Globālās Latviešu preses biedrības stipendija

Globālā Latviešu preses biedrība dibināta Vācijā, Hanavā, 1945. gada 16. decembrī, klātesot 40  preses darbiniekiem. Tiek pieņemta deklarācija, kurā vēstīts, ka nodibinātā biedrība ir Latvijas brīvvalsts Preses biedrības darbības turpinātāja. Par tās pirmo priekšnieku tiek ievēlēts profesors Arvīds Švābe. Biedrības mērķis – turpināt cīņu par Latvijas brīvības un latviešu valodas saglabāšanu.

Vēlāk Latviešu preses biedrība izstrādā statūtus, kas paredz, ka centrālā valde ir ASV, bet pārējās valstīs – Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā  un Brazīlijā – darbojas biedrības kopas ar savu pārvaldi. Šajos gados biedrībā iesaistījušies aptuveni 300 biedru. 

Īpaši aktīvi biedrība darbojas no 1970. līdz 1990. gadam – ­notiek preses kongresi, literāri sarīkojumi, preses dienas, izstādes, kultūras dienas, piemiņas sarīkojumi, preses balles. Imanta  Roņa sakārtojumā tiek izdota Latviešu preses biedrības trimdas vēsture “VII lielvalsts”,  Aleksandra Pelēča “Sibīrijas grāmata”, Ojāra Jēgena “Problēmu stīgas un vīteņi” un Aivara Rungas  sakārtojumā “Žurnālistu rokasgrāmata”. Tiek atbalstīta arī biedru grāmatu izdošana, godalgoti organizāciju biļeteni, apkārtrakstu izdevēji un noorganizēts  pasaules latviešu jauniešu konkurss “Ko man nozīmē Latvija”. Astoņdesmit biedriem ir piešķirts Goda biedra nosaukums, astoņi biedri saņēmuši Goda diplomu, ar biedrības izveidoto Čaka piemiņas balvu apbalvoti 13 jaunieši. Par Latviešu preses biedrība goda priekšnieku tiek ievēlēts Oļģerts Liepiņš. Ir atbalstīti konkursi jauniešiem, kā arī Grāmatu klēts izveidošana Latvijā.

Lai tuvinātos ar savas tautas literātiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notiek plašs sarīkojums “Sēkla  draudzībai”  un pasākums Madonas muzejā, kas veltīts trimdas Latviešu preses biedrībai.

Laika gaitā biedru skaits samazinājās, biedrības valde savu darbību beidza, un lielākā daļa uzkrāto līdzekļu tika atvēlēti Vītolu fondam, lai atbalstītu topošos žurnālistus.

Žurnālists Alberts Raidons  2001. gadā žurnālā “Brīvais Vārds” rakstīja: “Trimda var pastāvēt tikai viena cilvēka mūžu. Mūsu bērniem un bērnu bērniem tā vairs nav trimda, bet gan viņu dzimtene un viņu valoda. Vai mēs vēl varam cerēt uz kādu preses izdevumu?  Varbūt... Bet vai tas būs latviešu  valodā? Kad pēdējie  trimdinieki būs aizgājuši, būs aizgājusi arī latviešu prese...”

Latviešu preses biedrības kadreizējā centrālā valde
1.rindā no kreisās: Velta Čakāne, Kārlis Ķezbers, Ilze Šimane
2.rindā no kreisās: Vilis Mikelsons,  Jānis Ķēniņš un Rolands Caks