Vītolu fonds saņem Ginta Stīpnieka testamentārā novēlējuma ziedojumu 220 000 AUD izglītībai Latvijā.

Gints Stīpnieks

Tikai divdesmit trīs stundas lidojuma pretī laikam, un klāt Austrālija - sniegotas kalnu virsotnes, zeltainas pludmales, biezi lietusmeži un tādi pasaules brīnumi, kādus citur neredzēt. Taču tiem latviešiem, kuri par savu mītnes zemi pēc Otrā pasaules kara izvēlējās šo skaisto, savdabīgo zemi, šāds ceļojums tolaik izvērtās vairākus gadu desmitus garš, un, kā tolaik šķita, bez cerībām uz atgriešanos. Tad mājup, uz Latviju, ceļoja tikai domas un sapņi līdz brīdim, kad Tēvzeme atkal kļuva brīva un ar pateicību pieņēma Austrālijā mītošo tautiešu atbalstu, kas apliecināja nezūdošu savas zemes mīlestību un ticību tās nākotnei.

Gints Stīpnieks ir dzimis 1927. gada 23. februārī, Ludzā un mūžībā aizgājis 2015. gada 2. jūnijā, Kanberā, Austrālijā. Otrā pasaules kara laikā – 1943. gadā viņš tika iesaukts Gaisa izpalīgos, un kara beigās nonāk amerikāņu un franču gūstā. 1951. gadā Gints Stīpnieks nonāca Austrālijā, Pertā, kur strādāja gan kā mežstrādnieks, gan zvejnieks. Līdztekus dienas darbam, viņš studēja Rietumaustrālijas Universitātē, tautsaimniecības fakultātē, un 1964. gadā ieguva Bachelor of Economics (BEC) grādu. 1969. gadā Jaundienvidvelsas Universitātē viņš ieguva bibliotekāra diplomu, un tanī pat gadā pārcēlās uz dzīvi Kanberā un iesaistījās darbā kā bibliotekārs Austrālijas Nacionālā bibliotēkā. Gints Stīpnieks ir bijis līdzautors bibliogrāfijai: Latvija, bibliotēkas materiāli Austrālijas Nacionālā bibliotēkā.

1969. gadā Gints apprecējās ar Liju Pāvulu, un abi bija aktīvi Kanberas latviešu saimes sabiedriskie darbinieki. Lija bija viena no Kanberas rokdarbnieču kopas dibinātājām un vēlāk uz laiku ir tās vadītāja. Gints, savukārt, iesaistījās politiskās aktivitātēs.

Ginta Stīpnieka kapitāldarbs un lielais devums Kanberas latviešu saimei bija viņa sagatavotā un izdotā grāmata Kanberas Latviešu Saime – Piecdesmit gadi 1947-1997. Gints Stīpnieks uzņēmās šo darbu – grāmatas saturu un iekārtošanu – veikt viens pats ar izraudzītajiem palīgiem. Visus finansiālos izdevumus viņš sedza personīgi. Grāmatas ievadlapā viņš raksta: „Šī rakstu krājuma mērķis ir trimdas dzīves dokumentēšana. Rakstu krājums atspoguļo Kanberas latviešu kulturālos, garīgos, politiskos un sabiedriskos pasākumus, kā arī dažu kanberiešu personīgo pieredzi pirmajos gados Austrālijā.“  Šī grāmata ir ievietota vairākās bibliotēkās un arhīvos Austrālijā un Latvijā, un ir ziņu avots kā šodienas lasītājiem, tā arī nākotnes vēsturniekiem.

Stipendijas novēlētas studentiem, kuri vēlas apgūt ekonomikas, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, psiholoģijas, socioloģijas vai politikas nozari. Paldies Ginta Stīpnieka testamenta izpildītājam Imantam Kīnam!