Saņemts liels ziedojums no Andreja Eglītes

Dace un Andrejs Eglītes

Laikā, kad Vītolu fonds izvērtē skolēnu pieteikumus, ziņa par jaunu ziedojumu ir dubults prieks, jo tas nozīmē, ka vēl vairāk  talantīgiem censoņiem būs iespēja iegūt augstāko izglītību, pateicoties ziedotāju atbalstam.

Šoreiz labā vēsts pienākusi no ASV. Ziedotājs Andrejs Eglīte ar māsu Daci Lisu (dzim. Eglīte) Taylor savu vecāku, Jāņa un Annas Marijas Eglītes, piemiņas stipendijai pedagoģijas un farmācijas nozarē studējošajiem ziedojuši lielu summu, lai turpinātu atbalstu arī turpmākajos gados.

Andrejs Eglīte dzimis 1938. gada 11. aprīlī Rīgā. Otrā pasaules kara laikā Eglītes ģimene bija spiesta pamest mājas, dodoties uz Vāciju un tālāk uz ASV. Andrejs absolvējis Linkolnas vidusskolu, tālāku izglītību ieguvis Nebraskas Universitātē – inženierzinātnēs. Kopš 1961. gada ir Daugavas Vanagu (DV) ASV Linkolnas apvienības Mūža biedrs, apbalvots ar Zelta nozīmi. Andrejs Eglīte ir arī Amerikas Latviešu Apvienības Mūža biedrs Dzintara pakāpē, apbalvots ar ALAs atzinības rakstu par ilggadīgu darbu DV apvienībā. No 1975. gada Andrejs darbojas Latviešu fondā, kur ir sasniedzis Dzelzs tūkstošnieka pakāpi, kā arī Latviešu Brīvības fondā, tāpat viņš ir arī Okupācijas muzeja un Latvijas Bērnu fonda atbalstītājs. Andreja Eglītes mīlestība pret Latviju ir kā ozols, kas audzis un attīstījies no pamatīgām saknēm. Vecāku piemērs, darbojoties dažādās trimdas latviešu organizācijās un draudzē, stiprinājis patriotismu arī bērnu sirdīs. Īpaši tuva Eglīšu pārim bijusi pedagoģijas joma.

Šogad, spodrinot Eglītes dzimtas vārdu, stipendiju saņem Marta Madara Pekša (RSU, Farmācija, 3. kurss) un Amanda Šīna (LU, Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs, 3. kurss). Pateicoties Andreja Eglītes ziedojumam, vēl daudziem nākamajiem pedagogiem un farmaceitiem būs iespēja rāpties zinātnes kalnā, lai netieši turpinātu to ceļu, ko savas dzīves laikā bija mērojuši Eglītes kunga vecāki.

Izglītoties, lai vēlāk mācītu citus, ir tikpat cēli kā palīdzēt virzīt zinātnes spararatu; finansiālais atbalsts kalpo ne tikai kā vitāla nepieciešamība studiju procesā, bet arī kā spoža vadzvaigzne, kas palīdz nenovirzīties no ideāliem. Tāpat ar savu tiešo piemēru Andrejs Eglīte rūpējas, lai Latvijas valsts attīstība nekad neapsīktu, jo tikai tautai, kas savu bagātību mēra ne zeltā, ne sudrabā, bet izglītotu cilvēku skaitā, būs pietiekami daudz spēka, lai iznestu to likteņa smagumu un pārbaudījumus, ko 21. gs. vēlējis mūsu Tēvzemei.