politehniskajā institūtā. Studiju laikā Elmārs Freibergs pievienojās studentu korporācijai Gersicania un visa mūža garumā palika uzticams tās ideju atbalstītājs. Vēlāk, strādājot Ft. Monmouth Ņūdžersijā, Elmārs Freibergs specializējās darbā ar UHF mikroviļņiem un milimetru viļņu komponentiem, novērošanu un komunikāciju. Viņš ir desmit tehnisku publikāciju autors un savas profesionālās darbības laikā kļuva par astoņu patentu īpašnieku un līdzīpašnieku. Darba biedri viņu raksturoja kā progresīvi domājošu profesionāli, kurš ar savām idejām spēja apsteigt laiku. Viņš devās pensijā 1994. gadā pēc 43 valsts dienestā godprātīgi nostrādātiem gadiem.
Elmāra draugi un laikabiedri viņu atceras kā klusu, atturīgu džentelmeni, kurš savā brīvajā laikā labprāt iekopa dārzu un veica dažādus saimnieciskus darbus. Viņš bieži mēdza apmeklēt operu un koncertus Ņujorkā. Tomēr augstāk par visu Elmārs godāja savu dzimto zemi, savas tautas kultūru un latviešu sabiedrību. Viņš bija aktīvs Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes loceklis - regulāri apmeklēja dievkalpojumus un līdz sava mūža pēdējām dienām pildīja draudzes padomes locekļa pienākumus. Savulaik viņš bijis arī Ņūbransvikas un Leikvudas draudzes priekšnieks, draudzes kasieris, pērminderis un Ņūbransvikas un Leikvudas draudzes skolas pārzinis Priedainē. Elmārs Freibergs bija Ņūdžersijas latviešu biedrības biedrs, Amerikas latviešu apvienības Zelta mūža biedrs un kopš astoņdesmitajiem gadiem arī Latvijas Brīvības fonda biedrs. 
Elmārs Freibergs aizgāja mūžībā 2014. gada 7. martā. Savas dzīves laikā iekrātos līdzekļus viņš novēlēja trim latviešu organizācijām: Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskai draudzei, Amerikas latviešu apvienībai un Latvijas Brīvības fondam ar mērķi stiprināt Latvijas neatkarību un latvietības uzturēšanu Amerikā. Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskai draudze bija pārliecināta, ka Freiberga kunga vēlme padarīt viņa Tēvzemi patiesi brīvu un neatkarīgu tiks īstenota tad, ja Latvijā augs gudra, izglītota un radoša jaunā paaudze, un tā tika nolemts dibināt Elmāra Freiberga piemiņas stipendiju talantīgu, bet mazturīgu jauniešu atbalstam studijām augstskolā. Īpaša pateicība par šo atbalstu mūsu zemes jauniešiem pienākas stipendijas pārvaldītājam Jānim Lucam, kura labā griba un ticība Latvijas jauniešiem ļaus iegūt izglītību ne vienam vien jaunajam speciālistam. Šis ievērojamais ziedojums - 57 000 $ ir liels ieguldījums mūsu Tēvzemes nākotnē.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums