Atvadu vārdi ziedotājam Neal F. Jordan

 Neal F. Jordan 

11. martā mūžībā devies ziedotājs Neal F. Jordan. Būdams amerikānis, Neals bija izvēlējies palīdzēt jauniešiem Latvijā, un fonds ir pateicīgs par šo ilgstošo sadarbību, kas tikai parāda, ka cilvēcība un mīlestība robežas nezina, jo nesavtīga palīdzība tuvina šķietami tālos, dodot uzticību un paļāvību, kam grūti atrast līdzvērtīgu.

Neals kā vecākais dēls ģimenē dzimis 1932. gada 8. jūlijā Franklinvilas pilsētā. Kad puisēnam bija četri gadi, Jordani pārcēlās uz Bufalo, kur Neals absolvēja vidusskolu. Jaunekļa mācību sniegums bija tik labs, ka viņam izdevās iegūt stipendiju, kas pēcāk bija izšķirošs atbalsts, lai iegūtu diplomu Kornela Universitātē inženierfizikas jomā.

Izglītībai Neala dzīvē bijusi liela nozīmē, tāpēc pēc pirmā akadēmiskā grāda sekojušas studijas arī maģistrantūrā un doktorantūrā. Savas profesionālās gaitas Neals aizvadīja kā pētnieks ASV labi zināmajā naftas un gāzes ieguves kompānija “ExxonMobil”. 13 pēdējos darba gadus Neals darbojās kā vadītājs, menedžējot pētījumus korporācijas labā.

1992. gadā mūžībā devās Neala pirmā sieva, tomēr liktenis tā bija lēmis, ka jauna mīlestība Neala dzīvē ienāca līdz ar latvieti Vaidu Miķīti. Tā abi apprecējās un pārcēlās uz Teksasas štatu, kur aktīvi darbojās vietējā sabiedrībā – apmeklēja baznīcu un atbalstīja dažādas labdarības organizācijas, tai skaitā vietējo teātri un bibliotēku. Draugi un paziņas Nealu atceras kā personību ar izcilu humora izjūtu, patiesu cilvēcību un apbrīnojamu inteliģenci. Lielu cilvēku vislabāk varot atpazīt pēc cēlām ikdienas īpašībām, tā piemēram, Neals vairāk nekā 16 gadus regulāri savāca atkritumus savas apkārtnes tuvumā, labo piemēru rādot arī citiem.

Stipendiju dibināšanā Nealu un Vaidu iedvesmoja draugi Reiņu ģimene. Vaidas Miķītes Jordan stipendija tiek pasniegta jau no 2009. gada, bet 2011. tika izraudzīts pirmais Neal F. Jordan atbalsta saņēmējs. Abu izvēle palīdzēt jauniešiem dziļi sakņojas pašu personīgajā pieredzē, jo kā viens, tā arī otrs savulaik saņēmuši stipendijas, atminoties, cik motivējoša var būt apziņa, ka tev pavisam svešs cilvēks dāvājis savu uzticību.

Atvadoties no labdara, stipendiāts Austris Eglītis teic: “Mani pārņēma dziļas skumjas, uzzinot par Neala aiziešanu mūžībā. Esmu pateicīgs par stipendiju, ko varēju saņemt  bakalaura studiju laikā. Šis atbalsts palīdzēja sasniegt akadēmiskos mērķus gan man, gan citiem studentiem. Šobrīd apgūstu maģistra studijas, kurās esmu pateicoties sniegtajai stipendijai bakalaura studiju laikā. Ziedotāja ieguldījums studentos ir neatsverams, atbalsts dod labāku nākotni kā jauniešiem, tā arī sabiedrībai. Neals manā un citu studentu atmiņās dzīvos kā sirsnīgs cilvēks, kurš mūsu dzīves ceļus vedis uz labāku nākotni. Viņa piemiņu es godināšu, turpinot smagi strādāt, studēt un sniedzot vairāk sirsnības pasaulei.”

Izskoloto jauniešu vārdos mēs atrodam ne tikai skumjas vai līdzjūtību, bet arī apņēmību un vēlmi augt un attīstīties. Veidot cilvēku dzīves nav vienkārši, tomēr tā ir viena no lielākajām dāvanām, kas vispār iespējama. Mainot likteņus, mēs ieliekam gabaliņu savas sirds, lai sniegtu iztrūkstošo fragmentu. Neals deva iespēju tiem, kam citādi tādas nebūtu, un tagad turpinās dzīvot caur atstātās labestības atspulgu savu stipendiātu dvēselēs.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Neala sievai Vaidai Mīķītei Jordan, bērniem un mazbērniem, draugiem Inārai un Gunāram Reiņiem! Neala dzimtene bija ASV, bet saites ar Latviju bijušas tik ciešas, lai droši varētu teikt, ka tagad arī mūsu valsts likteņgrāmatā ir ierakstīts šī krietnā vīra vārds, kura devums palīdzējis un turpinās palīdzēt Latvijas sabiedrībai!