Jēkaba un Elzas Otlans piemiņas stipendija

Jēkabs un Elza Otlans

Gunta Cepurīte

Jēkabs Otlans, Toma dēls, dzimis 1879.g. 4.oktobrī, Beļavas pagastā, Sīļa mājās kā astotais, jaunākais ģimenē. Mazais Jekaupiņš gājis 3,5 gadus skolā Tirzā. Skolotājs bija rakstnieces Tirzmalietes tēvs, kuru viņš vienmēr atcerējās. Divpadsmit gadu vecumā viņu nodeva uz Lejasciemu pie podnieka mācīties griezt virpas un palīdzēt podniekam. Šis darbs viņam nav īsti paticis. Karadienesta gados viņam bija jāiet atpakaļ uz savu pagastu, jaunie kareivji tika iesaukti uz lozēm, viņš atpirkās. Sešpadsmit gadu vecumā mira tēvs, un viņam bija jāpalīdz mātei saimniecībā. Tad Jēkabs aizgājis uz Valku, kur strādāja par palīgu transporta darbos. Drīz vien nopircis zirgu un ratus un sācis strādāt uz savu roku. Šis darbs veicies, sevišķi ar alus izvadāšanu. Tā uzsācis no alus brūžiem mucu alu pārpildīt pudelēs un nodarbojies ar tālākpārdošanu. Nopirka mazu zemes gabalu ar trim mājiņām netālu no stacijas, kur arī ierīkoja vāgūzi, zirgu stalli, pudeļu skalošanu un žāvēšanu. Ierīkoja arī augļūdeņu un zeltera fabriku. Jēkabs kļuva par tirgotāju.
Apprecējies, no šīs laulības piedzima meita Olimpiāda un dēls Konstantīns. 1909.gadā mira sieva. Pēc tam apprecējies otru reizi ar Elzu Elizabeti Kalsons, no šīm laulībām piedzima meita Margrieta un dēls Viktors.
Pirmās pasaules kara sākumā, kad vācu karaspēks iebruka Kurzemē, māju atvēlēja latviešu strēlnieku lazaretei un ģimeni evakuēja uz Staraju Russ. Ģimene atgriezās Valkā 1917.gadā, kad cars pasludināja atteikšanos no troņa. 1918.gada 18.novembrī Jēkabs piedalījās Latvijas neatkarības pasludināšanā Rīgā un apmetās uz dzīvi pilsētā, sākumā ar partneri, nodibināja liķieru un vīnu darītavu, pieņemot darbā liķieru speciālistu no Vācijas. Ar speciālo ķiršu liķieri piedalījies Parīzē izstādē. Bez tam, vadīja arī spirtu dedzinātavas Koknesē un Baltinavā, kā arī akciju sabiedrību Vecgulbenes alus darītavu. Iestājoties vispasaules ekonomiskai krīzei 1928.gadā, liķieru un vīnu darītavas darbību samazināja un vēlāk likvidēja. Tomēr spirtu dedzinātavas un alus brūža darbību vadīja līdz otrā pasaules kara sākumam.
1944.gadā izbrauca uz Vāciju un nonāca Eslingenas bēgļu nometnē. 1949.gadā abi ar Elzu, sekodami meitas ģimenei, izceļoja uz Santiago, Čili. Abi mira 77 gadu vecumā, 1957.gadā mūžībā aizgāja Jēkabs, bet 1967.gadā Elza.
Jēkabs ir atbalstījis Latvijas skautu centrālo organizāciju un sporta biedrības.
Vecvecāku piemiņai Jēkaba un Elzas Otlans piemiņas stipendiju ziedo Margrietas meitas Inta Bušs Gotelli un Gunta Cepurīte un Viktora dēls Egīls Jēkabs Otlans un meita Māra Felzenbergs.