Atvadu vārdi Astrīdai Briedis – Karakasas Latviešu Dāmu komitejas vadītājai

Kā rīts dienā -
Es nezudīšu pasaules tumsā,
Es aiziešu jūsu gaismā.

Astrīda Briedis (30.01.1926.-09.07.2022.)

Atvadoties no šīs zemes gaitām, mūžīgā mierā devusies Astrīda Briedis, lai turpinātu dzīvot ģimenes, draugu, radinieku un  visu to, kam palīdzēts, atmiņās.  

Sākot ar 1948. gadu, Venecuēlā ieceļoja lielākas grupas latviešu, kuras karstajā un svešajā dienvidu zemē cerēja rast pastāvīgu dzīves vietu un darbu pēc garajiem gadiem bēgļu gaitās. Viena no šādām ieceļotājām bija Astrīda Briedis, kura Latviju kopā ar vecākiem bija atstājusi vienā no pēdējām bēgļu laivām, izbraucot no Liepājas ostas. 

“Esi pirmais saules stars,” moto, ko Astrīda mācījusi mazbērniem un pie kura arī pati pieturējās savā dzīvē – viņa bija dzīvespriecīga, sirsnīga un vienmēr aktīva. Līdz pat 80 gadu vecumam darbojusies ģimenes uzņēmumā, strādājot klientu apkalpošanas jomā, vienlaikus aktīvi iesaistoties latviskā saglabāšanā un stiprināšanā pasaulē. Astrīda ilgus gadus bija Karakasas Latviešu dāmu komitejas vadītāja.

Organizējot labdarības tirdziņus, komiteja regulāri nodrošināja līdzekļus, ar kuriem palīdzēt draudzes nespējīgajiem, slimībā vai trūkumā nonākušajiem, kā arī citiem mērķiem tuvākā vai tālākā latviešu sabiedrībā.  Tieši ar Astrīdas aktīvu līdzdalību 2010. gadā tika dibināta Karakasas LDK stipendija, gadu gaitā komitejas kopējais ziedojums pārsniedzis 75 000 eiro un izskoloti jau 9 stipendiāti.   

Atvadoties no Astrīdas, Kristīne Cerbule, kura saņēma Karakasas Latviešu dāmu komitejas stipendiju no 2011. līdz 2014. gadam, raksta: “Par saņemto stipendiju biju neizsakāmi priecīga. Pateicoties šim atbalstam, man bija iespēja iepazīties ar Astrīdas kundzi, tās bija sarunas ar ļoti gaišu un sirsnīgu cilvēku, kas iepriecināja un iedvesmoja. Iespēju pazīt Astrīdas kundzi patiešām uzskatu par lielu godu un zinu, ka  vienmēr glabāšu šīs atmiņas kā dārgu piemiņu.”

Ne katrs latvietis zina par tādu vietu kā Karakasa, bet pateicoties tik pašaizliedzīgiem cilvēkiem kā Astrīda tur dzīvojošie latvieši snieguši neizsakāmi lielu atbalstu, turklāt tas neaprobežojas tikai materiālā palīdzībā, bet vēl vairāk cēlā vēlējumā, lai Latvijā dzīvojošiem jauniešiem būtu iespējams sasniegt savus mērķus un ieceres, kas vēlāk kalpotu par pārtikušas un laimīgas dzīves garantu. Tas tikai pierāda, ka nav nozīmes, cik tūkstošiem kilometru ir mūsu starpā, cik ūdeņu jāpārpeld un zemju jāšķērso, jo atvērtas sirdis saklausa pat vistālākos pukstus, kas atskan no mīļās Tēvzemes, un tā ir dzirdētspēja, par kuru dārgākas nav.   

Ar skumjām varam teikt, ka tas stars, kas šodien apdzisis, ir zaudēta gaisma visai mūsu Latvijai. Godinām Astrīdu Briedis un izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Contact us