Ilmāra Lūša jubilejas stipendija

Ilmārs Lūsis dzimis 1928. gada 17. novembrī, Rīgā, ierēdņu Jāņa un Mirdzas Lūšu ģimenē. Pēc pamatskolas beigšanas Ilmārs iestājās Rīgas Valsts tehnikumā, bet jau gadu vēlāk, 1944. gada oktobrī, ģimene nonāk Vācijā. Fišbahas nometnē Kārļa Skalbes ģimnāzijā Ilmārs Lūsis iegūst vidējo izglītību, bet 1948. gadā izceļo uz Austrāliju un apmetās Adelaidā. Te, līdztekus maizes darbam, viņš studē tautsaimniecību Adelaidas Universitātē un pievienojās studentu korporācijai Lettonia. Ilmārs Lūsis ir bijis vairāku uzņēmumu direktors, ģenerālsekretārs un grāmatvedis, viņš ir Institute of Management biedrs, Justice of Peace (miertiesnesis) un Lions International organizācijas biedrs.

1957. gadā Ilmārs apprecējās ar Jolantu Bankinu, un ģimenē tika izaudzināti un izskoloti divi bērni: meita Ingrīda un dēls Marks, kuri arī šobrīd aktīvi darbojas latviešu sabiedrībā. Un tas ir likumsakarīgi, jo arī pats Ilmārs visu mūžu ir bijis aktīvs latviešu sabiedrības darbinieks un dažādu pasākumu un organizāciju vadītājs. Viņš ir dibinājis un piecpadsmit gadus bijis prezidents un galvenais rīkotājs Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības kamerai Austrālijā, kura dibināta pēc Austrālijas valdības ierosmes ar mērķi sekmēt Latvijas un Austrālijas saimnieciskās attiecības. Šo gadu laikā noturēti 14 biznesa semināri Rīgā un visās lielākajās Latvijas pilsētās, lai attīstītu komercdarbību un lai informētu par tūrismu, izglītības iespējām un latviešu dzīvi Austrālijā. Ir organizēti Latvijas menedžeru kursi Austrālijā, kultūras apmaiņas pasākumi un politiskas akcijas. Ilmārs Lūsis ir bijis arī priekšsēdis Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienībai (DLOA) un vicepriekšsēdis Latviešu apvienībai Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), vadījis latviešu sabiedrisko un nacionāli politisko dzīvi, aktīvi darbojies Daugavas Vanagu organizācijā, Adelaides Latviešu biedrībā, ev. luterāņu baznīcas padomē, Skautu organizācijā (13. skautu vienības dibinātājs), LAAJ kultūras fonda un Austrālijas Latviešu Kultūras dienu rīcības komitejās, tautas deju grupāJandāliņš. Trīsdesmit gadus Ilmārs Lūsis bijis priekšsēdis un ģenerāldirektors Latviešu nama kooperatīvam Tālava, bez atlīdzības vadīja latviešu centru, kura mērķis ir radīt pajumti latviešu skolai un kultūras pasākumiem Adelaidā.

Ilmārs Lūsis ir pildījis arī vairākus Latvijas valdības uzticētos uzdevumus: 1993. gadā viņš tika uzaicināts popularizēt Austrālijā XXI Vispārējos Dziesmu un deju svētkus (par to tika saņemts Kultūras ministrijas Atzinības raksts un Dziesmu svētku medaļa), bet 1996. gadā Ilmārs Lūsis tiek apstiprināts par Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvi Austrālijā, lai organizētu un popularizētu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības intereses.

Par savu darbību Ilmārs ievēlēts kā goda un mūžā biedrs Adelaidas Latviešu biedrībā, Daugavas Vanagu organizācijā un Latviešu apvienībā Austrālijā un Jaunzēlandē, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, arī saņēmis goda rakstus un diplomus. Austrālijas valdība par darbu latviešu sabiedrībā apbalvoja Ilmāru ar Austrālijas ordeni (OAM).

Taču viņa mūža darbs un pārliecība – piederība skautu organizācijai. Ilmārs Lūsis bija 13. skautu grupas dibinātājs jau 1949. gada 6. februārī, kad tika dibināta pirmā par Saulkrastu nosauktā vienība, un tolaik rets bija tas zēns vai meitene, kas sestdienās pēc latviešu skolas nepalika uz skautu vai gaidu nodarbībām. Daži no viņiem vēl joprojām tiekas un palikuši kopā uz mūžu, kopā ar savu dibinātāju turot svētus skautu likumus, jo īpaši tos, kuri aicina sevi ziedot savas tautas labklājībai: „Skauts arvien atsaucas, kad Latvijai vajadzīga viņa palīdzība, neļauj to nonievāt un gatavs ziedot tās labā visu. Skautam nepārspējams paņēmiens, kā kļūt laimīgam – darot citus laimīgus.“

Tāpēc šogad, atzīmējot nozīmīgo 90 gadu jubileju, Ilmārs Lūsis izlēma vēl kādu dāvanu veltīt savai Tēvijai – ziedu un dāvanu vietā viņš aicināja draugus un radus ziedot stipendijai augstākās izglītības iegūšanai kādam Latvijas jaunietim un nolēma uzticēt šo stipendiju administrēt Vītolu fondam. Savu lēmumu viņš pamato: „Esmu lielu daļu no dzīves pavadījis, audzinot jauniešus skautu kustībā, apmācot tautas dejas, lasot referātus jaunatnei, trīsdesmit gadus darbojoties dažādās programmās. Šobrīd vēlos dot iespēju kādam jaunietim vai jaunietei studēt un iegūt augstāko izglītību, mācoties ekonomijas fakultātē.“

Ilmāra Lūša dzimšanas diena – 17. novembris, zīmīgs datums, jo tikai dienu pēc tās tika atzīmēta viņa Tēvijas Lielā diena. Un tovakar, jādomā, skanēja arī jubilāra pati mīļākā dziesma: Sarkanbalta roze auga liela ceļa maliņā,.. tur staigāja Dieva dēli, dvēselītes lasīdami;aiznes svētā pavēnī, ieliek Dievu šūpulī...“ Skanēja kā apliecinājums patiesai savas Tēvijas mīlestībai, kā solījums nākotnei ar Dieva un pašu palīdzību savu zemi un tautu caur zināšanām un gara gaismu laimīgu darīt...

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Raksti mums