Sadarbība ar ziedotājiem Eiropā 2022. gadā

Kas ir bagātība? Kā to izmērīt, nosvērt vai ietver citos parametros? Un pats svarīgākais -  vai bagātībā ved uz laimi? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki meklējuši jau no seniem laikiem. Kāds radis definējumu skaitliskā formā vai materiālos lielumos, bet mēs Vītolu fondā esam pārliecināti, ka bagātībā tā ir sajūta – sajūta, ka pietiek. Došana ir bagātības pirmā un visvarīgākā pazīme, bet dalīties var tas, kam pašam pietiek. Un vai var būt lielāka laime, kā palīdzēt tiem, kam pietrūkst? Kad raugāmies uz simtiem fonda jauniešu, redzam, ka viņi ir apbrīnojami bagāti savās prāta spējas un rakstura īpašībās, un ar ziedotāju palīdzību tiek dota iespēja pārvarēt arī šo finanšu trūkumu, kas stāv ceļā uz mērķi.  Un, kamēr vien būs labdari, kuriem rūp Latvijas nākotne, jaunieši aizvien varēs lūgt atbalstu, lai viņu ceļš uz izglītību neapraujas trūkuma priekšā, bet tiek pārvarēts pa tiltu, ko sauc “pietiek”.

Šis bijis Vītolu fonda jubilejas gads. Divas desmitgades, caur kurām runā tūkstošiem izskoloto. Paldies par sadarbību cauri dažādiem laikiem un notikumiem. 2022. gadā Vītolu fonds administrē 850 stipendijas, no kurām 44 ir Eiropas ziedotāju dibinātas. Ziedojumi no Eiropas šogad ir 387 937 EUR.

Latvieši Apvienotajā Karalistē vienmēr bijuši nozīmīgs un ievērojams atbalsts fonda darbībā. Lielu devumu snieguši “Daugavas vanagi”, it īpaši laikā, kad organizāciju vadīja Ādolfs Sīlis. Tāpat arī Anglijas Latviešu izglītības fonds ilgus gadus turējis roku uz izglītības pulsa Latvijā. Neapšaubāmi, ka tieši Andrejs Ozoliņš lielā mērā bija tas, kura aktīvai pārliecībai un iekšējai ticībai pateicoties, arī pārējā vietējo latviešu sabiedrība noticēja jauniešu spējām. Šogad tika saņemts Ozoliņu ģimenes testamentārais novēlējums, ar kuru fondam atstāti ievērojami līdzekļi, kas daudzus gadus ļaus piešķirt Andreja un Dulcie Ozoliņu piemiņas stipendiju. Ideāli, kas tika kopti un uzturēti dzīves laikā, turpinās pastāvēt arī pēc pašu krietno ziedotāju došanās mūžībā. Veltas Skultānes piemiņas stipendiju administrē meita Vieda Šellija. Stipendiju šajā mācību gadā saņem divas studējošās ar ievirzi latviešu filoloģijā. Veltai Skultānei piemita izcilas valodu prasmes, tulkojot grāmatas gan no vācu, gan angļu valodām, tomēr cauri visiem laikiem īpaši tuva sirdij palika tieši dzimtā latviešu valoda, tā arī stipendija vēlēta, lai būtu aizvien jauni vārdu un domu meistari, kas spēj nodot tālāk mūsu lielo bagātību – valodu. Daumanta un Birutas Heisteru piemiņas stipendijas administrēšanas darbu turpina bērni – Lia un Andris Heisteri. Stipendija tiek piešķirta Bukaišu un Elejas pagasta, kā arī Pļaviņu reģiona jauniešiem, jo Pļaviņas bija Birutas dzimtā puse. Biruta Heistere daudzu stipendiātu atmiņās paliks kā ziedotāja, kuras dāvana – biļete uz operas vai baleta izrādi –  bijusi pirmā iespēja baudīt mākslu skaistajā Latvijas Nacionālās operas un baleta operteātrī. Ineses Auziņas Smitas un Rodžera Smita stipendiju saņem anglistiku un Eiropas valodas un biznesu studējoša jauniete. Inese ir Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā paspārnē esošā Latviešu izglītības fonda Lielbritānijā valdes locekle, kā arī darbojas Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centrā un arhīvā.

Vēl viena monarhija, kuras ziedotāji palīdz izritināt sarkano paklāju jauniešu ceļā uz labāku nākotni, ir Zviedrija. Elfrīdas un Jāņa Rutku fonda stipendiju saņem LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studējošie. Stipendijas pasniegšana vienmēr ir svinīgs sarīkojums, kas notiek Jāna Rutka vārdā nosauktajā auditorijā. Rutku fonda pārvaldi veic valde, veiksmīgā fonda darbībā liela nozīme priekšsēdim Mārim Slokenbergam, kurš no sirds rūpējas, lai Jāņa Rutka atstātais vēlējums par fondu, kurš darbotos latviešu jaunatnes labā, īstenoto savu misiju jau vairāku desmitgadu garumā. 

Annas Pāvulānes dzīves aicinājums bija medicīna. Pēc kara tika iegūta nepieciešamā izglītība, lai turpinātu darbu cilvēku veselības labā arī Zviedrijā. Ilgu laiku bijusi galvenā ārste Venrsborgā, lasījusi arī lekcijas medicīnas māsu skolā, jaunajiem ārstiem un speciālo skolu skolotājiem Gēteborgas Universitātē. Annas Pāvulānes piemiņas stipendiju meita Ausma dibināja ar vēlmi palīdzēt jauniešiem, kuri līdzīgi viņas mammai izvēlējušies sarežģīto mediķa ceļu. Ausma vienmēr atbild uz stipendiātu vēstulēm un arī fonda komandu neaizmirst iepriecināt ar kādu ziņu. 

Andersonu ģimenē stipendiju dibināšanas tradīcija, kas nodota starp paaudzēm, jo ziedo gan mamma, gan dēls.  Jānis Andersons ir ziedotājs, kurš fondā dibinājis vairākas stipendijas: vectēva Jāņa Andersona piemiņas, Aivara Andersona ģimenes, kā arī Sarmītes Andersones-Šveics jubilejas stipendiju. Jānis Andersons ik gadu janvārī paraksta pirmo ziedojuma līgumu jaunajā gadā. Tā ir tradīcija, kas sakņojas vēlmē palīdzēt un katru reizi dod apziņu, ka arī šajā darba cēlienā īstie draugi būs ar fondu.  Jānis labprāt tiekas ar jauniešiem, dāvājot iedvesmojošu un unikālu iespēju stipendiātiem klātienē iepazīties un aprunāties.   Ar vairākām stipendijām var lepoties arī  Sarmīte Andersone-Šveics, kura dibinājusi Viļņa Viktora Šveics piemiņas un Sarmītes Andersones-Šveics stipendiju. Ziedotāja tur rūpi ne tikai par akadēmisko izglītību, bet arī par profesionālo prasmju attīstību, tā atbalstu 2022./2023. studiju gadā saņem divi mēbeļu galdniecības skolēni no profesionālās izglītības iestādes, kā arī divas ceturtajā kursā studējošas jaunietes, no kurām viena apgūst vecmātes, bet otra arhitektes profesiju. Sarmīte ar patiesu interesi lasa jauniešu vēstules, ar prieku sekojot līdzi jauno censoņu panākumiem un sasniegumiem.

Vācijas vārdu turpina uzturēt divas piemiņas stipendijas. Dr. Emīla Osis un Daces Muriks-Osis piemiņas stipendija dibināta 2011. gadā un vēlēta topošajiem vēsturniekiem. Savukārt Veras Diwisch piemiņas stipendija atbalsta Alūksnes novada jauniešus. Latviju Vera Diwisch atstāja, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, un nokļuva ASV. Viņai ļoti patika slēpot un tieši kalnos viņa iepazina savu dzīvesbiedru. Abi pārcēlās uz Vāciju, taču vēlēšanās kādu dienu uzzināt, ka Latvija atkal ir brīva un neatkarīga, viņu ir pavadījusi visu mūžu. Tāpēc tika izjusts neizsakāms aizkustinājums, kad Veras kundze uzzināja, ka viņas sapnis piepildījies. Stipendijas dibināšana Verai bija veids, kā palīdzēt saviem tautiešiem sapni par skaistu un pārtikušu Latviju pārvērst realitātē. Šogad dibināt arī jauna stipendija – Alberta Sproģa piemiņas stipendija. Alberts Spoģis (1924–2020) ir dzejnieks, filozofs, publicists, vairāku grāmatu autors un sabiedriski aktīvs cilvēks, kurš darbojies LAK Eiropas centra prezidijā, kā arī bijis Vācijas LCK ģenerālsekretārs un PBLA Kultūras fonda pedagoģijas referents. Atvadoties no Spoģa kunga, piemiņas pasākumā Minsterē tika ziedots stipendijai. Paldies Veronikai Spoģis un citiem ziedotājiem, kas, godinot krietno latvieti, savas labās domas pārvērtuši finansiālā atbalstā talantīga jaunieša izaugsmei.

Kā tiešā, tā pārnestā nozīmē silts un saulains ir sveiciens, ko saņemam no Hrgetič ģimenes Horvātijā. Fonda dibinātāju Viļa un Martas Vītolu meita Māra ar ģimeni dod iespēju studēt trīs jauniešiem. Stipendijas nosauktas Hrgetič ģimenes bērnu vārdos: Annas Māras, Pētera un Kristian Hrgetič. Oktobrī Māra un Josips bija aicinājuši stipendiātus uz svinīgām vakariņām restorānā. Tā bija patiesi skaista kopā būšanu, par kur pēcāk stipendiāte Rēzija rakstīja: “Bija liels prieks un gods satikt mūsu ziedotājus Hrgetič ģimeni! Iepazināmies tuvāk, runājām par saviem hobijiem, interesēm un nākotnes plāniem, kopīgi smējāmies un vērtīgi pavadījām laiku! Lai arī tikāmies pirmo reizi, bija sajūta, ka visi esam pazīstami jau sen.” Palīdzēt citiem Hrgetič ģimenei nav tikai vērtība, kas mantota, bet iekšēja pārliecība, jo vislielākā svētībā šajā pasaulē ir spēja darīt labu pasaulei un līdzcilvēkiem. 

Gadu no gada mēs ieraugām labsirdību, kurai līdzvērtīgas nav. Gadu no gada, redzot Jūsu atsaucību un aktivitāti, saprotam, ka Latvija tie ir mūsu cilvēki visā plašajā pasaulē, tai skaitā Eiropā, kur joprojām mīt aktīva, savu Dzimteni mīloša un palīdzēt gatava latviešu kopa, kurai savas tautas gods nav tikai vārds dziesmās vai dzejoļos, bet patiesa dzīves misija un piepildījums! Paldies ikvienam, kurš iesaistās, līdzdarbojas un piedalās izglītošanas procesa nodrošināšanā! Paldies, ka esat un ļaujat mums būt! Paldies, ka darāt Latviju stipru un gudru!