Daumanta un Birutas Heisteru piemiņas stipendija

 Daumants un Biruta Heisteri

Daumants Heisters dzimis Bukaišu pagastā 1926. gadā. Mācījies Bukaišu un Elejas skolās, kā arī Jelgavas skolotāju institūtā un Rīgas tehnikumā. 1944. gadā kopā ar ģimeni atstāja Latviju. 1947. gadā pārcēlās uz Angliju, kur izveidoja savu būvfirmu un veiksmīgi strādāja līdz mūža galam. 1957. gadā nodibina ģimeni ar Birutu. Kopā izaudzina dēlu un meitu.

2004. gada decembrī Daumants aizgāja mūžībā, tādēļ sieva nolemj vīra piemiņai veidot Latvijā Daumanta un Birutas Heisteru stipendiju. 

Kad 2008. gada nogalē Vītolu fonda neaizskaramais kapitāls tuvojās divu miljonu latu robežai, Biruta Heistere nosprieda, ka viņai jāziedo trūkstošā summa. Tieši tā viņa toreiz paziņoja: ,"Es būšu tā, kas aizsāks otro miljonu!” Šai īsajā teikumā toreiz skanēja tik daudz – prieks par paveikto, ticība Vītolu fonda idejai un Latvijas jauniešu spējām un pārliecība, ka "dodot gūtais neatņemams”.

Biruta bija apmetusies uz dzīvi Anglijā, bet bija biežs viesis Latvijā – allaž  darbīga, rosīga. Viņas sirdsprieks bija dziedāšana. No Birutas Heisteres vienmēr ir starojis gaišums, iespējams, tāpēc, ka viņas mūžā nekad nav trūcis mīlestības – pret vīru, bērniem, pret savu Tēvzemi un mūziku. Varbūt mūžā no kaut kā  arī nācies atteikties, tomēr iegūts ir kas svarīgāks – dvēseles skaistums un garīgā bagātība, kas allaž nesavtīgi dāvāta citiem.

Ik gadu Vītolu fonda jaunieši tika aicināti uz Balto namu – uz vietu, kur mūzika atraisa jūtas un notiek radīšanas brīnums, kas ikvienu dara garīgi bagātāku. Vispirms šo iespēju jauniešiem dāvāja Ozoliņu ģimene –  Andrejs un Dulcie, taču pirms vairākiem gadiem Andrejs atzina, ka slimības dēļ viņš šo projektu turpmāk nevarēs īstenot. Bet ne velti saka: no sirds veikti labi darbi nezūd, tie tikai rod piepildījumu citā veidā. Un notika brīnums – Ozoliņu ģimenes iedibināto tradīciju nolēma turpināt ziedotāja Biruta Heistere. Kopš tā laika viņa ik gadu iepriecināja 60 fonda stipendiātus, dāvinot biļetes uz operu vai baletu. Šo gadu laikā apmeklēts “Pērs Gints”, "Rigoleto”,  "Bohēma”, "Turaidas Roze", "Valentīna".

Saka, ka mūzika ienes cilvēka dvēselē plašumu, garā – spēku un sirdī – maigumu un siltumu, prātā – gaismu un brīvību. Tieši tāda bija Birutas kundze, kurai pašai dziedāšana un mūzika visu mūžu bija īpaši tuvas, tāpēc iespēju izbaudīt šīs mākslas valdzinājumu viņa dāsni dāvināja stipendiātiem, no kuriem daudzi operas namu apmeklēja pirmo reizi. Piedalīties operas izrāžu apmeklējumos tika aicināti arī Heisteru ģimenes bijušie stipendiāti, ar kuriem Birutu saistīja cieša draudzība.

2018. gada 18. jūnijā ziedotāja Biruta Heistere aizgāja mūžībā. Šobrīd stipendiātus atbalsta meita Lia Heistere, kura turpina vecāku stipendiju un skaistos operas sarīkojumus.

Stipendija tiek piešķirta Dobeles rajona Bukaišu un Elejas pagasta, kā arī Pļaviņu novada jauniešiem, jo Pļaviņas bija Birutas dzimtā puse.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums