Visvalža un Sigrīdas Dzeņu Dimanta kāzu stipendija

Visvaldis un Sigrīda Dzeņi

Jūnijs aizsākās ne tikai ar ceriņu neprātīgo ziedēšanu visur Latvijā un jo īpaši Pētera Upīša Ceriņu dārzā Dobelē, bet arī ar kādu bezgala skaistu un pacilājošu notikumu- dimanta kāzas svinēja Vītolu fonda ziedotāji Visvaldis un Sigrīda Dzeņi. Šai dienā Ceriņu dārzs ziedēja kā ikkatru gadu un pulcēja gan skaistuma un smaržu baudītājus, gan laimes meklētājus. Bet lielie ziedētāji nezināja, ka todien viņi kādu brīdi nepieder paši sev - ik ziedu, ik smaržu, ikkatru ķekarā paslēpušos laimīti Visvaldis dāvināja savam pašam tuvākajam un mīļākajam cilvēkam - dzīvesbiedrei Sigrīdai. Un laime ceriņziedos todien nebija vairs jāmeklē, tās bija gana tāpat, bet smaržai un skaistumam pārvērsties skaņās ļāva Dobeles Valsts ģimnāzijas kora dziedātāju balsis. Savulaik Dzeņa kunga dāsnums ļāva šiem jauniešiem viesoties un latviešu dziesmām izskanēt ASV Ņujorkā, nu skanēja himna dāsnumam un mīlestībai. Bet vislielākais pārsteigums bija tad, kad Visvaldis visiem klātesošajiem veltīja solo dziesmu par Baltijas jūru. Un līdzās kā allaž, kā visu mūžu gan priekos, gan ne tik vieglos brīžos bija Sigrīda, sargādama, atbalstīdama un mīlēdama. Šai svētku reizē  Latvijā tiek dibināts Visvalža un  Sigrīdas Dzeņu stipendiju fonds un turpmāk maznodrošināti, centīgi jaunieši varēs  studēt, bet paraugs viņiem allaž būs pats Visvaldis Dzenis - cilvēks, kuram nekad nav trūcis vērtīgu ideju, entuziasma un izdomas. Viņš uzskata: ,, Nevairīšanās no darba, laime, ticība labākai nākotnei, neskatoties uz atrautību no dzimtenes un ģimenes, palīdzēja man pārvarēt dzīves šķēršļus.” Ne tikai šī svētku reize, ik diena Dzeņu ģimenes dzīvē ir paraugstunda ik jaunietim, kā nodzīvot mūžu ar mīlestību. Ceriņkrāsā - tik ļoti, ļoti baltu.