Atvadu vārdi Alfredam Gravam

Debesis ir tik plašas...Taču ir brīdis, kad arī tur pietrūkst vietas... Pietrūkst vietas tiem pateicības pilnajiem atvadu vārdiem- to ir tik bezgala daudz, un tie kā balti putni šobrīd debesīs traucas. Taču šie vārdi, citi skaļi teikti, bet citi tikai sirdī un domās lolotie, gaišu un baltu ceļu uz Mūžību dara. Tik baltu un tīru kā Latvijā šoziem nenokritušās sniegpārslas, tik baltu un tīru kā putas viļņu galos Kurzemes jūrmalā, tik baltu un tīru kā kāda dvēselē bagāta cilvēka ik diena viņa godam nodzīvotajā mūžā. Šādus cilvēkus pie mums, uz zemi, šķiet, pats Dievs sūta, un nu sācies tālais Mājupceļš- uz debesīm...

28. janvārī savā Mājupceļā devusies Alfreda Gravas, ilggadēja un dāsna Vītolu fonda atbalstītāja un patiesa drauga, dvēsele.

Alfreds Gravas dzimtā puse ir Kurzeme, Bārtas pagasts, bet Latviju nācās atstāt 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju. Taču viņu ne mirkli neatstāja vēlme izglītoties - Augsburgas latviešu DP (Displaced Persons) nometnē tika apmeklēta vidusskola, bet, kad ģimene 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, paralēli darbam, vakaros, tika turpinātas mācības koledžā un iegūts grāds uzņēmuma vadībā. Alferds Grava ir bijis karavīrs - viņš dienēja Vācijā, ASV armijā latviešu instruktoru konstruktoru rotā.

1976. gadā Gravu ģimene nodibināja savu uzņēmumu, kurā gatavoja koka iepakojuma kastes vietējām fabrikām, un pacietīgā un grūtā darbā gūtā peļņa deva iespēju realizēt kopējo sapni - atbalstīt tos, kuriem nepieciešama palīdzība.

Alfreds Grava dāsni ziedojis ar Klīvlandes Daugavas Vanagu apvienības starpniecību. Pateicoties viņa ziedojumam, Bulduru dārzkopības skolas audzēkņiem bija iespēja iestādīt kokus pie Kurzemes Brāļu kapiem Lestenē. Alfreds Grava ziedojis ievērojamus līdzekļus smagi slimo latviešu leģionāru zālēm un kopšanai, viņam var pateikties par materiālo palīdzību latviešu baznīcai un draudzes ēkām. Atbalsts sniegts PBLA, arī Okupācijas muzejam, taču īpaši daudz palīdzēts dzimtajam Bārtas novadam - gan piešķirot bērniem brīvpusdienas, gan palīdzot pensionāriem iegādāties zāles. Daudzus gadus Bārtas pamatskolā bērni ir sagaidījuši  sirsnīgus un krāšņus Ziemassvētkus, pateicoties Alfreda Gravas palīdzībai.  Nenovērtējams ir bijis Gravu ģimenes ieguldījums Bārtas pagasta mazturīgo ģimeņu atbalstam: bērni, kuriem ir redzes problēmas, tika pie jaunām brillēm, citi saņēma  skolas somas, mācību piederumus,  siltus zābaciņus, cepures un vējjakas. Ar Alfreda Gravas gādību Krūtes baznīcas mūra tornis ieguva jaunu jumtu. Vietējie ļaudis ir atzinuši, ka ir daudz Bārtas puses cilvēku, kas dzīvo svešumā, bet tikai viens no viņiem, Alfreds Grava, tik dāsni dalījies ar  savas bērnības zemes ļaudīm.

Vairāk kā 25 gadus Alfreds Grava ir bijis valdes loceklis Latviešu Klīvlendes kredītsabiedrībā, arī ALA Goda biedrs. Gravu ģimenei pateicīgas ir gan latviešu organizācijas Amerikā, gan trūcīgie ļaudis Latvijā, bet jo īpaši Vītolu fonds -  viens no lielākajiem labdarības projektiem fondā ir Alfreda un Sarmītes Gravu stipendiju fonda dibināšana 2004. gadā. Ar Alfreda un Sarmītes Gravu ģimenes atbalstu  augstāko izglītību jau ieguvuši vairāk kā 140 jauniešu, šobrīd dažādās Latvijas augstskolās mācās 16 studenti. Gravu ģimene ir dibinājusi vairākas stipendijas: 14 Alfreda un Sarmītes S.Gravu ģimenes stipendijas, arī stipendijas savu vecāku un draugu piemiņai. Jaunieši saņemto atbalstu ir augstu novērtējuši.  Annija Būmane, kura šobrīd ir ārste, atzinusi: ,,Esmu ļoti pateicīga, ka varēju saņemt šo stipendiju, ar kuras palīdzību esmu izstudējusi un tagad pati varu palīdzēt cilvēkiem.” Savukārt bijusī stipendiāte Liene Šīra reiz rakstīja: ,,Šī cilvēka ārkārtīgi lielais nesavtīgums un Tēvzemes mīlestība ir devusi man un vēl citiem desmitiem jauniešu  iespēju iegūt augstāko izglītību sevis izvēlētajā profesijā. Alfrēds Grava ar savu cēlo rīcību un atbalstu ir bijis piemērs man un vēl citiem stipendiātiem, tādējādi liekot mums saprast, ka ir jāstrādā savas valsts labā un jācenšas izvirzīt un sasniegt dzīvē tādus mērķus, kas nestu labumu visai Latvijas sabiedrībai.”

Alfreds Grava Latvijas nākotnē ieguldījis ne tikai ievērojamus līdzekļus, bet ar visu savu mūžu nemitīgi apliecinājis, ka ne mirkli, dzīvojot svešumā, nav aizmirsis savu Tēvzemi, un viens no svarīgākajiem viņa dzīves uzdevumiem allaž ir bijis palīdzēt tai un tās cilvēkiem. Alfreds un Sarmīte Gravas ir pratuši likt iemīlēt savu Tēvzemi arī dēlam Pēterim, kurš seko tēva pēdās, gan vadot firmu, gan aktīvi darbojoties Klīvlandes latviešu sabiedrībā.

2011. gadā Alfreda Gravas veiktais Latvijas labā tika augstu novērtēts valsts līmenī, un viņš saņēma mūsu valsts augstāko atzinību- Triju Zvaigžņu ordeni. Šis apbalvojums tiek piešķirts cilvēkiem, kuri ar savu mūžu un darbiem ir apliecinājuši, ka ir īsteni savas dzimtenes patrioti. Alfrēda Gravas dzīve un nenogurstošā vēlme darīt labu un palīdzēt savas Tēvzemes ļaudīm ir bijis apliecinājums gan savas zemes mīlestībai, gan prasmei pamanīt īsto brīdi, kad kādam nepieciešama palīdzība. Un tādu brīžu un ļaužu šajos gados ir bijis bezgala daudz.

Tieši tāpēc īstam un patiesam dvēseles cēlumam  vienīgais šīszemes PALDIES jau sen ir ierakstīts debesīs- tajās, kas kopīgas gan Bārtai, gan visai Latvijai, gan tālajai Amerikai, noliecot galvu tā cilvēka priekšā, kura vārds Mūžības grāmatā vienmēr paliks ar lielo burtu rakstīts.