Osvalda un lIgas Kēses (Selonijas) fonda stipendija

Osvalds un Ilga Kēses

Osvalds Kēse dzimis 1909. gada 22. jūnijā Vecmuižas pagastā Zemgalē, bet bērnību pavadījis Rīgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene dodas bēgļu gaitās uz Krieviju. Dzimtenē izdodas atgriezties tikai 1917. gadā. Osvalds mācās Rīgas pilsētas 1. vidusskolā, tad iestājas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, taču studijas nākas pārtraukt, jo jāpilda karadienesta pienākumi. Pēc tam viņš aktīvi nodarbojas ar būvniecību Rīgā. 1935. gada 26. oktobrī Jelgavā Osvalds salaulājas ar Ilgu Zēbergu. Sākoties okupācijai, ģimene, baidoties no izsūtīšanas, pārceļas uz laukiem. Osvalds atsāk studijas. 1944. gada sākumā Osvalds iegūst Latvijas Universitātes diplomu ar būvinženiera grādu.

1944. gadā ģimene dodas uz Vāciju un nokļūst Eslingenes latviešu pārvietoto personu (DP) nometnē, bet 1948. gadā izceļo uz Venecuēlu. Osvalds sāk strādāt par zīmētāju, tad projektēšanas birojā, taču drīz pārņem projektu būvēšanas biroja vadību, dibina savu būvniecības uzņēmumu. Viņš apsver iespēju attīstīt rūpniecību, un drīz Celoven C.A kļūst par vienu no spēcīgākajām ražotnēm. Osvalds un Ilga nodzīvoja saskanīgu mūžu – 51 gadu, latviskā garā izaudzināja četrus bērnus. Ir septiņi mazbērni un deviņi mazmazbērni. Viņi aktīvi darbojās latviešu draudzē, atbalstīja visu, kas bija saistīts ar “Seloniju”, un īpaši augstu vērtēja izglītības lomu cilvēka dzīvē. Osvalds Kēse mira Karakasā 1997. gada 5. maijā, Ilga Kēse – 2001. gada 23. oktobrī, abi apbedīti Vācijā, Eslingenē.

Stipendija novēlēta studējošajiem koprorācijas "Selonija" biedriem.

www.selonija.lv