Ilmāra un Benitas Riekstiņu stipendija

Ilmārs Riekstiņš

Ilmārs Riekstiņš dzimis Rīgā, bērnību, jaunību un skolas gadus pavadījis Tukumā. Otrā pasaules kara laikā Ilmārs, vēl pavisam jauns puisis, iestājas latviešu leģionā, lai cīnītos par savu Tēvzemi. Viņš tiek ievainots, ārstējas Vācijā, tad dodas uz Ameriku. Tur Ilmārs strādā dažādus darbus, bet tad pievēršas celtniecībai- vispirms kā vienkāršs strādnieks, bet tad kļūst par darbu vadītāju. Ilmārs mācījies International Correspondence School, Scranton, Pennsylvania un 1960. gadā ieguvis grādu- Aircraft and Engine Mechanic.  Celtniecībā viņš strādā līdz pat pensijai. Ilmārs  aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, allaž bija ļoti izpalīdzīgs, draudzīgs, mīlēja dziesmas un mūziku. 1955. gadā kādā skaistā pavasara dienā, apmeklējot latviešu pasākumu, viņš iepazinās ar Benitu. Tika noslēgta mūža derība, un aizsākās savstarpējas cieņas, sapratnes un mīlestības pilna dzīve, kas ilga līdz pat Ilmāra aiziešanai Mūžībā 2009.gadā.

Viņa dzīvesbiedre Benita dzimusi strādnieku ģimenē Kurzemes pusē. 1944. gada rudenī ģimenei nācās mājas atstāt, un viņi nokļuva Vācijā, tad devās uz Ameriku. Līdz pat pensijai Benita strādāja Hart System kompānijā.

Diemžēl Liktenis neļāva īstenot daudzus šīs ģimenes sapņus un nodomus, jo negaidīti aizsauca Ilmāru Aizsaulē. Viņa dzīvesbiedre Benita teica: „Mūsu kopā pavadītie gadi bija tik skaisti un mīlestības pilni…Kaut vairāk tādu būtu bijis…”. „Tālu, tālu tēvzemīte, tuvu sirdij glabāta…’’- tā allaž domāja Riekstiņu ģimene. Nu šis sapnis - palīdzēt savai zemei - īstenojies. Vienlaikus tas ir novēlējums tiem Latvijas jauniešiem, kuriem būs lemts iegūt augstāko izglītību un celt godā sevi un Latviju, pateicoties Ilmāra un Benitas Riekstiņu stipendijai.