"Daugavas vanagu" vanadzes Marijas Ķeņģes piemiņas stipendija

Pirms vairāk kā septiņiem gadu desmitiem tur, tālumā no savas Tēvzemes, kopā pulcējās tie, "kas var jaunu sauli ik dienas vēl sveikt, var strādāt un sapņot un daudz ko vēl veikt". Toreiz piedzima "Daugavas vanagi" - organizācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija aizstāvēt Latvijas neatkarību un brīvību, stiprināt ticību Latvijas valstij un saglabāt latviešu tautas vienotību. Kad latvieši izklīda plašajā pasaulē, "Daugavas vanagu” organizācija devās viņiem līdzi, un vārdi "Daugavas vanagi sasaucieties!" gan Austrālijā, gan Rietumeiropā, gan Kanādā un Amerikā skanēja kā solījums būt vienotiem un nekad neaizmirst savu Tēvzemi.

Šī organizācija ir spējusi pastāvēt, pateicoties tik daudzu mūsu tautiešu patiesajam patriotismam un vēlmei ziedot savu laiku un līdzekļus tautas labā. Taču ir ļaudis, kuru ieguldījums "Daugavas vanagu” pastāvēšanā un ilgmūžībā ir īpaši būtisks, un viena no tiem ir Marija Ķeņģe, kuras vārds ir nešķirami saistīts ar "Daugavas vanagu” organizācijas vanadžu nozares organizēšanu un tālāko darbību ne tikai Anglijā, bet visā brīvajā pasaulē.

Marija Ķeņģe dzimusi 1905. gada 28. martā Bauņu pagasta Pučurgas muižā. 1922. gadā viņa Rīgā beigusi Tailovas ģimnāziju, bet 1924. gadā Kaucmindes mājturības semināru. Marija Ķeņģe zināšanas papildinājusi arī Norvēģijā un Zviedrijā. Kad trīsdesmito gadu nogalē semināru pārdēvēja par Latvijas Mājturības institūtu, Marija  Ķeņģe aktīvi iesaistījās tā darbībā, kā arī citu mājturības skolu izveidošanā. Viņa noorganizēja arī absolventu biedrību un bija tās priekšniece.

Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, Marija devās uz Vāciju, kur gan Meklenburgā, gan Osnabrikā rosīgi nodarbojās ar palīdzības organizēšanu latviešu bēgļiem. Taču drīz viņa izceļoja uz Angliju, kur 1948. gadā tika nodibināta "Daugavas vanagu” fonda Londonas nodaļa. Organizācijas darbam paplašinoties, radās nepieciešamība iesaistīt sievietes organizācijas darbā, tāpēc toreizējais valdes priekšsēdis Aleksandrs Tomass aicināja Mariju Ķeņģi uzņemties sieviešu organizēšanas darbu ,,Daugavas vanagu’’ fonda organizācijā. Un tā, pateicoties Marijas uzņēmībai un pārliecībai par izvirzītā mērķa svarīgumu, 1950. gada 16. martā nodibinājās pirmā vanadžu kopa Londonā ar 12 loceklēm. No šī mazā kodola vanadžu kustība vispirms izplatījās Anglijā un vēlāk visā Rietumu pasaulē.

Sākās rosīgs darbs- vanadzes iekārtoja "Daugavas vanagu” fonda un nodaļu namus, strādāja latviešu skolās, bibliotēkās, rakstīja presē, dziedāja koros, spēlēja teātri, piedalījās tautas deju kopās, nodarbojās ar sportu, apmeklēja aušanas kursus, rīkoja rokdarbu izstādes, vakarēšanas, Ziemsvētku tirdziņus, loterijas un veica saimniecisko darbu sarīkojumos. Tika apmeklēti arī slimie un vecie tautieši, koptas atdusas vietas, atbalstīta Minsteres ģimnāzija, latviešu skolas un bērnu nometnes, tautas deju kopas, ielasītas grāmatas skaņu lentē neredzīgajiem leģionāriem, kas palika Vācijā, lasīti referāti gan latviešu, gan angļu sabiedrībai, rīkotas literārās pēcpusdienas, video izrādes. Marija Ķeņģe kopā ar I. Auziņu-Smitu uzrakstīja arī grāmatas "Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts” un "Latvieši Lielbritanijā”.

No 1952. gada Marija Ķeņģe bijusi "Daugavas Vanagu" fonda locekle un vadījusi Vanadžu daļu aprūpes un jaunatnes nozares, no 1955. līdz 1967. gadam bija arī Anglijas "Daugavas Vanagu’’ Centrālās valdes vanadžu vadītāja. 1955. gadā viņa saņēmusi augstāko Daugavas Vanagu apbalvojumu- nozīmi zeltā, bet no 1967 gada līdz 1978. gadam bijusi visu pasaules zemju ,,Daugavas vanagu’’ organizācijas Vanadžu priekšniece. 1979. gadā Marija Ķeņģe apstiprināta par organizācijas Vanadžu goda priekšnieci. Viņas vadībā vanadzes izveidojās par lielāko organizēto latviešu sieviešu kopību trimdā, un ar laiku vanadžu nozare kļuva ne vien par "Daugavas vanagu’’ organizācijas neatņemamu daļu, bet arī ārpus tās ieguva latviešu sabiedrības uzticību, atsaucību un cieņu.

No 1952. gada Marija Ķeņģe darbojusies Latviešu Nacionālajā Padomē Lielbritānijā, 1955. gadā Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā prezidijā bijusi izglītības nozares vadītāja vietniece. No 1955. gada viņa strādājusi arī par saimniecības vadītāju , vēlāk par labklājības darbinieci Latviešu mājā "Almēlijā".

"Daugavas vanagi" un vanadzes allaž ir arī pūlējušies veicināt latviešu jauniešu iespējas iegūt izglītību gan trimdas zemēs, gan Latvijā. Taču tikpat būtiski vienmēr ir licies godināt un saglabāt to cilvēku piemiņu, kuri savu mūžu ir veltījuši mūsu tautai tik svarīgās organizācijas darbam. Tāpēc vanadzes no Austrālijas ierosināja nodibināt Marijas Ķeņģes piemiņas stipendiju, uzticot to administrēt Vītolu fondam. Šo stipendiju plānots piešķirt jaunietei, kura vēlas apgūt zināšanas mājturībā - gluži kā savulaik Marija Ķeņģe. Šo ierosinājumu atbalsta arī vanadzes no Kanādas, ASV, Anglijas un Latvijas.

Joprojām tik daudzās pasaules valstīs kopā pulcējas "Daugavas vanagi" un vanadzes, lai uzturētu un koptu latvietību, lai daudzinātu Latvijas vārdu un turpinātu cīnīties par garā brīvu Latviju. Tāpat joprojām dzīvs ir aicinājums sasaukties un būt kopā, būt vienotiem tad, kad nepieciešams atbalsts pašam svarīgākajam - Tēvzemes nākotnei.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Raksti mums