Atvadu vārdi ziedotājai Rasmai Dinbergai

Rasma Dinberga
1928.02.23. - 2021.10.05

Māt, kur tava klusa šūpļa dziesma, kur roku maigums jaunas dienā rītā? Kur tava mūža gaisma, kur mīlestības brīns? Tik vējā, tik rudens salnu pasakās, tik ziemeļpuses kāvos, tik sirdīs – tik tur vien! Un vēl dzeltu laika zeltā tā dvēsele, kas savā dzīvē tik liela, ik vakaru kā ceļinieks nāks, ardievas mājot, ar klusām lietus lāsēm šo pasauli svētīs.

5.oktobrī mūžībā devusies gaišā un mīlošā ziedotāja Rasma Dinberga, kura 2006. gadā dibināja stipendiju vīra Kornēlija Dinberga  piemiņai. Cauri piecpadsmit sadarbības gadiem Rasma turējusi rūpi par studentu dzīvēm, lai to kāpiens vestu augšup. Pat priecājoties par savējo – bērnu un mazbērnu – sasniegumiem, Rasma atrada īpašu vietu sirdī, kur kopā ar Latvijas jauniešiem lolot sapņus par gaišāku rītdienu. Tik plašas labsirdības krastos ne viena vien cerību pilna laiva guvusi miera ostu, lai jaunā rītā irtos ar to labo ceļavēju, ko ziedotāja Rasma Dinberga devusi.

Rasma Dinberga dzimusi Rīgā 1928. gadā 23.februārī. Rasmas tēvs Jēkabs Stankēvičs bija mācībspēks Latvijas Universitātē un vēlāk arī Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Māte Auguste, dzim. Vāpe, studēja zobārstniecību, bet Pirmais pasaules karš izglītošanos pārtrauca. Bērnību Rasma kopā ar māsu Āriju un brāļiem Jāni un Juri pavadīja Rīgā, kā arī  lauku īpašumos Zemgalē un Vidzemē. 1944. gada rudenī, tuvojoties kara draudiem, ģimene devās prom no dzimtenes uz Vāciju, konkrētāk Veimāras pilsētu Tīringēnā, kur tēvs bija uzaicināts par lektoru Veimāras Universitātē. Sākoties uzlidojumiem, ģimene patvērumu rada Bavārijā, savukārt pēcāk jau Eslingenē, kur bija nodibinātas latviešu bēgļu nometnes, šeit Rasma pabeidza ģimnāziju, vēlāk sāka studēt Heidelbergas Universitātē.

1950. gadā ģimene ieradās ASV, kur Rasma ieguva Cliffordu ģimenes stipendiju tālākām studijām; pēc koledžas beigšanas darbojās kā ķīmiķe Sloan Kettering vēža pētniecības institūtā Ņujorkā. Studiju gados Rasma iestājās studenšu korporācijā “Gundega”, kā arī American Medical Technologists un Alpha Sigma Tau Professional Sorority organizācijās.

1958. gadā Rasma apprecējās ar Kornēliju Dinbergu, uzsākot jaunas dzīves sākumu Klīvlandes pilsētā, kur Rasma strādāja vairākās slimnīcu medicīniskajās laboratorijās. Ģimenē uzaudzināti trīs bērni - Artūrs, Iveta un Kārlis – , kuri visi ieguvuši augstāko izglītību. Rasma Dinberga iesaistījusies arī Klīvlandes sabiedriskajā dzīvē – bija Amerikas Latviešu apvienības, kā arī Klīvlandes Latviešu biedrības mūža biedre. Īpašu uzmanību Rasma veltījusi grāmatu klubam, kur aktīvi dalījusies ar savām pārdomām par izlasīto. Inteliģence un sievišķīgs smalkums atspoguļojās ne tikai Rasmas mīlestībā pret labu lasāmvielu, ceļošanu un dārzniecības darbiem, bet arī ziedotājas būtībā kopumā.

Rasma vienmēr bija balsts savam vīram un arī pēc Kornēlija aiziešanas vēlējās, lai vīra un ievērojamā latviešu ķīmiķa piemiņa tiktu iemūžināta, dibinot stipendiju Vītolu fondā. Stipendijas veidā palīdzēts topošajiem ķīmiķiem, farmaceitiem, materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas studentiem. Jauna pētnieku un ekspertu paaudze turpinās to karjeras un zinātnes ceļu, ko Dinbergu pāris īstenoja savā dzīvē. Dinbergi ziedojuši arī Latvijas Okupācijas muzejam un Kentas Valsts universitātes latviešu studentu stipendiju fondam.

Rasmas Dinbergas mūžs bijis klusas laimes svētīts, dodot tas kļuvis pilnāks un daloties bagātāks. Kā skaistas cilvēcības un dziļas izpratnes piepildīts mežrozīšu krūms, kas ziedējis par prieku sev un citiem, daloties vislielākajā bagātībā, kas katram dota – savā  mīlestībā. Rasmas Dinbergas saullēkts dāvājis cerību daudziem, kas bijuši tam līdzās, un tagad, klusā saules grimā, mēs tikai varam pateicībā pieminēt mūžu, kam nebija svešu bērnu, kas savā mīlestībā nelika robežas gaismai, ļaujot pasaulei kļūt par vienas cilvēka sirds gaišumu lielākai.