Atvadu vārdi ziedotājai Baibai Krogzemei-Mosgordai

Paldies devu Dieviņam,
Tas darbiņš nodzīvots;
Dieviņ, līdzi rociņām
Citu darbu padzīvot.

Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.)

Ir mūži kā putni, kas lidojot aicina debesīm skarties, ir mūži kā smilgas, kas lepnas pret vējiem uz tālēm lūkojas, un ir mūži kā jūras viļņi – ar kaijām pagalvī un smilšaino kāpu stiebriņiem kājgalī.  Tiem nav ne sākuma, ne beigas, jo, kas iemācījies mūžību saistīt, nekad no tās nevar tikt raisīts.  Maijā šīs dzīves pēdējā tālajā ceļojumā uz trejdeviņām jūrām devusies ziedotāja Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.).

Sijā zeltu jūras viļņi, māca gudru padomiņu – tā varētu raksturot Baibas dzīves ceļu. Latviešu tautas uzkrātās bagātībās ir daudzu jo daudzu paaudžu ieguldījums, kas šodien ļauj uz folkloras fundamentālajām vērtībām lūkoties apbrīnas pilnām acīm. Katra tautasdziesma ir kā pērle, un Baiba Krogzeme-Mosgorda bija īstena pērļu zvejniece, kas, darbojoties kā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, kā arī tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja, ir vairojusi un kuplinājusi mūsu apslēpto bagātību.

Baiba piedalījusies folkloras ekspedīcijās, publicējusi zinātniskus rakstus, ar rūpīgi izstrādātiem referātiem bagātinājusi Latvijas un starptautiskās zinātniskās konferences. Viņa lasījusi lekciju kursus par latviešu folkloru, tās žanriem Latvijas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī trimdas latviešu sabiedrībā ASV. 

Baibas Krogzemes-Mosgordas sadarbība ar Vītolu fondu norisinājusies gan atbalstot un ziedojot Krogzemju dzimtas stipendijai, gan kā koordinatorei darbojoties Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendijas administrēšanā. Baiba lepojās ar savām ģimenes saknēm un augstu vērtēja izglītības nozīmi, viņas apbrīnojamās darba spējas un ievērojamais talants savijās kopā ar redzīgu un siltu sirdi, kas bija gatava dot, pretī negaidot neko. Labsirdīgs smaids, rūpes pār līdzcilvēkiem un smalkjūtīgs skats uz dzīvi – vārdi, kas raksturoja Baibas Krogzemes-Mosgordas personību it visā, ko viņa darīja. Baiba mīlēja šo dzīvi, un savā mīlestībā dalījās arī ar Vītolu fondu, tādējādi ļaujot talantīgiem Alojas novada  jauniešiem pietuvoties savu sapņu īstenojumam.

Jūra aizskalo –  pēdas smiltīs, gliemežvākus, priežu galotnes, un arī cilvēku mūžus; kāds teiks – jūra dzēš, bet tikai retais zina – tās viļņu norakstos glabājas mūsu kopīgās atmiņas. Kāds ievērojams mūžs ir beidzies strauji un netaisni ātri, atstājot pārējos mēmā klusumā, tomēr, kamēr būs zeme un jūra glaudīsies tās krastam, ik vilnis pie Latvijas krastiem čukstēs par dzīvi un darbu, kas kā mezgliņš iesiets mūžības lakatā.  

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Raksti mums