Atvadu vārdi Jānim Kukainim

Jānis Kukainis
12.06.1943. - 15.09.2021.

Zvaigznes nemirst, tās nedziest, tās kļūst par saulēm. Turēt uz pleciem šo debesjumu, turēt un nelūgt nedz dienas atzinības, nedz pievērstu skatu. Ļaujot uzplaukt zaudētajam, ik nakti spīdēt, lai dotu cerību jaunam rītam. Būt tik augstu, lai savā gaismā varētu apspīdēt ikvienu, bet visvairāk to ceļu, kas visiem kopīgs!

Jānim Kukainim aizejot mūžībā, dziļās skumjās un pateicībā pieminam visu, ko sabiedriskais darbinieks paveicis Latvijas un Vītolu fonda labā.  Tīrradņa veikums, kas godīgi un nesavtīgi bijis virzīts viena mērķa labā – Latvijas stiprināšanai. Teju pēdējos divdesmit dzīves gadus Jānis Kukainis veltījis tam, lai nepagurstošā ikdienas darbā grieztu uz priekšu  Latvijas attīstības dzirnakmeņus. Bez gaistošiem vārdiem, bet atlocītām piedurknēm un džentlmenisku smaidu sejā.

Cik liela ir brīvība? Tieši tik, cik cilvēka apņēmība un viņa gara spēks! Jānis Kukainis bija Latvijas dižozols, kas pārauga caurējos kokus un savā majestātiskumā pacēla galvas jaunajiem stādiem. Zinīgas dabas un reta cildenuma vainags, kur pastiepties, lai paraudzītos uz tālākiem apvāršņiem. Vien no šīs zemes augstajiem torņiem, kas pāraudzis gan laiku, gan vietu, kurā dzinis saknes. Dižozols it visā savā stāvā, bet visvairāk taisnprātīgas dzīvošanas priekšā, kas nepakļaujas tagadnīgajam, bet mūžīgajam.

Taisnība ir patiesas mīlestības sākums, jo tikai tas nams, kas celts uz drošiem pamatiem, var stāvēt nākamībai, ne šodienai. Jānis Kukainis uz taisnības svariem nekad nelika idejas, domas un darbus, kurus nebūtu īstenojis savā dzīvē. Aicinot būt par savas Tēvzemes sargiem, viņš pats bija etalons, pēc kura kārtoties rindās. Ar ģenerāļa stāju mudinādams darboties un strādāt Latvijas atjaunošanas un pēc tam stiprināšanas labā, Jānis deva spēcinājumu šaubīgajiem un vēl lielāku drosmi apņēmīgajiem. 

Paralēli sabiedriskajam darbam Jānis Kukainis lielu uzmanību pievērsa ģimenei. Izaudzināti trīs bērni, kas, augot svešumā, ne tikai saglabāja latvisko, bet līdzīgi tēvam turpina kuplināt Latvijas bagātību, jo  katrai paaudzei no jauna šī pasaule ir jāizveido. Pat brīvai valstij ir nemitīgi jāpierāda un jāapliecina, ka tā ir savas brīvības cienīga. Lielā zaudējuma priekšā, mūs remdē fakts, ka labais turpina dzīvot caur Jāņa dzītajām atvasēm, caur jaunām zvaigznēm, kas spulgo tikpat nepagurstošā liesmā, kā tā, no kuras guvuši vislielāko rūdījumu un gudrību savai dzīvei.

Latvietības pīlārs trimdā,  Latvijas valstiskuma un drošības stiprinātājs pasaulē, pilna laika latvietis ikdienā! Cik ilgi vien ausīs rīts pār brīvas Latvijas zemi, tik mūsu sirdīs dzīvos Jānis Kukainis – goda vīrs, kas muguru bija gatavs locīt vienīgi Tēvzemes priekšā!

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Kukaiņa ģimenei!