Dienvidfloridas Latviešu biedrības stipendija

No Kreisās: Ludis Bērziņš, Solveiga Krūmiņš, Dzidra Brende

Pie skaistā Atlantijas okeāna, zem palmu zariem, eksotisko puķu paradīzē un vietā, kur putni dzied visu gadu, pulciņš latviešu, kas vēlējās savus pensijas gadus pavadīt siltumā 1979. gada 6. jūnijā dibina Dienvidfloridas latviešu biedrību ar vairāk nekā 100 biedriem.

Dibināšanas valdes sēdē par biedrības priekšnieku ievēlēja Alfonu Balodi, vietniekiem Jāni Pluksi un Ludi Bērziņu, sekretāri Teklu Petersoni, kasieri Vilmu Siliņš. Par ziedojumiem tika iegādātas plašas telpas, kuras piemēroja latviešu sarīkojuma vajadzībām. Galvenā zālē bija flīģelis un skatuve, bārs, bibliotēka ar lasītavu, virtuve, un dārzs, kur notika ielūgtu viesu vai pašu sagatavoti koncerti, teātra izrādes, referāti, filmizrādes valsts svētkos, Ziemassvētki, Jāņi un citi pasākumi.

Biedru skaitam sarūkot, 2000. gada 23. septembrī noslēdzās viens no rosīgākiem posmiem Dienvidfloridas Latviešu biedrības dzīvē. Durvis slēdz ”Latvijas Māja”, kur latvieši satikās, lai dalītos priekos un bēdās. Nauda, kas tika saņemta par pārdoto īpašumu tiek piešķirta labdarības projektiem Latvijā:

• Brīvdabas muzejam,

• Brīvības pieminekļa atjaunošanai,

• SO „Pakāpieni”,

• Bibliotēkām grāmatu iegādei,

• Mātes un bērnu patversmei ”Zvaniņi”.

Dienvidfloridas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ludis Bērziņš aktīvi darbojas, rūpējas par katra biedra labklājību un namu, kas karstajos vasaras mēnešos slēgts. Biedrības aktīvā dzīve atsākas rudenī. Sekretāre, kasiere un biedrības „sirds” Dzidra Brendes kundze, organizē pasākumus. Bez šiem diviem darbarūķiem biedrība jau sen būtu zudusi.

Biedrības locekļi kavējas pie kafijas: Zigis Ozols, Viesturis un Dagnija Klainups, Astra Grīnmanis, stūrī Gunārs Ozols.

2004. gada aprīlī pilnsapulce pieņem lēmumu Latvijā dibināt Dienvidfloridas Latviešu biedrības stipendiju.