Kārļa Cīruļa piemiņas stipendija


Kārlis Cīrulis

Kārlis Cīrulis dzimis 1919. gada 13. septembrī. Skaitlis 13 ir viņa dzīves daudzu notikumu līdzgaitnieks.

Kārļa tēvs upurējis labu karjeru, lai glābtu sava tēva mājas un sācis grūtu dzīvi izpostītajos Valmieras pagasta „Cīruļos”. Kārlis sekoja tēva paraugam – atteicās no tālākas izglītības lauksaimniecības skolā un sāka saimniekot tēva mājās. Sākums bija grūts – jāizmaksā mantojums trim māsām un jāuzlabo saimniecība. Tad karš izjauca visus plānus... Kārlis 1944. gada 13. februārī aizgāja karā, un jaunības draudzene Irēne pavadīja viņu līdz vectēva stādītam sirmajam bērzam.

Karam beidzoties, Kārlim laimējās palikt dzīvam, bet sekoja gūsts Putlosā un Cedelghēmā Beļģijā. No gūsta viņu atbrīvoja 1946. gada 13. martā, iedalīja 13. vagonā, kur kopumā bija 13 Cīruļi. Tālāk sekoja ASV armijas šofera darbs sagrautajā Nirnbergā. Tad nopietnas veselības problēmas radīja gūsta sekas un sekoja seši gadi sanatorijās. No smagas operācijas Kārli izglāba ungāru ārsts, bijušais leģionārs, neieteikdams to veikt. Cīruļa kungs viņam visu mūžu ir bijis pateicīgs, ka netika sakropļots.

Cīruļa kungs dzīvojis Vācijā pie Donavas, palīdzējis citiem izkārtot vācu pensijas un spēlējis šahu, ieticis arī pilsētas meistaru godā. Tad viņu apciemoja Irēne, abi pārcēlās uz Bostonu un 1970. gadā sāka kopīgu dzīvi. To laiku Cīruļa kungs sauc par laimīgāko dzīves daļu. Viņš turpinājis palīdzēt latviešiem izkārtot Vācijas pensijas, atbalstījis visus labos latviešu pasākumus, joprojām ir “Daugavas Vanagu” un Amerikas Latviešu apvienības biedrs, Latvijas Nacionālajā operā viņam ir pašam savs krēsls utt.

Kad māsasmeita Gunta vēlējās saimniekot “Cīruļos”, Kārļa kungs viņas vēlēšanos atbalstīja gan materiāli, gan morāli. Bet 2000. gads Cīruļiem bija smags: februārī aizsaulē aizgāja Irēne, septembrī Gunta un vēl trīs tuvi radinieki. Tēva mājas nācās pārdot. Cīruļa kungs vēlējās šo naudu atstāt Latvijā: tā tika sadalīta Okupācijas muzejam, Brāļu kapiem Lestenē un Vītolu fondam.

2005.gadā tika dibināta viena Kārļa Cīruļa mūža stipendija.

Gadi nestāv uz vietas, ievainojumi arvien vairāk atgādināja par sevi, Kārlim nācās  pārciest vairākas operācijas. Ne viss izdodas tik  perfekti, pēc operācijas sekoja Jurģi no Bostonas dzīvokļa 21.stāva uz veco ļaužu mītni - skaistu vietu, kur tiek aprūpēts un lutināts, kur no rīta labrītu saka stirniņas aiz loga, kur brīvdienās viņu apciemo draugi un radinieki.

Pārdodot Vācijā atstātos īpašumus, atkal tika papildināts Kārļa Cīruļa stipendijas neaizskaramais kapitāls Vītolu fondā un ziedots Okupācijas muzejam. 

2011.gada 17.novembrī Vītolu fondu pāršalca sēru vēsts - Kārlis Cīrulis aizgāja mūžībā.

Pateicoties Kārļa Cīruļa dibinātam stipendiju fondam un  dāsnajiem ziedojumiem neaizskaramajā kapitālā, augstāko izglītību iegūst Valmieras, viņa dzimtā novada seši talantīgi  puiši un meitenes.

 

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Contact us