Tikšanās ar Aivaru Sluci 8.11.2011

Aivars Slucis ar stipendiātiem

Tautas spēka avots ir tās inteliģencē. Tajā inteliģences daļā, kas godīgi domā, dzīvo un strādā, ieguldot savus centienus un darbu pašā svarīgākajā – tautas garīgajā izaugsmē. Viens no šādiem cilvēkiem ir Aivars Slucis – rentgenoloģijas speciālists, izglītības un kultūras mecenāts, Aivara Sluča stipendijas dibinātājs Vītolu fondā un pārliecināts savas tautas patriots.

Vītolu fonda sadarbība ar ziedotāju Aivaru Sluci aizsākās 2008. gadā, kad tika dibinātas pirmās četras stipendijas, kuras tika piešķirtas talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem. Nu stipendiju skaits pieaudzis vairākkārt – šajā mācību gadā atbalsts tiek sniegts jau 23 studentiem, tādējādi apliecinot gan Aivara Sluča vēlmi ieguldīt šos ievērojamos līdzekļus Latvijas nākotnē, gan viņa pārliecību, ka izraudzītie jaunieši tiešām prot attaisnot parādīto uzticību.

Aivara Sluča aicināti, reizi gadā stipendiāti satiekas un pavada kopīgu vakaru kādā no Rīgas greznākajiem restorāniem. Šogad, 8. novembrī, uz gadskārtējo tikšanos jaunieši tika ielūgti restorānā „Čarlstons’’, kur viņus gaidīja svinīga atmosfēra un ziedotāja sagādātie pārsteigumi: visiem stipendiātiem dāvanā pildspalvu komplekts, bet trim mācību darbā pašiem veiksmīgākajiem – prēmija. Taču pati lielākā dāvana bija iespēja tikties ar Sluča kungu, izjust viņa patieso ieinteresētību katra stipendiāta liktenī un uzklausīt pārdomas par to, kāpēc viņam tā rūp Latvijas liktenis.

Pasākuma noslēgumā, kā ikkatru gadu, jaunieši kopā ar ziedotāju devās pie Brīvības pieminekļa, un tā pakājē tika likti Aivaram Slucim dāvātie ziedi.

Šī tikšanās jauniešos radīja ne mazums pārdomu, un savus iespaidus viņi centās izteikt ziedotājam Aivaram Slucim veltītajās pateicības vēstulēs:

Pēc šī vakara esmu tik pārpilna enerģijas! Tas ir vienkārši apbrīnojami. Paldies par jauko vakaru, par siltajām un gaišajām sarunām šajā drēgnajā rudens vakarā! Paldies, ka Jūs esat! Paldies, ka atbalstāt mani un pārējos jauniešus!

/Vita Sarkane/

Atmiņā un sirdī paliks gājiens pa naksnīgajām Rīgas ielām, lai kopīgi noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa. Likās, ka kopības un vienotības sajūta ir gandrīz vai gaisā sataustāma, un siltums un miers pārņēma visu manu būtību.

/ Inga Kozlovska/

Vēlos teikt lielu paldies par jauki pavadīto vakaru, ko piepildīja smaidi, prieks mūsu acīs. Paldies, ka, pat atrodoties tik tālu, Jūs joprojām esat Latvijas patriots un ticat Latvijas nākotnei un mums. Esmu lepna, ka esmu Jūsu stipendiāte!

 /Madara Miķelsone/

Es ticu, ka Latvijai ir nākotne. Bet tas jau laikam ir mūsu pašu rokās, vai ne? Mēs jaunieši, esam Latvijas nākotne. Prieks, ka Aivars ar savu piemēru rāda mums citu ceļu, kuru staigāt. Paldies viņam par to, un kaut arī mēs kļūtu par tādiem cilvēkiem!

/Dāvis Priede/

            Gan šī tikšanās, gan ziedotāja Aivara Sluča patiesās rūpes par Latvijas jauniešu izglītošanos, kārtējo reizi apliecina, ka viss ir tik vienkārši – atliek tikai no sirds mīlēt trīs lietas: savu Tēvzemi, savu tautu un tās valodu, un viss paveiktais būs šīs mīlestības apliecinājums. Bet no pagātnes jāpaņem līdzi tas vērtīgākais. Tas, kas uzmundrina, kas iedvesmo un apliecina tautas cieņu savu Tēvzemi patiesi mīlošam cilvēkam.