Ritas Kaimiņas dibinātās stipendijas

Rita Kaimiņa dzimusi Vidzemē, Jumurdas pagasta „Šmaugēnos”. Viņas māte Līze Sudrabiņa-Gulbis tur kļuva par saimnieci pēc bēgļu gaitām Krievijā I pasaules kara laikā. Kad mātes pirmais vīrs pēkšņi mira, viņa palika atraitnēs ar divām mazām meitenītēm. Tēvs, Ignāts Jānis Zinkēvičs, dzimis Asūnē, bija atnācis uz Jumurdu darba meklējumos, iepazinās ar Līzi un viņi noslēdza mūža draudzību.Tad pasaulē nāca Rita. Ziedotāja atzīst, ka bērnība bija saulaina un mīlestības pārpilna.

Kad II Pasaules kara laikā Ērgļos jau bija krievi, ģimene devās bēgļu gaitās caur Palšu purvu, Līgatni, un tālāk uz Kurzemi, cerot sagaidīt kara beigas un atgriezties „Šmauģēnos”.

Tomēr jau 1944. gada 2. novembrī ģimene kāpa uz kuģa Liepājas ostā, lai tālāk dotos uz Vāciju. Tā viņi nonāca Augsburgas Hochfeldas bēgļu nometnē. Tur Rita apmeklēja pamatskolu un cītīgi piedalījās ,,Guntiņu” organizācijā.

Kad ģimene izceļoja uz ASV, Mičigānā Rita bija izglītības ziņā tālu priekšā saviem amerikāņu vienaudžiem. Ģimene pārcēlās uz Kalamazū Mičigānas pavalstī, jo tur bija aktīva latviešu sabiedrība, un tur Rita pabeidza vidusskolu un turpināja izglītību Western Michigan universitātē, iegūstot bakalaura grādu un valodu skolotājas tiesības.

Ritu jau no agras bērnības vecāki bija iemācījuši, ka VIENĪGĀ, VIENĪGĀ MANTA PASAULĒ IR IZGLĪTĪBA. Tādēļ Rita turpināja maģistra grādu vācu valodā un literatūrā Mičigānas Universitātē. Viņa sāka strādāt par skolotāju un apprecējās. Viņa pavadīja vienu gadu Kolorādo universitātē kā viena no 20 skolotājām no ASV ar Fulbraita stipendiju. Tad laulība izira raksturu nesakritības dēļ un Ritas vecāki sāka slimot, un viņiem vajadzēja palīdzību. Rita atgriezās Kalmazū un sagādāja viņiem mājiņu, un turpināju darbu skolā.

Kad Ritas māte aizgāja mūžībā, viņas dzīvē ienāca Egons Kaimiņš, ar kuru laulībā kopā pavadīti 38 gadi. Kaimiņu ģimene uzturējās Kalifornijā, bet Egons bieži brauca uz Latviju palīdzēt radiem un draugiem. Viņu sapnis bija pensijas gadus pavadīt Īrijā, bet tad Latvija kļuva brīva, un tad viņi atgriezās Latvijā. Tad negaidīti Egonu piemeklēja ļoti smags insults, un dzīve pilnībā mainījās. Viņš ar šīs slimības sekām cīnījās vēl astoņpadsmit gadus.

Kaimiņu ģimene pārcēlās uz Floridu. Vēlāk Egons un Rita īstenoja sapni un pārcēlās uz dzīvi Rīgā pavisam. Kaimiņu ģimene visu laiku ir atbalstījusi radus un draugus, atbalstījuši arī Saulgriežu Vasaras vidusskolu (SVV).  Pēc Egona aiziešanas mūžībā Rita Kaimiņa uzzināja par nozīmīgo Vītolu fonda darbu jaunatnes izglītošanas jomā un nolēmu tajā iesaistīties. Viņa saka: "Ticu, ka Latvijas nākotne ir izglītotu jauniešu rokās, un tie iecels mūsu mīļo Latviju atkal saulītē."