Saņemts Raimonda Kraukļa testamentārais novēlējums

Raimonds Krauklis

Raimonds Krauklis mūžībā devās 2020. gada 14. oktobrī. Šī gada aprīlī Vītolu fonds saņēmis ziedotāja testamentāro novēlējumu, ar kuru tikai vēlreiz apliecināta ticība fonda kopīgai izglītības idejai un vēlme palīdzēt un līdzdarboties tās īstenošanā. 

Raimonds Krauklis dzimis 1924. gada 4. martā Rīgā. 19 gadu vecumā iesaukts latviešu leģionā. Karam beidzoties, no Vācijas izceļojis uz Austrāliju, tur strādājis virszemes ogļraktuvēs, pēcāk automašīnu ražošanas uzņēmumā. Darbojies Sidnejas Latviešu biedrībā, kurā ieņēmis dažādus amatus – bijis latviešu biedrības un sporta valdes loceklis.

Raimondam no jaunības dienām bijušas divas īpašas aizraušanās – sports un kora dziedāšana. Vēl pirms kara Raimonds basketbola kluba “Rīgas Starts” sastāvā izcīnīja 1. vietu nacionāla līmeņa komandu sacensībās jauniešu grupā. Arī trimdā sportam netika atmests ar roku, un, darbojoties kopā “Olimpia”, tika spēlēts gan basketbols, gan volejbols.

Durvis mūzikai savā dzīvē Raimonds pavēra vēl plašāk nekā sportam. Viņš ir bijis viens no Sidnejas Latviešu vīru kora dibinātājiem. Kopā ar citiem dziedātājiem piedalījies vairākos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Latvijā. Apkopojis arī Sidnejas Latviešu kora arhīvu, kurā glabājas vairāk nekā 3 000 raksti, fotogrāfijas, plakāti un afišas.

Raimonda Kraukļa sadarbība ar Vītolu fondu aizsākās 2013. gadā, kad kopā ar Pēteri Strungu tika dibināta Elgas Rodzes-Ķīselis piemiņas stipendija. Abi draugi bija lēmuši, ka viņiem atstātais Elgas mantojums daudz vairāk godinās aizgājēju caur stipendiju, kas vēlēta talantīgiem jauniešiem Latvijā.  Raimonds regulāri tikās ar stipendiātiem, daloties dzīves stāstos un pieredzē, iedvesmojot sasniegt un just vairāk un plašāk.

Starp dziedāšanu vienam un muzicēšanu kopā ir liela atšķirība. Raimonda dzīvē vislielākā vērtībā vienmēr bijusi tautas un sabiedrības melodijai, kur ikkatrs līdzdarbojas kā lielāka un skanīgāka veidošanā. Tagad, kad Raimonds sasaucas ar strautu čalām, bērzu birzīm un plaukstošiem pumpuriem, saņemtais testaments ir skaists atvadu sveiciens, ar kuru vēlreiz atminēties Raimonda sirsnīgos smieklus un drošo balsi, kura mūžīgi skanēs kopā ar jūras viļņiem, dziedot šūpuļdziesmu mūsu mīļās Tēvzemes Latvijas mieram un labklājībai. Pateicībā pieminam ziedotāju!