Vītolu fonda sadarbība ar ziedotājiem ASV 2021. gadā


Tu paņem zīmuli un pievelc saulei starus klāt!

Ar drošu roku saliec varavīksni un

nosalušam vieglu segu pāri klāj!

Dzīve ir kā  papīra lapa, vienmēr, kad ļaujamies ikdienas brīnumiem, tā iegūst savu krāsu, rokrakstu un aizpildījumu. Bez dzēšlapām azotē mēs rūpīgi raugām realizēt tukšās vietas, ar katru jaunu burtu, vārdu un rindkopu krādami savu dzīves pieredzi. Katrs pats un tomēr kopā, jo ikviens no mums piedalās arī kā lielāka radīšanā – tik liela, ka jāatkāpjas vairāku gadu attālumā, lai redzētu kopbildi, lai saskatītu krāsu izmaiņas un rakstu pārvērtībās. Ticības ota lēnām slīd pa audeklu, un ik vietā, ko tā skārusi, pazib jaunas cerības aizmetnis. Kad pēc ilgāka sprīža raugāmies kopīgajā veikumā, vai tajā neredzas vairāk mīlestības un vai ornaments neiekrāso kādas jaunas un gaišas nākotnes pirmos ceļa stabus? Mēs nevaram pārkrāsot pagātni vai vienatnē mainīt nākotni, bet lielās mākslinieces  Dzīves  rokās katra otiņa ir  no svara, it īpaši, kad, sākot jaunu rindu, tā likteņzīmes velk.

Ikkatrs ziedojums ir iespēja iepludināt gaišas krāsas jaunu cilvēku dzīves gleznās, un soli pirms fonda 20. dzimšanas dienas mēs ar visdziļāko pārliecību un pateicību varam teikt, ka šī divu desmitgažu glezna ir visas Latvijas dārgums, kas nekad nebūtu radīts bez nesavtīga, mīlestības pilna un patriotisma piepildīta ziedotāju darba. 2021. gadā Vītolu fonds administrē 830 stipendijas, no kurām 137 ir ASV ziedotāju dibinātas. Ziedojumi no ASV šogad ir sasnieguši 265 380 EUR. 

Suminot sadarbību, atskatāmies uz stipendiju pasniegšanas vēsturi cauri gadiem:

Piemiņas stipendijas: 17 gadus kopā ar mums ir Evarista un Mārītes Bērziņu, Kārļa Cīruļa piemiņas stipendijas; 16 gadus Kornēlija Dinberga, kā arī Jāņa Arvīda Bungs un Metas Kalniņas-Bungs piemiņas stipendijas; 15 gadus Paula un Ariadnes Dzintaru un In Memoriam Dagnija Strautnieks  piemiņas stipendijas; 14 gadus Viktorijas Mickānes, Dzintara un Birutas Abulu piemiņas stipendijas; 13 gadus Astrīdas un Laimona Jansonu, Valža Muižnieka un Ērikas Rītiņas  piemiņas stipendijas; 12 gadus Tania S. Sweet un Mirdzas un Alfrēda Grāmatiņu piemiņas stipendijas, 11 gadus Hugo un Mirdzas Karlsson, Ritas Petričekas (Saulītes) piemiņas stipendijas; 8 gadus  Gunāra Meierovica, Alfrēda un Ludmilas Raisteru, kā arī Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņas stipendijas; 7 gadus Martas Mirdzas Gulbis, Jāņa un Ernas Binderu, Jāņa un Ellas Dambergu, Viļa M. Barēvica un Ērika Andra Zeidenberga piemiņas stipendijas; 6 gadus Ceroņa Bīlmaņa un Elmāra Freiberga piemiņas stipendijas; 5 gadus  Annas un Dāvida Mežciemu, Zinaīdas Strods un Veras Dambergas piemiņas stipendijas; 4 gadus Jāņa un Annas Marijas Eglītes, Viļa Olava un studentu korporācijas “Lettonia” filistra Gunta Bruniņa piemiņas stipendijas, 3 gadus Pētera Voldemāra Lapiņa piemiņas stipendija, savukārt 2 gadus kopā ar mums ir Ainas J. Pamovskis, Adas Salnas un Ģirta Zeidenberga piemiņas stipendijas.

Privātpersonu stipendijas: 19 gadus kopā ar mums ir Zvejnieku ģimenes (Pētera Mežaka piemiņas, In Memoriam Gaida Rīsbergs) stipendijas; 18 gadus Alfreda un Sarmītes S. Gravu stipendija; 15 gadus Āboliņa-Elsiņa, kā arī Gunāra un Ināras Reiņu ģimenes stipendijas; 13 gadus Vaidas Miķītes-Jordan, Gundara un Astrīdas Strautnieku, Kristīnes Anstrats un Janet Geovanis stipendijas; 12 gadus Noras Mičules stipendija; 11 gadus ārstes Zaigas Alksnes-Phillips un Neal F. Jordan stipendijas; 9 gadus Egona un Ritas Kaimiņu stipendija; 8 gadus Andra un Holly Āboliņu un Puteņu ģimenes stipendijas; ­4 gadus Noras Liepas stipendija, bet 3 gadus Jāņa Luca un Morusu ģimenes stipendijas.

Fondu un organizāciju: 18 gadus kopā ar mums ir Arnolda un Helēnas Sildegu fonda un Jaunsardzes fonda stipendijas, 17 gadus Saginavas Latviešu kluba stipendijas, bet   4 gadus Kluso varoņu fonda stipendijas.

Šogad, pateicoties ASV ziedotājiem, dibinātas jaunas stipendijas: Dainas Bīriņas, Mārgrietas un Tālivalža Bušs piemiņas, Māras un Marģera Grīnu piemiņas, kā arī Pauļa Jēkaba un Leontīnes Anstrats piemiņas stipendijas.

Esam pateicīgi ikvienam par sadarbību, kas vijas cauri šiem gadiem. Šogad saņēmām arī vairākus dāsnus ziedojumus jau vairākiem gadiem uz priekšu.

Ilmārs H. Dambergs veicis ievērojamu ziedojumu, kas turpmākos četrus gadus ik gadu ļaus izmaksāt trīs stipendijas spējīgiem un studētgribošiem jauniešiem. Ilmārs Dambergs ne tikai nodrošina stipendiju fondu ar trīs ikgadējām stipendijām (Jāņa un Ellas Dambergu, Jāņa un Ernas Binderu, Veras Dambergas piemiņas stipendija), bet arī administrē Jaunsardzes fonda stipendiju. Ilmārs Dambergs ir ziedotājs, kurš atbild uz katra jaunieša vēstuli, tādējādi veidojot ar stipendiātiem īpašu saiti.

Andrejs Eglīte ziedojis ievērojamu summu vecāku Jāņa un Annas Marijas Eglītes piemiņas stipendijai pedagoģijas un farmācijas nozarē studējošiem.  Vairāku desmitu tūkstošu lielais ziedojums vēl daudziem nākamajiem pedagogiem un farmaceitiem dos iespēja rāpties zinātnes kalnā, tādējādi netieši turpinot to ceļu, ko savas dzīves laikā bija mērojuši Eglītes kunga vecāki.

Mārtiņš un Kristīna Puteņi ārkārtīgi dāsni palielinājuši savu izmaksājamo stipendiju kapitālu. Puteņu ģimene reiz ir teikusi: “Izglītība ir ne tikai ceļš uz personisku labklājību, bet arī uz mieru, saticību un labklājību visām pasaules tautām un valstīm. Zinām, ka Latvijā ir daudz studentu ar idejām, degsmi un spējam, bet kam palīdzētu finansiāls atbalsts, lai viņiem atvērtos kādas durvis.” Pateicoties ziedojumam, jauniešu durvis patiešām varēs atvērties augstākai izglītībai, līdz ar to cerībai uz labāku nākotni.

Pārsteidzošs un apbrīnojams  ir Zvejnieku ģimenes nopelns.  Laika ietvarā no 2003. līdz 2021. gadam Zvejnieku fonda administrētajās stipendijās izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. “Rakstu dziļā cieņā un pazemībā, sakot lielu paldies! Paldies, ka palīdzat man sasniegt tik daudz lietu, kas dara lepnu ne tikai pašu, bet arī manu ģimeni. Paldies, ka ļaujat man izkopt jomu, ar ko esmu tik ļoti aizrāvusies. Mana sirds nekad nevarēs pateikt pietiekami daudz paldies,“ vēstulē Zvejnieku ģimenei teic stipendiāte Džūlija Kurčatova. Šo teju divdesmit gadu laikā aptuveni trīssimt jaunieši varējuši dalīties līdzīgas pārdomās un pateicībā ar saviem ziedotājiem – Zvejnieku ģimeni, kuras nesavtīgais atbalsts ir bijis spēcīgs atspaids daudzām ģimenēm Latvijā.

Mēs ļoti lepojamies ar jauniešiem, ticot, ka viņi patiešām ir pārtikušas un veiksmīgas Latvijas nākotne, tomēr jāuzsver, ka viņiem ir ārkārtīgi spožs piemērs, no kura iedvesmoties, kaldinot savus nākotnes sasniegumus. Tā piemēram, Dzintra Bungs, kura dibināja stipendiju vecāku piemiņai, iecelta par Latvijas Okupācijas muzeja vadītāju. Lalitas Muižnieces un Jāņa Luca veikums šogad tika novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni, tāpat Lalita ieguva mūža balvu par ieguldījumu latviešu literatūrā. Nedaudz citāda veida novērtējumu guvis arī Gundars Strautnieks, kura sasniegumi, darbojoties kā pirmajam “Garezera” direktoram, pateicoties sievas Astrīdas ziedojumam, simboliski iemūžināti uz vienas no “Garezera” slavas plāksnēm. Kā zināms, tad prieku sniedz ne tikai periodiski vai pēkšņi prieka mirkļi, bet arī visa dzīves bagātība, kas uzkrāta. Šogad apaļas dzīves jubilejas atzīmējuši divi ziedotāji no ASV – Kristīna Putenis un Juris Petričeks. Sveicam!

Lai arī šis gads turpinājies ierobežojumu zīmē, priecājamies par ziedotājiem, kuriem bija iespēja tikties ar jauniešiem, gan pašiem gūstot laimi, gan sniedzot pieredzi un zināšanas stipendiātiem. Janvārī ļoti atbilstoši situācijai Mārtiņš Putenis savus stipendiātus pārsteidza ar attālinātu sveicienu, dāvinot sejas maskas.

Maijā un jūnijā uz tikšanos jauniešus aicināja Gunārs un Ināra Reiņi, kuri katru gadu tiekas ne tikai ar saviem stipendiātiem, bet arī draugu – NeaL. F. Jordan un Vaidas Miķītes Jordan – stipendiju saņēmējiem. Laikā, kad straujiem soļiem tuvojās sesija, Reiņu ģimenes uzmundrinājums bija vērtīgs un nozīmīgs atbalsts studiju procesā. Pēc tikšanās stipendiāte Justīne Puriņa rakstīja: “Apbrīnoju, kā ziedotāji Ināra un Gunārs Reiņi spēj iedvesmot ar savu silto smaidu un uzturēt  pozitīvu attieksmi. Tieši šobrīd, kad iestājies pavasaris un tuvojas sesija, ir tik veselīgi iziet saulītē, lai iepazītos ar gaišiem cilvēkiem. Esmu ļoti pateicīga gan ziedotājai Vaidai Miķītei Jordan, gan Reiņu ģimenei. ”

Septembrī ar jauniešiem restorānā tikās Rita Kaimiņa, kura cita starpā ir arī bieža viešņa fonda birojā un aktīvi seko jauniešu gaitām visa gada garumā. Pēc tikšanās stipendiāte Laura Dičeva rakstīja: “Katru reizi satiekoties, nevaru beigt apbrīnot Ritas Kaimiņas dzīves un piedzīvojumu sparu. Pagājuši divi gadi kopš saņemu atbalstu, tomēr aizvien priecājos dzirdēt jaunus stāstus, ar kuriem dalīties kopīgās sarunās.”

Oktobrī uz iepazīšanās pusdienām jauniešus aicināja Daina Bīriņa, kuras jaundibināto stipendiju šajā mācību gadā saņem divi radoši jaunieši – “Kora diriģēšanas” programmas students Ainārs Kiserovskis un “Kultūras un mākslas” programmas studente Karīna Kolendo.

Regulāri ar jauniešiem – Viļa Olava piemiņas stipendijas saņēmējiem – tiekas arī ziedotājs Andris Staklis, kura vīrišķība, spēks un labsirdība ir nenovērtējams iedvesmas avots. “Jau ceturtais gads. Atceros vēl kā pirmajā satikšanās reizē nācās sarunāt ar pasniedzēju, ka nodarbības laikā risinātos uzdevumus atnākšu izrisināt konsultācijā, jo lielā steigā devos no universitātes uz kopmītnēm, lai paspētu zolīdi saģērbties uzvalkā. Atceros, kā gāju pirkt rozes Andrim un Annai – mūsu ziedotājiem. Atceros, ka biju iekšēji priecīgs, ka neesmu vienīgais stipendiāts, bet gan bija vēl 3 lieliski cilvēki, kuri kļuva par labiem draugiem. Laika gaitā daudz kas gan mainījās. Liekas pat neticami, ka pirmajā tikšanās reizē visi bijām kautrīgi un tikšanās noritēja ļoti formāli, tad tagad tā ir kā ģimenes satikšanās, jo par tādu tiešām esam kļuvuši, “ tā pēc tikšanās teic Rūdolfs Baumanis, kuram ir tas gods četrus gadus būt V.Olava piemiņas stipendijas saņēmējam. Lai arī šis gads Andrim nāca ar satricinājumu par mīļotās sievas Annas Grambergas nāvi, savās skumjās viņš nav zaudējis mīlestību un ticību pret jauniešiem, kas vēl tikai uzplaukusi kopīgā nodomā un regulārās tikšanās reizēs.

Paldies ikvienam ziedotājam, kas tiekas, sazvanās, sarakstās vai kaut domās ir kopā ar saviem stipendiātiem! Gaisma ir bezgalīga un tāds pats ir cilvēks, jo ik reizi, kad mūsu dzīvēs iemirdzas jauna vada vai padoma zvaigzne, mēs varam augt, mainīties un mācīties tai līdzi. Tieši par to ir šīs ziedotāju-stipendiātu tikšanās – piepildīšanos, papildināšanos un iedvesmošanos. Smelties, lai būtu ko dot!

Katram gaismas staram ir tā izejas punkts un bezgalības oreols, kurā patverties, kad liktenis lēmis, ka pietiekoši daudz gaismas ir dots. Šogad fonds zaudējis piecus brīnišķīgus cilvēkus, atmiņas par kuriem vēl ilgi būs kopā ar mums.

 Janvāra sākumā kā auksta sāpe pienāca ziņa par Birutas Abuls (28.07.1929-11.01.2021.) aiziešanu. Stipendiju Biruta kopā ar Dzintaru dibināja 2008. gadā, šo vairāk nekā 12 sadarbības gadu laikā Birutas mīlošā daba un cilvēcībā deva iespēju daudziem jauniešiem iegūt augstāko izglītību. Pēdējo vēstuli fonds no Birutas Abuls saņēma 19. decembrī, kurā viņa rakstīja: “Paldies par kārtējām ziņām. Tik jauki redzēt, ka Vītolu fonds aug un zaļo! Arvien lielāks pulciņš jauniešu var nopietni plānot savu nākotni. Ļoti priecājos par mūsu stipendiātiem. Ar visiem sarakstos, un daži ir kļuvuši man draugi uz mūžu.” Zinām, ka arī Birutas smaids uz visu dzīvi iegūlies daudzu jauniešu sirdīs.

Nedēļu pēc Birutas aiziešanas vēl viena smaga ziņa sasniedza Vītolu fondu. Mūžībā devusies  Anna Gramberga (27.02.1939.- 17.01.2021.). Anna Gramberga kopā ar vīru Andri stipendiju dibināja par godu Annas vectēvam Vilim Olavam, arī ikdienā ziedotāji aktīvi sekoja līdzi stipendiātu gaitām un ik mēnesi tikās ar viņiem labākajos Rīgas restorānos, lai ne tikai lutinātu, bet arī netīši rādītu biznesa etiķeti. Lai arī tik pēkšņa bija Annas aiziešana, tad tomēr viņas vēlējums dzīvo un plaukst, līdzi nesot arī ziedotājas pašas vārdus.

Pēc rāma un miera pilna pavasara un vasaras skumja ziņa atkal sasniedza fondu. Savām šīs zemes takām ardievas māja Pēteris Bolšaitis (12.07.1937.-11.09.2021.), kurš vēl tālajā 2004.gadā kopā ar sievu Īru Kuhn-Bolšaitis dibināja divas stipendijas: stipendiju korp! “Varavīksne” studējošām jaunietēm un Lāčplēša centra stipendiju. Pēteris Bolšaitis  ar Eduardu Andersu dibinājuši arī Kluso varoņu fondu, kura mērķis ir cildināt un atbalstīt tās ģimenes, kuras, riskējot ar savu dzīvību, ir glābušas citus cilvēkus. Tik daudzu sadarbības un draudzības gadu priekšā Pētera aiziešana bija liels satricinājums, mierina doma par mīlestību un laimi, kuras caurvīta bija šī dzīve.

Septembrī izdzisa vēl viena vīrišķības un dzīvesgudrības pilna vada zvaigzne. Jānis Kukainis (12.06.1943. - 15.09.2021.), kurš tik daudzus gadus bija darbojies dažādās sabiedriskajās trimdas organizācijās, tai skaitā kā PBLA valdes priekšsēdis, vienmēr bija demonstrējis izcilas līderības, taisnības un patriotisma iezīmes, palīdzot arī jauniešiem Latvijā iegūt augstāko izglītību.  Lielā zaudējuma priekšā mūs remdē fakts, ka labais turpina dzīvot caur Jāņa dzītajām atvasēm, caur jaunām zvaigznēm, kas spulgo tikpat nepagurstošā liesmā, kā tā, no kuras guvuši vislielāko rūdījumu un gudrību savai dzīvei.

Vai nu nebūs gana? Tā sevi mierinājām… bet, nē, vēl kāda spoža dvēsele aizlidoja no mums kā balta dūja oktobra salnā. Rasma Dinberga (23.02.1928. – 05.10.2021.) stipendiju bija dibinājusi vīra ķīmiķa un zinātnieka Kornēlija piemiņai. Gadu griezumā palīdzēts topošajiem ķīmiķiem, farmaceitiem, materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas studentiem. Jauna pētnieku un ekspertu paaudze turpinās to karjeras un zinātnes ceļu, ko Dinbergu pāris īstenoja savā dzīvē. Rasmas Dinbergas mūžs bijis klusas laimes svētīts, dodot tas kļuvis pilnāks un daloties bagātāks. Ardievas, Rasma!

Pieci varoņi savas rokas salikuši mūža mieram. Pieci ziedotāji no ASV vairs nekad nerakstīs, nezvanīs un neuztrauksies par saviem jauniešiem. Vien daudzi laimīgi cilvēki mūžam teiks paldies – paldies, ka varējām šo dzīvi citādāk sākt.

Vītolu fonds ir pateicīgs ikvienam, kas ļauj turpināt fonda lielo misiju – sākt no sākuma! Lai arī 20 gadi teju tepat aiz muguras, mēs tomēr zinām, ka katrs jaunietis ir jauns ceļa sākums, vēl neuzplaucis saullēkts un neuztriepts krāsu pieskāriens, savukārt katrs ziedotājs ir droša ceļa zvaigzne, mīlošs debess jums un sirdsgudrs otas meistars reizē! Paldies, ka ļaujat neapstāties paveiktā priekšā! Paldies, ka darāt šo pasauli labāku! Paldies, ka ļaujat mums būt līdzās!

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Raksti mums