Edvīna Kalniņa piemiņas stipendija

Edvīns Kalniņš

Edvīns Kalniņš dzimis 1939. gada 18. augustā Valmierā. Savā piektajā dzimšanas dienā 1944. gadā viņš kopā ar māti, vecomāti un māsu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Edvīna tēvam izdevās sameklēt ģimeni Silt salā, un visa ģimene nonāca Flensburgā, Antverpes bēgļu nometnē, kur Edvīns sāka savas skauta gaitas, un šai kustībai uzticīgs viņš palika visu mūžu.

1950. gadā ģimene izceļoja uz Kanādu un apmetās Toronto. Edvīns iestājās Rīgas (72.) skautu vienībā, apmeklēja latviešu sestdienas skolu, darbojās jaunatnes pulciņā “Lāpa”, absolvēja Toronto Latviešu tautas augstskolu un pievienojās Fraternitas Latavensis saimei.

Edvīns Kalniņš beidzis Toronto universitāti un ieguvis civilinženiera grādu. Vairāk nekā 35 gadus viņš firmās “Pitts Engineering Construction Limited” un “The Miller Group” ir projektējis un būvējis tiltus, tuneļus un ceļus.

Skautu gaitās Edvīns Kalniņš ir bijis kopnieks, skautu pulciņa vecākais un vienības priekšnieks Rīgas (72.) skautu vienībā, ir bijis vadītāja vietnieks Jelgavas (5.) skautu vienībā Niagarā, vadītāja solījumu devis 1985. gada 21. maijā. Viņš ieņēmis Kanādas latviešu skautu jendas priekšnieka un skautu inspektora amatu, bijis lektors vadītāju sagatavošanas kursos.

1955. gadā Edvīns Kalniņš bija viens no latviešu skautiem, kurš piedalījās 8. pasaules skautu džamborejā Niagara-on-the-Lake. Viņš ir apbalvots ar Baltās lilijas ordeni un Pelēkā vilka ordeni, kas ir augstākais apbalvojums latviešu skautu kustībā.

Kanādas skautu organizācijā Edvīns ir ieņēmis dažādus amatus. 2000. gadā viņš apbalvots ar 15 gadu kalpošanas zīmi, 2003. gadā saņēmis “Ontario Volunteer Service Award”, 2006. gadā – “Medal of Merit” (for especially good service to Scouting).

Edvīns Kalniņš ir piedalījies Svētā Andreja un Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes darbā.

Edvīnam patika nedēļas nogales kopā ar ģimeni pavadīt vasarnīcā Haliburtonā. Diemžēl viņa sapnis pārcelties uz Latviju nepiepildījās – 2007. gada janvārī Edvīns Kalniņš aizgāja mūžībā. Edvīna Kalniņa ģimene ieteica ziedu vietā ziedot stipendijai Edvīna Kalniņa piemiņai. Stipendija tiktu paredzēta skautam, kam ģimenes materiālie apstākļi neļauj iegūt augstāko izglītību.

Atvadoties no Edvīna Kalniņa, vadītājs Aleksandrs Budrēvics SPPp teica: “Savos 67 nodzīvotajos gados Edvīns ir atstājis šo pasauli daudz labāku, nekā tā bija 1939. gadā 18. augustā, kad viņš ieradās pasaulē Valmierā. Edvīn, Tavs devums skautiem, latviešu sabiedrībai un Tavai profesijai bija liels, patiess un grūti aizvietojams, bet kā atlīdzība par Tevi vēl ilgi stāstīs Tavi labie darbi, kurus Tu veici ar skauta nozīmi pie kreisās kabatas...”