Mūžībā devies ziedotājs Modris Zandbergs

 Modris Zandbergs (1938-2023)

Būt skolotājam ir pacelt papīra dzērvi un stāstīt tai par rudeņiem Dzimtenē, par aizsnigušām taciņām un pavasara paliem. Par vasarām, kad nopļauts siens smaržo kā abrā ierūgusi maizes mīkla. Par to, cik grūti lidot, kad aizlūzis spārns, un cik smeldzīgi dziedāt savā mēlē Nīlas krastos, kur svešāds siltums var pajumti dot, bet nekad sirdsmieru. Būt skolotājam ir papīra dzērves locīt un vienu pēc otras palaist plašumos, un zināt, ka, tām aizlidojot, esi savu misiju paveicis, jo tikai gudrība var dot spārnus, bet mīlestība iemācīt lidot…

5. martā šīs zemes gaitām ardievas teicis Modris Zandbergs – skolotājs, aktīvs Kanādas latvietis un Vītolu fonda ziedotājs. Modris Zandbergs dzimis 1938. gadā Liepājā. Kad viņam bija četri gadi, nomira tētis, un rūpes par Modri un vēl diviem brālīšiem uzņēmās mamma. 1944. gada beigās ģimene atstāja Latviju un ar kuģi devās uz Dancigu, kur sākās dzīve bēgļu nometnēs. Pēc neilga laika mamma iepazinās un apprecējās ar Pēteri Lagzdiņu, un jaundibinātā ģimene pārvācās uz Angliju.

1953. gadā Zandbergi devās uz Kanādu un apmetās Hamiltonā. Modris mācījās vidusskolā, kļuva par mašīnistu, vēlāk uzsāka mācības McMaster Universitātē, kurā ieguva bakalaura grādu sociālajās zinībās. Viņš strādāja par pasniedzēju arodskolā, vienlaikus aktīvi darbojoties Hamiltonas jauniešu pulciņā, LNJAK un LNAK. Mācījies Hamiltonas Latviešu skolā un piedalījies žurnāla ,,Jaunā Gaita” izdošanā.

Modra dzīves mīlestība bija latviešu meitene Gita, abu attiecības sākās ar vēstuļu saraksti, bet 1976. gadā tika svinētas kāzas un pāris pārcēlās uz Sārniju, kur abi strādāja kā pedagogi, vienlaikus darbojoties Kanādas sabiedriskajās organizācijās. Gita mūžībā devās 2017. gadā – neilgi pēc tam, kad abi ar Modri bija dibinājuši stipendiju. Tolaik savu lēmumu pamatojot: “Pateicoties izglītībai, paši daudz ieguvām un attīstījām prātu un intelektu. To novēlam visiem stipendiātiem kā Kanādā, tā Latvijā.  Lai centība, darbs un neatlaidība vada viņu skolas gaitas!” Pirms gada Modris lēma atbalstu jauniešu izglītībai palielināt, izveidojot Zandbergu fonda stipendiju, godinot brāļus: Laimoni un Aldi Zandbergus.

Kādā no savām daudzajām publikācijām Modris raksta: “Pirmā trimdas paaudze izgāja cauri grūtībām, bailēm, trūkumiem; bija ierobežoti nesaprasti, nepieņemti. Šī paaudze un viņu bērni strādāja, centās, cīnījās, mācījās un veidoja savas dzīves un nākotnes ticībā uz kristīgām atziņām, uz latviešu tikumiem un savu uzņēmību. Viņi pārvarēja materiālās grūtības, bet dzīvoja, auga garīgā stiprumā, dvēseliskā skaidrībā un nacionālā apņēmībā. Šis grūtības un izdzīvošanas process izveidoja labus, zināma tipa raksturus, kuri veidoja arī latviešu trimdas sabiedrību un rosību.” Neapšaubāmi Modris pats piederēja šim cilvēku tipam – darbīgam, izglītotam un uz savu tautas kopību vērstam. Un pateicoties šādiem ļaudīm, vēl joprojām jaunieši Latvijā saņem atbalstu, kas tiem tik ļoti vajadzīgs.

Modrim nebija lemts satikt savus stipendiātus dzīvē, tāpat kā nebūs iespējams iepazīt jauniešus, kuri turpinās izglītoties, pateicoties atstātajam atbalstam, bet ziedotāja vārds vienmēr būs to studējošo sirdīs, kuri savu izglītību ieguvuši un vēl tikai iegūs, pateicoties Modra Zandberga palīdzībai. Tā atvadoties stipendiāte Angelika Elmāra Židele raksta: ”Ar neatlaidību un centību kļūšu par skolotāju, lai Modra kungam, lūkojoties no mākoņa maliņas, prieks un lepnums par Latviju un jauno paaudzi, kas te aug.” Šie vārdi tikai pierāda, ka ziedotājs, tāpat kā labs skolotājs, ar vienu pieskārienu var izmainīt jaunu cilvēku dzīves.

Lai Tev vieglas smiltis, mūsu dārgais Skolotāj Modri! Tavi izskolotie stipendiāti Latvijā un arī mēs, fonda darbinieki, paliekam ar Tavu gaismu sirdīs. Izplet spārnus! Tu esi brīvs – lidojot robežu nav, ir tikai vieta zem saules un to sauc par Dzimteni. Tur tavi stipendiāti jau  kā skolotāji stāv audzēkņu priekšā. Tu viņiem iemācīji svarīgāko – mīlestību, un nu viņi zinās, kā locīt papīra dzērves, stāstīt tām par nebeidzamiem tālumiem, un laimi, ko var sniegt tikai māju tuvums.    

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Modra Zandberga tuviniekiem!