Pēteris Bolšaitis iztulko un izdod grāmatu, ienākumus veltot stipendijai

Pēteris Bolšaitis

Grāmata nenoliedzami ir vērtība, kas dzīvo pāri laikiem, iekārtām, režīmiem un pasaules uztverēm. Savās sāpēs un priekos mēs allaž griežamies pie šī avota, kura dzelmē iespējams rast ja ne gluži atbildes, tad vismaz spēku meklēt patiesību.

Pateicoties ziedotāja un fonda uzticamā drauga Pētera Bolšaitis tulkojumam, latviski lasošās auditorijas rokās nonāk Zigfrīda fon Fēgezaka grāmata “Pizas pastarā tiesa” (pilnā nosaukumā “Pizas pastarā tiesa : stāsts par valdniekiem, politiķiem un tautu... senajos viduslaikos un Mans ticības apliecinājums”), kas iedvesmo ne tikai ar savu saturu, bet arī tulkotāja pievienoto vērtību, jo ieņēmumi, kas gūti no grāmatas pārdošanas, tiks veltīti Latvijas Kluso varoņu stipendijai. Šī ir iespēja, bagātinot savus domu un sajūtu apcirkņus ar vērtīgu literatūru, reizē dot nelielu, bet nozīmīgu atbalstu, lai palīdzētu talantīgiem jauniešiem iegūt augstāko izglītību.

Autors Zigfrīds fon Fēgezaks, vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs, šo darbu radījis 1947. gadā –  laikā, kad savu dzimteni viņš bija zaudējis uz visiem laikiem, savukārt adoptētā dzimtene Vācija bija kara izpostīta. Pēc Otrā pasaules kara valdošā izmisuma pilnā konjunktūra mudinājusi autoru apcerēt esamības jēgu, indivīda atbildību sabiedrības priekšā, kā arī iekšējo pretrunu pilno cilvēka dabu, ieliekot savas pārdomas alegoriskas viduslaiku leģendas ietvarā.

Māksliniece Ieva Jurjāne par grāmatu izsakās šādi: “Zigfrīds fon Fēgezaks “Pizas pastarajā tiesā”, šķiet, pāri laika robežai atsūtījis vēstuli, kuru brīnišķīgā valodā latviskotu tagad var saņemt katrs, kam ir tāda labā griba. Tas, ko spēj slēpt šī salīdzinoši mazā grāmata, ir apbrīnojami. Tā ir esence, kas aplūko, ietver visu cilvēka dabu un  noslēpumaini ietiecas tajā, kas ir pāri cilvēkam - pārcilvēciskajam, kas ietverts Kristus personā un mācībā. Svarīgi arī saprast, kādā brīdī teksts tapis. Ir pagājuši tikai daži gadi kopš neaptveramā kara, nežēlības demonstrācijas, ko tā laika cilvēks nevar izslēgt kā televizoru. Autors kā sava veida “ārpusnieks” valstsvāciešu vidē spēj ieraudzīt sabiedrību tādām acīm, kas ļauj notiekošo pārnest cita laika vidē un cilvēkos, vēl tīrāk izkristalizējot katra sociālā slāņa un vērtību pārstāvju arhetipus. Tie visi šķiet kaut kur redzēti un dziļi atpazīstami.  Manuprāt, nav nejaušība, ka cienījamais tulkotājs savu darbu veltījis Latvijas Kluso varoņu stipendijai. Šis rokraksts apstiprina, ka pasaule, iespējams, izdzīvo tieši pateicoties klusiem varoņiem, kam ir dāvana izprast patieso lietu nozīmi.”

Pēteris Bolšaitis ir grāmatu -  "Pēteŗa peripetijas", “Latvijas klusie varoņi” un “Vivat Academia: Atmiņas un stāsti par buršu valsti” – autors;  kā arī Zigfrīda fon Fēgezaka “Baltiešu gredzena”, “Senči un pēcteči”, Nikos Kazantzakis darba “Kristus pēdējais kārdinājums” un Džona Haidena grāmatas “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis” tulkotājs, tagad šiem darbiem pievienojas arī “Pizas pastarā tiesa”, kas ir vēl viens augstvērtīgas literatūras piemērs, kas nu būs pieejams arī latviešu valodā.

Sirsnīgi pateicamies Pēterim Bolšaitis!