Arhīvs - Aprīlis 2016

APRĪLIS - 2016 

Skat - zied lazdas un alkšņi, zied kārkli un pūpolvītoli, zied māllēpes, zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes! Klau - par atgriešanos ar dziesmām vēsta  cīruļi, strazdi, bezdelīgas un ķīvītes! Un visur - pļavā, mežā, uz ielas, pat mājās - visur smaržo pēc pavasara. Bet aprīlī taču tieši  tā jābūt, jo šis - sulu, ūdeņu un putnu mēnesis, kad no laukiem pazūd sniegs, atmaigst zeme un atgūst siltumu. Kaut arī citurīt vēl salst, citurīt - salti lieti un krusa, tomēr šis noteikti ir pats skaistākais mēnesis gadā, jo nu jau skaidri saredzams un sajūtams, ka viss tūlīt būs - plauks koki, balti ziedēs ābeļdārzi, būs pilni dārzi ziedu un noteikti piepildīsies tas, par ko jau ilgi jo ilgi sapņots. Nu nevar  taču nelīksmot un nepriecāties par šo pasauli laikā, kad ,,Dievs pats pa zemi iet pastalām zaļām…” (F. Bārda)!

JAUNĀS STIPENDIJAS

 - Kārļa Cīruļa testamentārais novēlējums

Kārlis Cīrulis

Arī šai skaistajā pavasara mēnesī dibinātās jaunās stipendijas ļaus piepildīties daudzu talantīgu Latvijas jauniešu cerībām un sapņiem par augstākās izglītības iegūšanu. Aprīlī tika saņemts ziedojums - 99.000$, kas papildinās Kārļa Cīruļa neaizskaramo stipendiju fondu. Par Vītolu fonda ziedotāju Kārlis Cīrulis kļuva 2005. gadā, kad tika dibināta viņa mūža stipendija, kura tiek piešķirta  talantīgiem Valmieras novada jauniešiem. Kaut arī liela daļa mūža tika pavadīta ASV, Kārlis Cīrulis, būdams īstens Latvijas patriots, vēlējās savus līdzekļus atstāt savā Tēvzemē - dāsns atbalsts savulaik tika sniegts arī Okupācijas Muzejam un Brāļu kapu kompleksa izveidei Lestenē. Arī tad, kad tika pārdoti Vācijā atstātie īpašumi, tika papildināts Kārļa Cīruļa stipendijas neaizskaramais kapitāls Vītolu fondā un atkal ziedots Okupācijas muzejam. Daudz tika paveikts arī mītnes zemē- Kārlis Cīrulis ar savu padomu ir palīdzējis latviešiem izkārtot Vācijas pensijas, atbalstījis visus  latviešu pasākumus, bijis “Daugavas Vanagu” un Amerikas Latviešu apvienības biedrs. Viņu allaž atbalstīja dzīvesbiedre Irēne, ar kuru kopā tika pavadīti daudzi laimīgi gadi. Taču 2011. gada 17.  novembrī Vītolu fonds saņēma sēru ziņu - Kārlis Cīrulis aizgāja Mūžībā. Pateicoties Kārļa Cīruļa dibinātajam stipendiju fondam un dāsnajiem ziedojumiem neaizskaramajā kapitālā, augstāko izglītību jau vairākus gadus iegūst Valmieras, viņa dzimtā novada, seši talantīgi puiši un meitenes. Arī savā testamentā Kārlis Cīrulis novēlēja līdzekļus izglītībai, un šogad, pateicoties testamenta izpildītāja Mārča Voldiņa uzņēmībai, ir noslēdzies vairākus gadus ilgušais darbs, lai tiktu piepildīta Kārļa Cīruļa griba- atbalstīt jauniešus, Latvijas nākotni, izglītības iegūšanā, un tiks dibināta piemiņas stipendija viņa mūža mīlestībai Irēnei Cīrulei. Šī stipendija ļaus iegūt izglītību topošam zobārstam.

STIPENDIJU PALIELINĀJUMI

 - "Saules aptieka" īpašnieki palielina stipendiju skaitu

No kreisās: Guntis, Vija un Artūrs Beleviči

Šomēnes vairāki ziedotāji ir izlēmuši palielināt stipendiju skaitu, un tas liecina par savstarpēju uzticēšanos un pārliecību, ka ziedojums jauniešu izglītībai patiešām ir nopietns ieguldījums Latvijas nākotnē. Savu stipendiju skaitu nolēmusi palielināt arī „Saules aptieka”. 2014. gada jūlijā īpašnieki Guntis, Vija un Artūrs Belēviči dibināja piecas uzņēmuma ,,Saules aptieka” stipendijas farmācijas nozarē studējošiem. 2015./2016. mācību gadā Saules aptieka sniedza atbalstu 6 jauniešiem, bet ar 2016. gada 1. septembri stipendiju skaits palielināsies, atbalstot jau 7 studentus mācību gaitās.  SIA Saules aptieka sniedz farmaceitisko aprūpi visaugstākajā līmenī. Tās moto ir: “Ja zāles ir nopērkamas kādā no Eiropas valstīm, tad tām ir jābūt pieejamām arī pacientam šeit, Latvijā.” Tādēļ šajā aptiekā iespējams iegādāties zāles, kas nav pieejamas citur valstī. Ziedotāji tiekas ar saviem stipendiātiem, iepazīstina ar darbu uzņēmumā, piedāvā prakses vietas un darba vietas vasarā. Sirsnīgs paldies Guntim, Vijai un Artūram Belēvičiem un Saules aptiekas kolektīvam par sadarbību!

 - Gunāra un Ināras Reiņu stipendijas palielinājums

No kreisās: stipendiāti Roberts Veins un Guna Barkāne, ziedotāji Gunārs un Ināra Reiņi, stipendiāti Rūdolfs Mesters un Ričards Grigonis.

Gunāra un Ināras Reiņu stipendija tika dibināta 2007.gadā, un tās mērķis ir atbalstīt maznodrošinātus, bet centīgus Latgales un Kurzemes novada jauniešus. Reiņu ģimene jau ir izskolojusi četrus jauniešus, divi studenti patlaban turpina studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē Meža fakultātē un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Aprīlī ziedotāji paziņoja, ka no 1.septembra stipendiju skaits tiks palielināts. Gunārs un Ināra Reiņi katru gadu tiekas ar saviem stipendiātiem. Abi ziedotāji izglītību uzskata par ļoti svarīgu ieguldījumu, tāpēc sniedz atbalstu studijās latviešu jauniešiem. Viņu stipendiāts, LU Datorikas fakultātes students Ričards Grigonis, raksta: „Liels paldies, ka turpināt atbalstīt manas studiju gaitas Latvijas Universitātē. Motivāciju un spēka devu sniedz Jūsu atbalsts un ticība man. Nekas nav vērtīgāks par sirsnīgu sarunu un vērtīgiem padomiem, ko sniedzāt man tikšanās laikā!” Gunārs Reinis dzimis Liepājā dzelzceļnieka ģimenē. Bēgļu gaitās nokļuvis Polijā, Austrijā un Vācijā, kur 1948. gadā pabeidza Eslingenes latviešu ģimnāziju, tad izceļoja uz ASV un sāka studijas Riversaidē, Kalifornijā. Kalifornijas valsts universitātē Bekelejā ieguva bakalaura grādu inženierzinātnēs, sāka darbu Standard Oil of California, tad strādāja būvfirmā Bechtel Inc, darbojās enerģētikas (naftas, gāzes) ieguves, transporta un tirdzniecības sfērā. Ināra Reine dzimusi Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā. 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās. Ināra ieguva bakalaura grādu inženierzinātnēs Kalifornijas valsts universitātē Bekelejā. Galvenā Ināras nodarbošanās ir bijusi datorprogrammēšana, papildus viņa ir izglītojusies un strādājusi krīzes centros un rehabilitācijas centrā cilvēkiem ar atkarības problēmām, nedēļas nogalēs – Ziemeļkalifornijas latviešu skolā. Paldies ziedotājiem Gunāram un Inārai Reiņiem!

 - Bankas Citadele stipendijas jauniešiem ar invaliditāti skaita palielinājums

No kreisās: stipendiātes Viktorija Verhovceva, Elīna Ģērmane, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, mecenāts Vilis Vītols, un stipendiāts Oskars Niks Mālnieks. 

AS „Citadele banka” palielina savu stipendiju skaitu. Vītolu fonda sadarbība ar banku aizsākās 2015. gadā, kad AS „Citadele banka" piešķīra trīs stipendijas,  lai atbalstītu spējīgus, zinātkārus un talantīgus jauniešus ar invaliditāti.  Taču šomēnes AS „Citadele banka" vadība nolēma atbalstīt vēl vienu studentu - tātad nākošajā mācību gadā augstāko izglītību ar šīs stipendijas atbalstu iegūs jau četri jaunieši.  Jau kopš 2012. gada AS „Citadele banka" mērķis ir paplašināt iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un veicināt viņu iesaisti sabiedrībā. Šī mērķa sasniegšanai Citadele regulāri īsteno savas iniciatīvas, kā arī atbalsta citu organizāciju aktivitātes - arī  2015./2016. mācību gadā sadarbībā ar Vītolu fondu dibinātā stipendiju programma ir nopietns atbalsts jauniešiem ar invaliditāti.

 - Viļņa Plūmes piemiņas stipendijas Aizkraukles attīstībai palielinājums 

No kreisās: Māris Plūme, Sarmīte Plūme un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums

25. aprīlī Vītolu fondā viesojās Māris Plūme un Sarmīte Plūme, un tikšanās laikā ziedotāji paziņoja, ka palielina Viļņa Plūmes piemiņas stipendiju Aizkraukles attīstībai skaitu, turpmāk atbalstot jau divus talantīgus jauniešus no Aizkraukles novada. Ar šīs stipendijas palīdzību izskoloti jau 5 jaunieši, un, pateicoties šim ziedotāju lēmumam,  2016.gada 1.septembrī to saņems vēl viens Aizkraukles novada vidusskolas absolvents. Stipendija ir dibināta ilggadējā Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Viļņa Plūmes (1944–2010) piemiņai. “Izglītību tētis uzskatīja par dzīves lielāko vērtību, atbalstīja un mudināja pēc tās tiekties gan savā ģimenē, gan novadā. Visu tu reiz vari pazaudēt – naudu, mantu, slavu, tikai izglītību tev neviens neatņems, tā viņš mēdza teikt mums,” atceras Viļņa Plūmes bērni.

SARĪKOJUMI

09.04. Talka ar ziedotāju Arni Apsīti.

Šogad aprit pieci gadi kopš ziedotājs Arnis Apsītis aicināja savus stipendiātus uz meža stādīšanas talku, un tā 9. aprīlī Talsu novada Ģibuļu pagasta Mordangas mežā tika iestādīts ap 11 000 priedīšu. Pavadītais laiks mežā bija ne tikai ražīgs, bet arī vērtīgs, lai iepazītos ar citiem stipendiātiem, kā arī ar ziedotāju un viņa ģimeni. Pēc talkas, apspriežot padarīto, tika  baudīta kroga „Zītari” pavāru izcilā maltīte. Arnis Apsītis savā uzrunā stipendiātiem vēlēja nezaudēt motivāciju un vēlmi iegūt izglītību, jo dzīve nekas nav prognozējams - mežu var nopostīt kaitēkļi, mantu var pazaudēt, bet zināšanas ir vienīgā stabilā vērtība, kuru nav iespējams atņemt. Stipendiāti atzina, ka šī diena viņiem paliks atmiņā ar kopības sajūtu, pozitīvajām emocijām un gandarījumu par paveikto. Pēc talkas bijusī stipendiāte Ingūna Strode rakstīja: „Arvien retāk sanāk izrauties no darbiem, lai veltītu kādu laiku Mammai Dabai. Tad nu meža stādīšanas talka bija kā tāds neparasti garšīgs saldais ēdiens, kuram kā ,,ķirsītis uz kūkas” bija sarunas ar  ziedotāju Arni Apsīti un viņa kundzi. Kā man stāstīja mans koku stādīšanas partneris, tad mēs jau izdarījām tikai to vieglāko darba daļu, proti, iestādījām. Ja mūsu abu aprēķini ir pareizi un ja  mums abiem nesajuka skaits, tad katram pārim bija jāiestāda aptuveni 800 priedītes- tas izklausās vareni! Vēl patīkamāka ir apziņa, ka kaut kur Kurzemes vidienē ir mežs, kuram arī mana roka ir palīdzējusi būt. Lai aug skaists mežs! Mīļš paldies manam ziedotājam Arnim Apsītim!”
Liels paldies ziedotājiem Arnim un Valdai Apsīšiem par organizēto talku un sarūpēto gardo maltīti!

19.04. Edvīna Samuļa sarīojums izcilniekiem "Stipendija par izcilību".

19. aprīļa sarīkojumā Latvijas Bankā Edvīna Samuļa stipendiju saņēma 20 izcilnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Stipendiāti ir no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Rīgas Tehniskā universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Liepājas Universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskolas un Banku Augstskolas. Tie ir topošie skolotāji, datorzinību speciālisti, finanšu speciālisti, pārtikas tehnologi, fizioterapeiti, filologi, biologi un fiziķi. Edvīna Samuļa lielo balvu - 400 EUR stipendiju saņēma Latvijas Universitātes 3.kursa students Andris Locāns. 250 EUR stipendiju saņēma 4.kursa studentes – Sindija Zēberga, Monta Vēza, Kristīne Ābelniece, Anna Ivanova, Laura Litavniece un Kristīna Garkule. 200 EUR stipendija tika piešķirta 3. un 2. kursa studentiem - Santai Elīnai Vorobjovai, Elvai Girgždei, Madarai Žukai, Eleonorai Garkulei – Gurēvičai, Agnesei Smilgai, Marikai Raguckai- Ragovskai, Uldim Lagzdiņam, Lienei Šokolaitei, Zanei Romanovskai, Guntai Ķesterei, Inai Skultei, Līvai Kalniņai un Andai Arkliņai. Edvīna Samuļa stipendijas septiņos gados saņēmuši 254 studenti, kopā šim mērķim ziedots vairāk kā 130 000 eiro. Ziedotājs savā uzrunā stipendiātiem teica: „Jūs esat mūsu nākotne. Ar savu darbu jūs ieliekat pamatus turpmākajam dzīves ceļam. Šodienas galvenais mērķis ir likt jums saprast, ka esat novērtēti un ka mēs ticam jūsu turpmākajiem panākumiem!”  Sarīkojuma laikā jauniešiem bija iespēja apskatīt Latvijas Bankas apmeklētāju centru "Naudas pasaule" vadītāja Jāņa Motivāna vadībā. „Naudas pasaule” ir mūsdienīgs finanšu izglītības un informācijas centrs. Ekspozīcija veidota saskaņā ar principu: "Nāc, ieraugi, pieskaries, izpēti un apdomā!"; tā ir interaktīva, un informatīvos stendus papildina multivides prezentācijas, īsfilmas, datorspēles un dažādi pārsteigumi. Jānis Motivāns savā uzrunā izcilniekiem vēlēja konvertēt savus izcilos vērtējumus, pielietojot iegūtās zināšanas praktiski. Pēc interesantās ekskursijas ziedotājs Edvīns Samulis aicināja stipendiātus uz svētku pusdienām. Pēc sarīkojuma stipendiāti dalījās savās sajūtās: „Liels paldies E. Samuļa kungam par atbalstu, iedrošinājumu turpināt un doto pārliecību, ka viss izdosies. Šī stipendija motivē turpināt pilnveidoties un augt. Domāt, vērtēt, pārbaudīt, ieguldīt un konvertēt savas zināšanas - tās ir tās lietas, ko noteikti paņemšu sev līdzi no šodienas.” Edvīns Samulis, ekonomikas zinātņu doktors, pats allaž ir bijis izcils savā jomā un nu augstu novērtē stipendiātu centību un sasniegumus. Viņš bijis ilggadējs vadošs darbinieks a/s,,LODE”, a/s ,,Latvijas Unibanka”, Rīgas pilsētas pašvaldībā. Daudzpusīgās zināšanas ļāvušas Edvīnam Samulim kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, šobrīd viņš ir Banku augstskolas goda profesors, vairāku SIA valdes loceklis, bet galvenokārt - mecenāts, labdaris, talantīgu jauniešu atbalstītājs. Ziedotājs stipendijas sadarbībā ar Vītolu fondu piešķir jau kopš 2007. gada. 
Sarīkojuma "Stipendija par izcilību" stipendiāti un (pirmajā rindā, no kreisās) Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, apmeklētāju centra "Naudas pasaule" vadītājs Jānis Motivāns, mecenāti Vilis Vītols  un Edvīns Samulis, Banku Augstskolas rektors Andris Sarnovičs.

Paldies ziedotājam Edvīnam Samulim, Latvijas bankai un īpaši apmeklētāju centra "Naudas pasaule" vadītājam Jānim Motivānam!

TIKŠANĀS

14.04. Guntars Kokorevičs tiekas ar stipendiātēm SIA "Getliņi EKO" ekoloģiskajā poligonā.

No kreisās: stipendiāte Paula Auzāne, ziedotājs Guntars Kokorevičs, stipendiātes Sintija Trafimoviča un Evija Kitova

"Cilvēki bieži nenovērtē to, kas viņiem ir: ka ir veseli, ir skaista skola, labi skolotāji, stipra ģimene. Jāmācās svinēt mazās uzvaras,” tā intervijā žurnālam „Forbes” ir teicis Guntars Kokorevičs, 2015. gada Latvijas gada uzņēmējs un Vītolu fonda ziedotājs, SIA "Enerģijas risinājumi.lv" īpašnieks.  14. aprīlī viņš savas stipendiātes aicināja uz jauno uzbūvēto atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kas atrodas SIA „Getliņi Eko” pārvaldītā ekoloģiskajā poligonā. Pēc interesantās ekskursijas atkrituma šķirotavas poligonā, energoblokā, tomātu audzētavā sarunas ar stipendiātēm Paulu Auzāni, Eviju Kitovu un Sintiju Trafimoviču, Vītolu ģimeni un fonda darbiniekiem turpinājās pie svētku galda restorānā „KOYA”. Ziedotājs Guntars Kokorevičs iedrošināja studentes būt līderēm un nepazaudēt motivāciju, jo tā ir iekšēja uguns, un, ja kāds cits vēlēsies šo uguni iedegt mākslīgi, tā degs ļoti īslaicīgi.  Pēc tikšanās G. Kokoreviča stipendiāte raksta: „Neskatoties uz savu aizņemtību, darbojoties nopietnajā biznesa pasaulē, Kokoreviča kungs spēj apburt ar savu pozitīvismu un vēlmi palīdzēt citiem. Uzklausot mūsu stāstus, ziedotājs dalījās arī ar savu viedokli, kas iedvesmoja apdomāt jau izdarītās un vēl tikai plānotās izvēles dzīvē. Kā uzsvēra ziedotājs, viss ir ļoti atkarīgs no cilvēkiem mums apkārt – mūsu mentoriem, kas atver pasauli, virza uz pareizo ceļu. Man ir ļoti liels prieks, ka tieši Guntars Kokorevičs mums palīdzējis vērt zināšanu vārtus, atbalstot ar stipendiju mācību procesā un daloties ar savu dzīves pieredzi. Paldies par gūtajiem iespaidiem un veltīto laiku!” Mīļš paldies ziedotājam Guntaram Kokorevičam, SIA “Getliņi Eko” Projektu vadības nodaļas vadītājam Robertam Bindem un atkritumu šķirošanas rūpnīcas vadītājam Kristapam Balodim par interesanto ekskursiju!

22.04. Uzņēmuma SIA "BYKO-LAT" valdes locekļi tiekas ar stipendiātiem Kocēnu novada ražotnē.

SIA "BYKO-LAT" valde un stipendiāti

22. aprīlī uzņēmuma SIA BYKO-LAT valdes locekļi tikās ar stipendiātiem Kocēnu novada ražotnē. Uzņēmuma valdes locekļi Kārlis Birums, Agnija Dzelme, Valts Kurpnieks interesantā ekskursijā stipendiātus iepazīstināja ar uzņēmuma veidošanas pirmsākumiem. Stipendiāti iepazinās ar uzņēmuma ikdienu, vērojot, kā apstrādā kokmateriālus, ražo apdares un terases materiālus, koka logus un durvis un būvē koka paneļu mājas pēc individuāliem projektiem. Ekskursijas laikā valdes locekļi iedvesmoja jauniešus gūt pieredzi paralēli studijām, jo katra izmantotā izdevība ir kā ,,puzles” gabaliņš, kurš tiek ielikts nākotnē. SIA BYKO-LAT valdes loceklis Kārlis Birums teica: „Mūsu uzņēmums kokiem dod pievienoto vērtību, ēvelējot, zāģējot un attīrot to. Tāpat ir arī ar jums- mēs cenšamies stipendijas veidā atbalstīt un palīdzēt jums iegūt izglītību!” Pēc tikšanās SIA BYKO-LAT stipendiāte rakstīja: „Sirsnīgs paldies SIA BYKO-LAT lieliskajiem darbiniekiem un valdei. Šī diena ļāva iepazīt uzņēmumu un jūs, manus ziedotājus, tuvāk. Prieks par dzīvi un darbu ir „lipīgs”. Ja tu satiecies ar optimistiem, tad dzīvē pavērsies un atklāsies jaunas iespējas! Tā, satiekot uzņēmuma valdes locekļus, radās neizmērojams prieks un motivācija sasniegt savus mērķus! Lepojos, ka Latvijā ir uzņēmums, kurš ļoti novērtē un rūpējas par saviem darbiniekiem! Paldies jums par iedvesmojošo, kopīgi pavadīto dienu uzņēmumā!”  Sadarbību ar Vītolu fondu SIA BYKO-LAT uzsāka 2002.gadā, dibinot vienu stipendiju, kura tika piešķirta Valmieras novada jaunietim. 2015.gadā BYKO-LAT piešķīra jau 7 stipendijas gadā. 2016.gada 1.septembrī studijas ar SIA BYKO-LAT stipendiju uzsāks 10 Valmieras novada studenti. Paldies SIA BYKO-LAT valdes locekļiem Kārlim Birumam, Agnijai Dzelmei un Valtam Kurpniekam!

25.04. Adelaidas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Radziņa tiekas ar stipendiātiem

No kreisās: Robins Jānis Lellis, Adelaidas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Radziņa un stipendiāte Agita Mūrniece

25. aprīlī Vītolu fondā Adelaidas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Radziņa tikās ar Adelaidas Latviešu biedrības – Benitas Vembris piemiņas stipendiātiem -  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas trombona spēles 1.kursa studentu Robinu Jāni Lelli un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas klavierspēles 2.kursa studenti Agitu Mūrnieci. Tikšanās laikā studenti iepazīstināja ar sevi un, ziedotājas iedvesmoti, dalījās ar saviem sapņiem par savu nākotni. Pēc tikšanās stipendiāte rakstīja: „Esmu priecīga, laimīga, pateicīga par visu, kas man tiek dots. Tagad mani galvenie uzdevumi ir  uzkrāt zināšanas, prasmes, kuras būs stūrakmens manai nākotnei. Paldies Adelaidas Latviešu biedrībai un priekšsēdei Ilzei Radziņai no visas sirds!” Savukārt Adelaidas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Radziņa stipendiātiem vēlēja turpināt soli pa solītim virzīties uz panākumiem un nepadodoties, jo laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai gūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. Adelaidas Latviešu biedrība sekmīgi darbojas jau vairāk nekā 60 gadus (dibināta 1949. gadā), atbalstot jaunatni latvisko tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanā, kopjot latviešu valodu, mūziku un dziesmu.  2006. gadā biedrība, izpildot testamentāro novēlējumu, nodibināja Benitas Vembris piemiņai stipendiju topošajam mūziķim.  Pianiste Benita Vembris dzimusi 1911. gada 29. martā Daugavpilī, 1939. gadā beigusi Daugavpils pilsētas tautas konservatorijas klavierklasi. Pēc bēgļu gaitām Vācijā viņas ceļš veda tālāk uz Austrāliju. Benita Vembris Sidnejā strādāja dažādus darbus. Pārcēlusies uz Adelaidu, atsāka klavierskolotājas darbu. Būdama izcila pedagoģe, viņa piesaistīja mūzikai latviešu un austrāliešu jauniešus, no kuriem daudzi vēlāk spēlēja starptautiskos orķestros. Benita Vembris aizgāja mūžībā 2005. gada 7. novembrī.

VEIKSMES STĀSTI

Aprīlī piedāvājam Jums iepazīties ar bijušā stipendiāta Elvija Sprudzāna pieredzi - par to, kā viņa interese par arhitektūru izauga gan par profesiju, gan par sirdslietu. Elvijs kļuva par stipendiātu 2009. gadā, kad iestājās RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Viņam tika piešķirta Daumanta un Birutas Heisteru stipendija. Vēlāk Elvijs atteicās no atbalsta, jo atrada darbu un uzskatīja, ka stipendija būtu vairāk nepieciešama kādam citam jaunietim.

Esmu Elvijs Sprudzāns, arhitekts un bijušais Daumanta un Birutas Heisteru stipendiāts. Atbalsts ko sniedza ziedotāji, bija liels atspaids ceļā uz mērķa sasniegšanu. Atskatoties uz studiju laiku, saprotu, ka līdz galam nezināju un nevarēju paredzēt to, kas mani sagaida. Bet paļāvība uz to, ka arhitektūra ir tā māksla, kur spēšu realizēt gan savas radošās, gan eksakto zinātņu dotības, ne reizi nav pievīlusi.
Mana dzimtā pilsēta ir Balvi, līdz ar to vienmēr esmu uzskatījis sevi par mazpilsētas bērnu. Pārcelties un uzsākt studijas Rīgā 2009. gadā bija liels pārdzīvojums, un pagāja diezgan ilgs laiks, līdz apradu ar dzīvi galvaspilsētā. Manuprāt, studiju laiks ir tas dzīves posms, kas vislielākajā mērā pārveido, attīsta un veido cilvēka personību, kā arī paplašina pasaules redzējumu. Tāpat esmu atskārtis to, ka vienā brīdī izvēlētā profesija no sirdslietas kļūst par dzīvesveidu, savukārt iegūtās zināšanas – par domāšanas veidu ne tikai profesionālajā sfērā.
Jau strādāt sāku jau pirmajos studiju gados, par prakses vietu izvēloties dzimto mazpilsētu, un šajā laikā lielākā daļa radīto objektu bija ģimenes dzīvojamās mājas. Tajā brīdī atklāju, ka vēl lielāku gandarījumu par iespēju sevi pilnvērtīgi izpaust rada apziņa, ka esi spējīgs radīt cilvēkiem patīkamu vidi un radīt ko paliekošu un sabiedrībai vērtīgu.
Studijas turpinājās, un ar laiku radās vēlme pēc lielākiem izaicinājumiem, tādēļ ERASMUS programmas ietvaros devos praksē uz ārzemēm. Darbs un dzīve Zviedrijas pilsētā Gēteborgā viennozīmīgi ir viena no dzīves vērtīgākajām pieredzēm, un iesaku jebkuram izmantot iespēju doties kādā apmaiņas programmā. Šajā laikā tika iegūts ļoti daudz draugu un vērtīgu kontaktu un gūta nenovērtējama prakse, strādājot pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Bet par galveno guvumu uzskatu dzīves pieredzi. Manuprāt, ārzemēs pavadītais laiks sniedz iespēju paplašināt savu redzesloku, pa īstam iepazīstot citu kultūru un cilvēku mentalitāti. Tas savukārt ļauj citādāk paskatīties uz ierasto vidi un savām vērtībām.
Atgriežoties Latvijā, sagaidīja studiju laika lielākais izaicinājums – diplomdarbs. Mana vēlme atgriezties dzīvot mazpilsētā nekur nebija pazudusi, un mīlestība pret dzimto pusi lielā mērā noteica diplomdarba tēmas izvēli. Ir sāpīgi noskatīties, kā mūsdienās mazpilsētas kļūst arvien mazāk apdzīvotas, un tas galvenokārt notiek ekonomisku apsvērumu dēļ. Tādēļ diplomdarbā vēlējos atrast tās mazpilsētu vērtības, kas varētu kļūt par pamatu veiksmīgai to ekonomiskai un telpiskai attīstībai, kā rezultātā tapa diplomprojekts ar nosaukumu “Balvu pilsētvides reģenerācija”, kas 2015. gadā ļāva veiksmīgi pabeigt arhitektūras studijas.
Lai arī projekts jau kādu laiku bija aizstāvēts un universitāte absolvēta, ar vairāku cilvēku atbalstu paralēli ikdienas darbam arhitektu birojā Rīgā turpināju attīstīt diplomdarba idejas. Drīz vien darbs guva atsaucību ne tikai pilsētas sabiedrībā, bet arī politiskajās aprindās. Šobrīd ir pieņemts stratēģisks lēmums attīstīt daudzas no darbā iekļautajām idejām un noris darbs pie to realizēšanas. Kaut arī zināms, cik ļoti ilgs un sarežģīts ceļš ejams šāda līmeņa plānu īstenošanai, man ir patiess prieks, ka šis process vien ir spējis iedvesmot daudzus cilvēkus un viest ticību savas pilsētas nākotnei.
Lai arī esmu pašā dzīves ceļa sākumposmā, esmu sapratis, ka pats svarīgākais ir būt saskaņā ar savu iekšējo balsi. Nav svarīgi, cik šķietami nozīmīgas lietas tiek paveiktas, galvenais, lai ikviena ideja, kuras vārdā tiek strādāts, ir jēgpilna, un ceļš uz to – saskaņā ar sirdsapziņu. Ne mazāk nozīmīgi ir rast atbalstu ceļā uz domu īstenošanu, tādēļ esmu lepns būt daļa no “Vītolu fonda” un neizsakāmi pateicīgs par saņemto atbalstu. Lai fonda cēlie mērķi arī turpmāk iedvesmo jauniešus tiekties uz savu mērķu piepildīšanu un sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu!
Elvijs Sprudzāns

SVEICAM!

- Sveicam Pēteri Bolšaitis ar Triju Zvaigžņu ordeņa iegūšanu!

Pēteris Bolšaitis

Triju zvaigžņu ordenis ir īpašs apbalvojums - tas tiek piešķirts par nopelniem Tēvijas labā. Un Pētera Bolšaitis devums tāds ir - viņš ir aktīvs sabiedriskais darbinieks, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedrs, tulkotājs, ķīmijas zinātņu doktors, Vītolu fonda ziedotājs jau kopš pašiem pirmsākumiem- 2004. gadā kopā ar kundzi Īru tika izveidota ģimenes stipendija, bet 2005. gadā radās ziedotāja pārvaldītā uzņēmuma „Lāčplēša centrs” stipendija. Pēteris Bolšaitis allaž atrod laiku, lai tiktos ar saviem stipendiātiem un kopā gan apmeklētu teātri un operu, gan atvēlētu laiku sarunām - ne tikai par sekmēm un sasniegumiem mācību darbā, bet galvenokārt par dzīvi - tik daudzkrāsainu, bezgalīgu iespēju pilnu. Ar Pētera Bolšaitis atbalstu izglītību ir ieguvuši 7 jaunieši, bet 2 turpina studijas patlaban. Ziedotājs uzskata: ,,..savu atbalstu šim pasākumam uzskatu par vērtīgu, kaut mazu artavu Latvijas valsts atdzimšanai.”
Kopš 1993. gada Pēteris darbojas Latvijā, atjaunoja un tagad  apsaimnieko ģimenes nekustamo īpašumu- "Lāčplēša centru". 1997. gadā kopā ar sievu Īru viņš pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Tagad blakus īpašumu apsaimniekošanai Pēteris darbojas dažādās sabiedriskās bezpeļņas organizācijās, īpaši Latvijas  Okupācijas Muzeja fondā - līdz 2011.gadam viņš bija Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, pēc tam- muzeja finanšu pārraugs. Kopā ar dzīvesbiedri, apliecinot piemiņu Pētera vecākiem Elzai un Aleksandram, ir ticis ziedots Likteņdārzam. Pēteris jau daudzus gadus aktīvi darbojas studentu korporācijā "Fraternitas Lettica", ir filistrs. Šīs korporācijas devīze -,,Zināšanas Tēvzemei” (,,Scientia pro patrina”), un tās darbību  raksturo nemitīga tieksme pēc zināšanām, gara brīvība, Tēvzemes mīlestība, goda prāts un godīgums- viss, kas allaž ir bijis svarīgs arī Pēterim Bolšaitis.

- Vītolu fondam 14 gadu jubileja!

Sveicam sevi un visus Vītolu fonda ziedotājus, stipendiātus un draugus dzimšanas dienā! Esam izauguši līdz 14 gadu vecumam! Skaitlis četrpadsmit norāda uz pirmatklājēja garu, stipru gribu, inovatīvu domāšanu, apņēmību un bezbailību. Esam un būsim stipri garā un apņēmīgi turpināsim īstenot Vītolu fonda mērķi – stipendiju veidā palīdzēt centīgiem, spējīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās!

SVEICAM APRĪĻA JUBILĀRUS!

Aprīlī svētkus svin: Artūrs Šingirejs (Artūra Šingireja stipendija), Monta Grasmane (Montas un Anša Grasmaņu stipendija), Vera Diwisch (Veras Diwisch stipendija) , Astrīda Strautnieks (Gundara un Astrīdas Strautnieku stipendija), Ingrīda Ķirse (Ingrīdas Ķirses stipendija), Vita Diķe (Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja), Vieda Šellija (Veltas Skultānes piemiņas stipendija), Valda Auziņa (Vītolu fonda padomes locekle), Sarmīte Plūme (Viļņa Plūmes piemiņas stipendija Aizkraukles attīstībai), Pēteris Žimants (SIA "Pure Chocolate" stipendija).

ZIEDOTĀJI MARTĀ

Martā ir ziedojuši: Korporācijas Fraternitas Lataviensis Kanādas kopa, Skaidrītes Otty Udrow testamentārais novēlējums, Juris Liepiņš (Asjas un Berndta Everts testamentārais novēlējums), Edvīns Samulis, Gunārs un Ināra Reiņi, ERGO, Vilis un Carolina Vītoli, Draudzīgā aicinājuma fonds, Anita Ilze Andersone, Māra Hrgetič, ESKILSTUNA ZONTAKLUBB, Māris Plūme, Valmieras Zonta klubs, Māris Slokenbergs, Juris Petričeks.

Ērika Andra Zeidenberga stipendiju fondm ziedojuši: Daila Krastiņš, Maija Priede, Anda Cook, Ģirts Zeidenbergs.

Draugu stipendijai ziedojuši: Mārtiņš Zālītis*, Ināra Krūmiņa, Mārtiņš Rudzītis un Sabīne Dagmāra Paulīne Beca (godinot Gregoru Spoģi jubilejā).

Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Rūtiņu ģimene, Inga Mamona, Evita Kuzma, Kārlis Piģēns, Anastasija Grammatikopulo, Agnese Medne, Edgars Tarakānovs, Žanis Saulevičs, Jānis Jansons, Artūrs Zikovs, Aivars Junga, Rūta Ošiņa, Nikolajs Hļevnojs*, Kristīne Veckrāce, Anda Kalniņa, Aija Bite, Viktors Zaķis, Lauma Jokste, Pēteris Jonins, Māra Lesina un 70 anonīmi ziedotāji.

* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts 

Ziedojumi

Aprīlī......................59 121 EUR

Gadā................ 440 643 EUR

Paldies ziedotājiem!

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Contact us