Vītolu fonds saņem Ginta Stīpnieka testamentārā novēlējuma ziedojumu 220 000 AUD izglītībai Latvijā.

Gints Stīpnieks

Gints Stīpnieks dzimis 1927. gada 23. februārī, Ludzā, Latvijā; mūžībā aizgāja 2015 gada 2. jūnijā, Kanberā, Austrālijā. Otrā pasaules kara laikā – 1943. gadā viņš tiek iesaukts Gaisa izpalīgos, un kara beigās nonāk amerikāņu/franču gūstā, kur bieži vien draud izdošana Padomju Savienībai. 1947. gadā nonāk Anglijā, kur strādā dažādus melnstrādnieka darbus. 1951. gadā nonāk Austrālijā, Pertā, kur strādā kā mežstrādnieks, zvejnieks, kā arī citus gadījuma darbus. Līdztekus dienas darbam, viņš studē Rietumaustrālijas Universitātē, tautsaimniecības fakultātē, un 1964. gadā iegūst Bachelor of Economics (BEC) grādu. 1969. gadā Jaundienvidvelsas Universitātē iegūst bibliotekāra diplomu, un tanī pat gadā pārceļas uz dzīvi Kanberā un iesaistās darbā kā bibliotekārs Austrālijas Nacionālā bibliotēkā. Ir līdzautors bibliogrāfijai: Latvija, bibliotēkas materiāli Austrālijas Nacionālā bibliotēkā.

1969. gadā Gints apprecas ar Liju Pāvulu, un abi kļūst rosīgi Kanberas latviešu saimes sabiedriski darbinieki. Lija ir viena no Kanberas rokdarbnieču kopas dibinātājām un vēlāk uz laiku ir tās vadītāja. Gints, savukārt, iesaistās politiskās aktivitātēs un ir ļoti rosīgs, it sevišķi lielajās 1974. gada 19. septembra demonstrācijās Kanberā pret toreizējās Vitlama valdības iespējamo lēmumu atzīt Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. 

Ginta Stīpnieka kapitāldarbs un lielais devums Kanberas latviešu saimei ir viņa sagatavotā un izdotā grāmata Kanberas Latviešu Saime – Piecdesmit gadi 1947-1997. Gints Stīpnieks uzņēmās šo darbu – grāmatas saturu un iekārtošanu – veikt viens pats ar paša izvēlētiem palīgiem. Visus finansiālos izdevumus viņš sedza personīgi. Vēlāk pārdotās grāmatas sedza viņa izdevumus, un tīro atlikumu viņš noziedoja labdarībai. Grāmatas ievadlapā viņš raksta: „Šī rakstu krājuma mērķis ir trimdas dzīves dokumentēšana. Tas cenšas atspoguļot Kanberas latviešu kulturālos, garīgos politiskos un sabiedriskos pasākumus, kā arī dažu kanberiešu personīgo pieredzi pirmajos gados Austrālijā.“ Grāmatā ir raksti par visām tā laika Kanbēras latviešu organizācijām, Kanberā rīkotajām trīs Austrālijas Latviešu Kultūras Dienām, par politisko aktivitāti un demonstrācijām Kanberā. Šī grāmata ir ievietota vairākās bibliotēkās un arhīvos Austrālijā un Latvijā, un ir ziņu avots kā šodienas lasītājiem, tā arī nākotnes vēsturniekiem.

Stipendijas novēlētas Latvijas Universitātē studējošajiem ekonomikas, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, psiholoģijas, socioloģijas vai politikas zinātnē. Paldies Ginta Stīpnieka testamenta izpildītājam Imantam Kīnam!

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75 - III

Raksti mums