Dibināta Pauļa Jēkaba un Leontīnes Anstrats piemiņas stipendija

Leontīne, Kristīne un Paulis Anstrati

Visskaistāk un smeldzīgāk vienlaikus zied puķes atmiņu dārzos, jo, lai arī neiespējami tās noglāstīt un pirkstu galiem pacelt rasas lāses no košām vainaglapām, mēs visu mūžu jūtam smaržu, kas vēl no kopīgie piedzīvotā dus dziļi sirdī. Tik brīnišķi, ja spējam šo smaržu saglabāt, vēl brīnumaināk – ja rodam spēku tajā dalīties!  Dziļā mīlestībā pret vecākiem Pauli  un Leontīni stipendiju dibinājusi Amerikā dzīvojošā ziedotāja Kristīne Anstrats.

Paulis nāca no Zemgales un Latvijā paspēja pabeigt  Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā, kam sekoja darba dienests Vācijā, karavīra gaitas Latviešu leģionā un gūsts Beļģijā. Leontīne bija varakļāniete. Pēc skaistajiem bērnības gadiem Latgalē sekojas smagie juku laiki, kas Strodu ģimeni aizveda uz Vāciju, bet vēlāk arī uz ASV.

Paulis un Leontīne iepazinās  Baltijas Universitātē Pinnebergā (Vācijā), kur Pēteris studēja filoloģiju un Leontīne ķīmijas fakultātē – farmakoloģiju, vienlaikus piedaloties arī Korp! Zintas dibināšanā. Ģimenes pamatus jaunie cilvēki gan lika Čikāgā (ASV), pēc tam kad Paulis jau bija ieguvis bakalaura grādu Ohaio Veslijanas universitāte un maģistra grādu Jeilas Universitātē.

Izglītībai abu jauno cilvēku dzīvēs bija liela nozīme, bet īpaši spilgti atspoguļojās Pauļa raksturā. Vēlēdamies sasniegt akadēmisko zināšanu virsotnes, Paulis Anstrats Čikāgas Universitātē ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu, bet pēcāk  arī kļuva par pasniedzēju DePaula Universitātē, kur darbojās  līdz pat aiziešanai pensijā 1990. gadā.  Latvijā 1995. gadā izdota Pauļa grāmata „Civilizācijas vēsture’’, kas kompaktā un ērtā formātā runā par sarežģīto un pamācošo. Mīlestība pret zinātni un literatūru tika ieaudzināta arī meitai Kristīnei, kas ieguvusi maģistra grādu filoloģijā un  darbojas grāmatu izdošanas jomā.

Paralēli ikdienas pienākumiem Paulis un Leontīne saglabāja savu latviskumu, kā arī dalījās zināšanās, prasmēs un sajūtās ar pārējo trimdas kopienu. Paulis Anstrats Čikāgā nodibināja un vadīja literatūras pulciņu, kurā vairāk nekā 30 gadus ar aizrautību un degsmi iztirzāja latviešu literatūras klasiķu, kā arī jaunākās paaudzes literātu darbus, strādāja arī Čikāgas Kr. Barona un Garezera vasaras vidusskolās. Savukārt Leontīne iesaistījās korporācijā "Zintas" un Čikāgas latviešu katoļu grupā. Viņa ar savu humoru un mīlestību iekrāsoja kopīgi svinētos svētkus trimdas latviešu pulkā.

Paulis Anstrats mūžībā aizgāja 2009. gadā. Godinot vīru un tēvu, tika dibināta  Pauļa Jēkaba Anstrata piemiņas stipendiju. Vēlāk meita Kristīne kopā ar draudzeni Janet Geovanis dibināja savu stipendiju, jo abām, tāpat kā viņu vecākiem, izglītība bija ļoti svarīga, tāpēc šķita tik nozīmīgi dot cerību jaunajai paaudzei Latvijā. Tagad, kad pagājis vairāk nekā pusotrs gads pēc mammas Leontīnes aiziešanas, Kristīne Anstrats vēlējusies, lai vecākiem veltītā stipendija ļautu izglītoties  jauniešiem no tēva dzimtā Jaunsvirlaukas pagasta Zemgalē vai arī topošajiem Latvija Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.

Iemūžināt kāda cilvēka dzīvi ir sarežģīts uzdevums, it īpaši tāpēc ka neiespējami darbīgu, mīlestības pilnu likteni iekalt akmenī vai iesprostot grāmatu lappusēs, tomēr stipendija ir kas daudz vairāk nekā tikai statiska liecība. Tā ir ticība, kas dzīvo un uzzied ik reizi, kad jaunietis pateicas un iedomājas par stipendijas devēju, kura vārdā nosauktais atbalsts ir kopā ar viņu ik dienu. Šajā gadījumā par Pauli un Leontīni, kas  savā dzīvē spējuši ne tikai kļūt par ļoti zinošiem un sekmīgiem cilvēkiem, bet arī uzaudzinājuši meitu, kas ļauj labajam augt un attīsties caur to dzīves gudrību, ko pati smēlusi no vecākiem.

Mīļš paldies Kristīnei Anstrats par stipendijas dibināšanu!

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Raksti mums