Zvejnieku ģimenes stipendija /2003/

Andrejs Zvejnieks (1920-2001), talantīgs ķīmiķis, izcils savas tautas patriots, veiksmīgs uzņēmējs.

Andrejs Zvejnieks

Latviju Andrejs Zvejnieks atstāja 1945. gadā, dodoties bēgļu gaitās uz Zviedriju. Vienpadsmit gadus vēlāk viņš pārcēlās uz ASV, lai sastaptu savu izaicinājumu. Sākumā viņš strādāja rūpnīcā, kur ievēroja, ka, pārstrādājot ražošanas procesā radušos atkritumus, veidojas ļoti vērtīga substance. Viņš noslēdza darījumu ar rūpnīcas vadību, ka visus atkritumus iepirks vienīgi viņš, un tā viņš pamazām sāka savu biznesu. Dažas dienas nedēļā viņš strādāja laboratorijā garāžā, dažas dienas nedēļā vilka mugurā savu labāko uzvalku un braukāja apkārt, tirgodams tos produktus, ko bija patentējis.

Firmā strādāja divi darbinieki - A.Zvejnieks un viņa sieva. Jau nākamajā gadā uzņēmums sāka plaukt. Kad ieņēmumi sasniedza kulmināciju, uzņēmums tika pārdots.

Andrejs Zvejnieks savam brālim rakstīja:

“Varbūt esi izrēķinājis, ka 80 gadu mūžā ir 2 522 880 000 sekundes, un tās jau nav nekādi garie laika sprīži. Diemžēl mēs tās nevaram sakrāt vai kādam uzdāvināt. Vienīgā iespēja ir tās nodzīvot vairāk vai mazāk derīgi.”

Andrejs Zvejnieks nomira 10 dienas pirms savas 80 gadu jubilejas. Savā mūžā viņš prata nodoties nodarbēm, kas viņu aizrāva, taču sakrāto naudu atdot vienīgajam, kam ticēja, - izglītībai.

Andrejs Zvejnieks ar dēlu Pēteri (no ģimenes arhīva)

Mantojuma pārvaldītājs ir viņa dēls, ķirurgs no ASV Pēteris Zvejnieks, kurš, pasniedzot stipendijas, teica: “Tiekoties ar jauniešiem, es sapratu, cik ļoti nepieciešams īstenot tēva sapni un turpināt viņa sākto darbu.”

Zvejnieka fonds dibināts 1990. gadā ASV. Stipendija nosaukta par Zvejnieku ģimenes stipendiju, kas ir novēlēta ķīmiju vai medicīnu studējošajiem.

2013. gada septembrī Pēteris Zvejnieks ar brālēnu Ulfu Krūmiņu viesojās Vītolu fondā, lai satiktos ar saviem stipendiātiem.

Kopš 2003. gada Pēteris Zvejnieks sadarbojas ar Vītolu fondu, kad tika dibinātas pirmās 26 stipendijas topošajiem mediķiem un ķīmiķiem. Fonds administrē trīs stipendijas: Zvejnieku ģimenes, Pētera Mežaka piemiņas un In Memoriam. Gaidas Rīsbergas stipendiju. Piemēram, Dace Dimza-Džonsa, pirmā Zvejnieku stipendijas saņēmēja (2003.-2007.), ir klīnisko pētījumu vadītāja Mančestras slimnīcu grupā, viņa ne tikai veic aptuveni 150 klīnisko pētījumu uzraudzību, bet arī personāla apmācību un docē Rīgas Stradiņa universitātē.

Zvejnieku ģimenes devums ir teju prātam neaptverams. Ja vienā telpā censtos satilpināt visus jauniešus, kas saņēmuši Zvejnieku fonda atbalstu, tad acis pavērtos brīnumam – aptuveni 300 studenti savus soļus augstākās zinātnes kalnā spēruši, pateicoties vienas ģimenes ticībai izglītībai un vēlmei vairot labo. Laika ietvarā no 2003. līdz 2023. gadam Zvejnieku fonda administrētajās stipendijās izmaksāti vairāk nekā 1,4 miljoni eiro. 

Veikums var pārsteigt ar daudz ko – ziedotās summas apjomu, izmaksāto stipendiju skaitu vai ziedojumu nepārtraukto turpinātību teju 20 gadu garumā. Bet vispārsteidzošākā ir ticība – ticība taisnai un pareizai lietai, kas, no tēva dēlam nodota, pat dalot, ir tikai lielāka kļuvusi.