Sadarbība ar ziedotājiem Kanādā 2022. gadā

Kas ir bagātība? Kā to izmērīt, nosvērt vai ietver citos parametros? Un pats svarīgākais -  vai bagātībā ved uz laimi? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki meklējuši jau no seniem laikiem. Kāds radis definējumu skaitliskā formā vai materiālos lielumos, bet mēs Vītolu fondā esam pārliecināti, ka bagātībā tā ir sajūta – sajūta, ka pietiek. Došana ir bagātības pirmā un visvarīgākā pazīme, bet dalīties var tas, kam pašam pietiek. Un vai var būt lielāka laime, kā palīdzēt tiem, kam pietrūkst? Kad raugāmies uz simtiem fonda jauniešu, redzam, ka viņi ir apbrīnojami bagāti savās prāta spējas un rakstura īpašībās, un ar ziedotāju palīdzību tiek dota iespēja pārvarēt arī šo finanšu trūkumu, kas stāv ceļā uz mērķi.  Un, kamēr vien būs labdari, kuriem rūp Latvijas nākotne, jaunieši aizvien varēs lūgt atbalstu, lai viņu ceļš uz izglītību neapraujas trūkuma priekšā, bet tiek pārvarēts pa tiltu, ko sauc “pietiek”.

Šis bijis Vītolu fonda jubilejas gads. Divas desmitgades, caur kurām runā tūkstošiem izskoloto. Paldies par sadarbību cauri dažādiem laikiem un notikumiem. 2022. gadā Vītolu fonds administrē 850 stipendijas, no kurām 92 ir Kanādas ziedotāju dibinātas. Ziedojumi no Kanādas šogad ir sasnieguši 494 542 EUR.

2022./2023. studiju gadā ar fondu kopā ir šādas stipendijas no Kanādas:

Piemiņas stipendijas: In Memoriam Biruta un Brunis Rubess, Andreja Alfrēda un Silvijas Zeltkalnu, Oskara un Irēnes Dumpju, ārstu Mirdzas un Voldemāra Gulēnu, Jura Melbārža, Jura Gravas, Leopolda Sīpoliņa, Mirdzas un Zelmas Lūsis, Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters, Zelmas Grīnfeldes-Brežinskis, Emīlijas Krūss, Arnolda un Ilgas Matildes Vasarāju, arhitekta Egila Taņņa un Ingrīdas Tannes,  Edmunda Baumaņa, Jāņa Imanta un Ausmas Jentes, Gunāra Šūbiņa, Anitras Liesmas Izoldes un Kārļa Lekseru.

Privātpersonu stipendijas: Ata Bredovska un Balvas Kūlas-Bredovskas, Väino V. Keelmann, Pauderu ģimenes, Lindas Ezergailis, Modra un Gitas Zandbergu.

Fondu un organizāciju stipendijas: Vairas Vīķes-Freibergas, Korp! Spīdola, Kanādas un ASV latviešu devuma, “Daugavas vanagu" Toronto nodaļas, Latvijas Agronomu biedrības ārzemju nodaļas (LAB-AN), "Daugavas vanagu" Kanādas valdes.

Šogad dibināta arī jauna  - Jūlija Ādolfs Toma piemiņas stipendija, kas tapusi pēc aizgājēja atstātā testamentārā novēlējuma. Modris Zandbergs palielinājis stipendiju skaitu, dibinot brāļu Zandbergu fonda stipendiju.

Brunis Rubess bija ļoti aktīvs un veiksmīgs uzņēmējs, kurš bija kļuvis pat par “Volkswagen” firmas Kanādā prezidentu, tomēr Rubesa kunga panākumi nebija vērsti tikai uz savu attīstību, bet uz palīdzību tautiešiem.  Tieši Brunis Rubess tālajā 2002. gadā ierosināja ziedu vietā cilvēkam svarīgos brīžos ziedot līdzekļus, lai sniegtu iespēju kādam jaunietim iegūt augstāko izglītību, un tā pirmā mūžības svece tika iedegta viņa dzīvesbiedres atcerei, radot mūža stipendiju In Memoriam Biruta Rubess. Arī pašam Rubesa kungam aizejot mūžībā, tuvinieki šo tradīciju turpināja.

Andreja Alfrēda un Silvijas Zeltkalnu piemiņas stipendija tiek piešķirta būvniecību studējošiem jauniešiem, jo ar šo jomu lielā mērā bijusi saistīta arī paša Andreja dzīve, darbojoties kā tērauda rūpnīcas instrumentācijas projektu inženierim. Stipendiju turpina dēls Māris Zeltkalns

Lai turpinātu  savu vecāku ārstu Mirdzas un Voldemāra Gulēnu nesavtīgo labdarbības tradīciju, septiņi bērni 2007. gadā dibināja piemiņas stipendija. Lai arī turpat riņķi jau 15 gadi, atbalsts turpinās, un šogad stipendiju saņem divas mediķes.

Māsas Mirdza un Zelma Lūses svešajā zemē Kanādā spēcināja vien otru un prieku rada latviešu sabiedrībā – gan darbojoties latviešu baptistu draudzē, gan dziedot korī, gan atbalstot dažādus sarīkojumus. Dibinot Mirdzas un Zelmas Lūsis piemiņas stipendiju, testamenta izpildītāja Edīte Āpša vēlēja, lai “Zelmas un Mirdzas sapelnītais dod iespēju jauniešiem iegūt zināšanās, kas ļautu viņiem būt spējīgiem dot kaut ko Latvijai”. Ticam, ka tie vairāk nekā 20 jaunieši, kuriem bijusi iespēja saņemt šo stipendiju, godam pilda misiju, ko ziedotājas netieši iedevušas ar savas stipendijas starpniecību.

Vēl kāds skaists stāsts par divām māsām apslēpts Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters piemiņas stipendijā. Erna strādājusi par sekretāri un audzinātāju, Velta par zobārsti. Stipendija vēlēta topošajiem mediķiem un zobārstiem.  Pateicoties šai māsu mīlestībai vienai pret otru un vēlmei palīdzēt citiem, ik gadu stipendiju saņem krietns pulciņš topošo ārstu.

Pateicoties Zane Stait-Gardner atbalstam un sadarbībai,  tiek piešķirta Zelmas Grīnfeldes-Brežinskis un Jura Melbārža piemiņas stipendijas. Pateicoties vecāku rūpēm, Zanei bija iespēja iegūt labu izglītību, un, to novērtējot, viņa sniedz iespēju arī jauniešiem Latvijā izglītoties jomā, kas tiem ir saistoša.

Jāņa Imanta Jentes un Ausmas Jentes piemiņas stipendiju turpina dēls Juris Jente (Toronto Austrumu draudzes priekšnieks) un meita Rita Nycz, kuri ar lielu interesi iepazīst stipendiātus caur to rakstītajām vēstulēm. Stipendijas saņēmējs Huberts Zimackis vasarā piedalījās Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Armēnijā, kur ieguva sudraba medaļu. Šāds panākums ir īpašs un nozīmīgs sasniegums visas Latvijas mērogā, jo parāda, ka mūsu jaunieši ir konkurētspējīgi pasaulē.

Gunārs Šūbiņš ir cilvēks, kura dzīves laikā iegūtās zināšanas un izglītību ar baltu skaudību varētu uzlūkot ikviens. Tā Šubiņa kungs vispirms ar Zelta medaļu absolvējis Vaterlo Luterāņu universitāti, iegūstot bakalaura grādu ģeogrāfijā, pēcāk Rietumu Ontario Universitātē ieguvis maģistra grādu ģeomorfoloģijā, līdz sasniegta arī akadēmiskā virsotne – doktora grāds. Sarakstīti daudzi pētījumi un zinātniski darbi. Šim fundamentālajam nopelnam pievienojas arī Gunāra Šūbiņa piemiņas stipendija, kas 2018. gadā dibināta, saņemot testamentāro novēlējumu.  Testamenta izpildītāja Alīda Forstmanis ir vienmēr aktīva sarakstē ar jauniešiem un labprāt dalās ar stipendiātiem noderīgos padomos.

Egila Taņņa un Ingrīdas Tannis piemiņas stipendija novēlēta arhitektūras studentam. Egils pats bija cienīts un zināms arhitekts, kurš darbojies gan Ontario Arhitektu asociācijā, gan Latvijas Arhitektūru savienībā. Arī skaistā Sv. Jāņa baznīca Toronto ir viņa projektēta. Kā mājas, biroji un skolas turpina dzīvot pēc paša autora nāves, tā arī stipendija nes Taņņu ģimenes vārdu aizvien tālāk un tālāk. Šobrīd stipendiju turpina bērni – Aivars un Anita.

Edmunda Baumaņa piemiņas stipendiju dibināja sieva Velta Baumane, tā vēlēta Korp! Tālavija biedriem. Edmunds pats šai korporācijai  pievienojās 1971. gadā, un savu dzīvi patiešām veidojis pēc devīzes “Darbs ceļ vīru” principiem, ieņemot dažādus amatus un sniedzot savu nesavtīgu darbu latviešu sabiedrībai.

Atmiņām mūsu dzīvē ir liela nozīme un vērtībā, to pierāda arī Emīlijas Krūss piemiņas stipendija, ko mazdēls Imants Paeglis dibināja, godinot savu omīti, kura viņa dzīvi bagātinājusi ar skaistiem mirkļiem, kas dod spēku un priecinājumu dažādos dzīves brīžos.

Arnolda un Ilgas Matildes Vasarāju piemiņas stipendija godina ievērojamu un krietnu  latviešu ģimeni. Arnolds bijis brīvprātīgais Latvijas armijas karavīrs Brīvības cīņās, bet Ilga Matilde vēl pirmās brīvvalsts laikā kopā ar dzīvesbiedru apsaimniekoja dzirnavas, bet Otrā pasaules kara laikā piedalījās Skrundas organizētajā pašpalīdzībā latviešu leģionāriem. Stipendiju dibinājis dēls Kārlis Vasarājs, kurš aktīvi sarakstās ar atbalstāmiem jauniešiem.

Anitras Liesmas Izoldes un Kārļa Lekseru piemiņas stipendija ir ļoti vērtīgs un nozīmīgs atbalsts tiem rezidentūrā studējošiem, kuri padziļināti pēta onkoloģiju vai sirds slimības un vēlas papildināt savas zināšanas ārpus Latvijas. Lai sasniegtu izcilību, ir jāspēj piekļūt visaktuālākajām zināšanām pasaulē. Pateicoties šai stipendijai, topošie ārsti piedalās starptautiskās konferencēs un plenēros, kur pasaules līmeņa eksperti dalās ar jaunākajiem atklājumiem. Tā, piemēram, Gvido Jānis Bergs piedalījās forumā “The Aortic Forum”, kas norisinājās Itālijā, kur ieguva nozīmīgas teorētiskas un praktiskas zināšanas par ķirurģiskas ārstēšanas iespējām, kā arī klīnisko pētījumu rezultātiem pacientiem ar aortas patoloģijām. Jānis atzīst, ka šī dalība stiprinājusi ne tikai prasmes, bet arī ļāvusi iepazīties ar vairākiem atzītiem nozares ekspertiem.

Kad pirms piecpadsmit gadiem Edīte Zariņa dibināja brālim veltīto Jura Gravas piemiņas stipendiju, viņa savu lēmumu pamatoja šādi: ”Jurim patika būt anonīmam, viņš nerunāja par palīdzību, ko sniedza citiem. Reizēm to tikai uzzināju no kāda palīdzības saņēmēja. Zinu, ka Juris ļoti vēlētos atbalstīt studentus.” Jura sapnis piepildās katru gadu no jauna, jo palīdzība sasniedz jauniešus, kas citādi, iespējams, studēt nemaz nevarētu.

Leopolda Sīpoliņa piemiņas stipendiju šogad saņem četri jaunieši – divi topošie pedagogi un divi būvniecības inženieri. Arī Leopoldam pašam celtniecība bija ļoti tuva, vairāk nekā 50 aktīvu darbības gadu laikā viņš uzcēla simtiem ēku ASV un Kanādā, tā iegūstot ievērojama un cienīta būvmeistara slavu. Savukārt Leopolda galvenais hobijs un sava veida misija bija latviešu kultūras un nemateriālās bagātībās saglabāšana, aktīvi iesaistoties latviešu trimdas mākslas darbu vākšanā un izstāžu organizēšanā.  Stipendiju tēva piemiņai uztur Leopolda bērni – Anda un Dāgs Sīpoliņi.

Oskara un Irenes Dumpju piemiņas stipendija šogad pasniegta 25 jauniešiem. Tik liels atbalsts iespējams, pateicoties testamentārajam novēlējumam, ko Dumpju ģimene atstāja izglītības mērķim Latvijā. Kad Oskars un Irene bija dzīvi, mēs redzējām cilvēkus, kas gatavi pasniegt roku, lai palīdzētu citiem, tagad pēc viņu došanās mūžībā vēl skaidrāk apjaušam, ka tajā plaukstā, kas pasniegta jauniešiem, bija visa viņu sirds un mīlestība; un šī palīdzība dzīvos mūžam!

Vītolu fonda sadarbība ar Bredovsku ģimeni sākusies jau tālajā 2006. gadā, kad dibināta Ata Bredovska un Balvas Kūlas-Bredovskas stipendija. Oktobrī saņēmām skumju ziņu par Balvas došanos mūžībā. Visas dzīves garumā viņa bija aktīva sabiedriskā darbiniece, dodot artavu gan draudzē, gan citās organizācijās, vairāk nekā 17 gadi nostrādāti Toronto Latviešu skolā, kur pasniegta ticības mācība.  Zinām, ka Balvas devums nekur nav zudis un turpinās dzīvot caur stipendiātiem, jo vairāk nekā 15 gadus laikā jau vesels pulciņš jauniešu ieguvuši augstāko izglītību, pateicoties Bredovsku ģimenes atbalstam.

Väino V. Keelmann dzimis Dienvidaustrālijā - Adelaidē. Viņa māte bija latviete no Latgales, bet tēvs - igaunis no Tallinas. Pēcāk no Austrālijas pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Lai arī ziedotāja profesija saistīta ar tautsaimniecību un ieguldījumiem, var apbrīnot spēju saglabāt piederību savai mantotajai kultūrai – Keelmann kungs pārzina gan latviešu, gan igauņu valodu. Stipendijas saņēmējs Renāts Vasiļjevs sapņo kļūt par augsta līmeņa speciālistu ķīmijas tehnoloģijas nozarē; bez ziedotāja atbalsta kaldināt šādus mērķus noteikti būtu daudz sarežģītāk.

Lindas Ezergailis stipendiju saņem Amatas novada Skujenes pagasta jaunieši. Šī gada stipendiāts Ronalds Circenis  Ogres tehnikumā apgūst mežsaimniecības tehniķa arodu.  Pati ziedotāja darbojas finanšu lauciņā. Lai arī amats prasa lielu uzmanību un sevis veltīšanu pienākumam,  netiek aizmirst arī par palīdzību jauniešiem Latvijā, tā turpinot stipendiju jau no 2014. gada.

Pauderu ģimenes stipendiju gadu gaitā saņēmuši jau 22 studenti, to dibināja Māris un Ludmila Pauderi. Pats Paudera kungs nāk no Alūksnes novada, tāpēc stipendija vēlēta tieši šī reģiona jauniešiem.

Modris Zandbergs  ne tikai turpina Modra un Gitas Zandbergu stipendiju, bet šogad dibināja arī jaunu - brāļu Zandbergu fonda stipendiju, ar kuru godināt gan vecāko brāli Laimoni, gan jaunāko Aldi, kuri abi devušies mūžībā. Pirmā šīs stipendijas saņēmēja Žanete Spirka ir talantīga, jauna mūziķe, kura no septiņu gadu vecuma spēlē klavieres. Laika gaitā viņa savas spējas apliecinājusi daudzos konkursos un sacensībās nacionālā un starptautiskā līmenī.  Mīļš padies Aldim Zandbergam par sadarbību un starpniecību!

Vairas Vīķes-Freibergas, Korp! Spīdola, Kanādas un ASV latviešu devuma stipendija vēlēta pedagoģijas, baltu filoloģijas vai latviešu literatūras studentiem, šajā studiju gadā to saņem Elīza Paula Graudiņa, kura  ar izcilām sekmēm studē baltu filoloģiju. Interesanti, ka stipendiju dibinājusi Korp! Spīdola Kanādas kopa, kura, vēloties godināt Vairu Vīķi-Freibergu un viņas lielo mūža ieguldījumu, aicināja ziedot šim atbalstam. Iesaiste bija ļoti liela, un tā jau 18. reizi pasniegta šī stipendija.

Latvijas Agronomu biedrības ārzemju nodaļas (LAB-AN) stipendijas mērķis ir palīdzēt lauksaimniecības attīstībai Latvijā, materiāli atbalstot jauniešus, kuri izstrādā maģistratūras vai doktorantūras pētniecības darbus par aktuālām tēmām Latvijas lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. Stipendijas uzraudzību veic vienmēr uzmanīgais un rūpīgais Aleksandrs V. Šķepasts, kurš ļoti aktīvi piedalās jauno kandidātu vērtēšanā.

“Daugavas vanagu” Toronto nodaļas stipendiju šogad saņem jauni medicīnas talanti, tā piemēram, Krists Kristaps Ročāns pirms gada piedalījās Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā EUCYS, aizstāvot savu zinātniskās pētniecības darbu – “Dzēlējodu izraisīto slimību izplatīšanās draudi Liepājā klimata pārmaiņu un citu faktoru ietekmē”. Liels zaudējums Toronto nodaļai bija Varimanta Plūdoņa aiziešana mūžībā, tieši viņš bija DV Toronto priekšsēdis, kad tika aizsākta sadarbība ar fondu. Sakām paldies visiem biedriem un tagadējam nodaļas priekšsēdim Atim Bredovskim!

“Daugavas vanagu” Kanādas valde ir sniegusi dažādu veidu atbalstu un palīdzību grūtībās nonākušiem tautiešiem Latvijā. Palīdzību ir saņēmuši gan gados vecāki ļaudis, gan invalīdi, daudzbērnu ģimenes un bāreņi, atbalstītas slimnīcas, bērnunami un dažādi labdarības fondi. Jau trīspadsmit gadus arī Vītolu fondā jauniešu studē, pateicoties DV Kanādas valdes stipendijai. Paldies valdes priekšsēdei Guntai Reynoldei!

Šogad fondā viesojās arī  kredītsabiedrības Latvian Reliefand Development Fund pārstāvis Auseklis Zaķis. Pateicoties sadarbībai ar kredītsabiedrību, Kanādas iedzīvotājiem ir iespēja ziedot Vītolu fonda administrētajām stipendijām. Sakām lielu paldies Auseklim Zaķim par sadarbību!

Gadu no gada mēs ieraugām labsirdību, kurai līdzvērtīgas nav. Gadu no gada, redzot Jūsu atsaucību un aktivitāti, saprotam, ka Latvija tie ir mūsu cilvēki visā plašajā pasaulē, tai skaitā Kanādā, kur joprojām mīt aktīva, savu Dzimteni mīloša un palīdzēt gatava latviešu kopa, kurai savas tautas gods nav tikai vārds dziesmās vai dzejoļos, bet patiesa dzīves misija un piepildījums! Paldies ikvienam, kurš iesaistās, līdzdarbojas un piedalās izglītošanas procesa nodrošināšanā! Paldies, ka esat un ļaujat mums būt! Paldies, ka darāt Latviju stipru un gudru!

Sakām arī lielu paldies laikrakstam “Latvija Amerikā”, ar kura palīdzību varam sasniegt savus draugus Kanādā!