Zinaīdas Strods testamentāro novēlējumu 80 000 USD uzticēts administrēt Vītolu fondam.

Zinaīda Strods

“Ja būšu noderīgs kaut vienam, kurš izpratīs manas cildenās idejas, es svētīšu mirkli, kurā iecerēju šo plānu…” ( Mihals Borhs, Varaklānu  muižas grāfs)

Mūsu mazā, baltā pilsēta - teic Varakļānu ļaudis un lepojas ar savu balto pili, baznīcu un kapelu. No šīspuses pasaulē ir devušies arī daudz cilvēku ar baltu dvēseli un gaišu prātu - šeit šūpulis kārts arī Zinaīdai Strods.

Zinaida Strods dzimusi 1930. gada 13. jūlijā  Varakļānu pagasta Strodos, viņa ir jaunākā no Jāņa un Helēnas Strodu trim meitām. Bērnību kopā ar māsām Leontīni un Janīnu pavadīja skaistajā Latgalē, iemīļotajās mājās - te bija māmiņas puķu dārzs, te tēva bišu stropi, bet vissvarīgākā – tuvinieku mīlestība, kuras šeit nekad netrūka. Skolas gaitas Zinaīda uzsāka vietējā pamatskolā, kur māte bija skolotāja.

Diemžēl karš lika ģimenei atstāt mājas un doties bēgļu gaitās. Strodu ģimene nokļuva Vācijā, uzturējās bēgļu nometnē, bet 1950. gadā Zinaīda ar māsu Leontīni devas uz ASV. Sākums nebija viegls - Zinaīda daudz strādāja un palīdzēja uzturēt ģimeni - arī vecāki izceļoja uz Ameriku. Lai iegūtu izglītību, Zinaīda apmeklēja vakarskolu. 1970. gada viņa pabeidza studijas DePaul universitatē, kur ieguva bakalaura grādu komerczinatnēs, bet jau nākošajā gadā nolika Certified Public Accountant eksāmenu. Tas bija izcils sasniegums, jo tolaik reti kura sieviete sasniedza šādu pakāpi izglītībā. Daudzus gadus viņa strādāja finanšu un ieguldījumu jomā, veicot atbildīgus pienākumus un iemantojot līdzcilvēku uzticību un cieņu.

 Pats svarīgākais Zinaīdas dzīvē bija ģimene, darbs un mīlestība pret savu Tēvzemi. Zinaīda allaž atrada iespēju atbalstīt gan tautiešus ASV, gan dažādus pasākumus Latvijā, jo īpaši savā dzimtajā pusē. Par to viņa izpelnījusies novadnieku pateicību - 2001. gadā  Varakļānu novadā dekāns Antons Boldāns iesvētīja jauno Strodu kapsētas žogu, un par to bija parūpējusies arī Zinaīda Strods. Tas ir liels ieguldījums Strodu dzimtas piemiņas saglabāšanā - šajā kapsētā ir vairāki desmiti kapa pieminekļu un krustu, un uz visiem lasāms Strodu uzvārds. 

 Tā kā Zinaīdai pašai bija ilgi un smagi jāstrādā, lai iegūtu augstāko izglītību, viņa vēlējās palīdzēt centīgiem, mērķtiecīgiem, bet mazturīgiem jauniešiem Latvijā. Savā testamentā novēlot 80 000 USD, viņa izteica vēlmi dibināt stipendiju Varakļānu novada jauniešu atbalstam augstākās izglītības iegūšanā un to īstenot uzticēja savai krustmeitai Kristīnei Anstrats - viņa ir testamenta izpildītāja. Kristīne Anstrats ir dibinājusi sava tēva Paula Jēkaba Anstrats piemiņas stipendiju un kopā ar draudzeni Kristīnes Anstrats un Janet Geovanis stipendiju.

Zib laika rats, tāpat kā senāk putojas Kažaviņas ūdeņi, un Varakļānu jauniešus pils parkā gaida ne tikai Mīlestības akmens, bet arī  grāfa  Mihala Borha devīze pils fasādē: “Virtute duce.Deo favente.Comite fortuna” (“Tikuma vadīti. Dieva labvēlībā. Laimei līdzejot”). Lai šie pirms gadsimtiem kādam viedam cilvēkam svarīgie vārdi kļūst par pamudinājumu arī šodienas Varkļānu novada jauniešiem, attaisnojot Zinaīdas Strods uzticēšanos un īstenojot viņas vēlmi jauniešiem savā dzimtajā pusē palīdzēt izaugt par gudriem un stipriem ļaudīm - par savas Latgales, savas Latvijas patriotiem!