Regīnas un Imanta Grīnpukalu piemiņas stipendija.

 
Imants un Regīna Grīnpukali

Regīna Grīnpukala (dzim. Naumane) dzimusi 1941. gadā Ventspils rajona Zlēkās. Kad Regīnai bija seši gadi, dzemdībās nomira māmiņa un mazais brālītis. Tēvs pēckara gados palika viens ar četriem maziem bērniem, un ģimenē ienāca vairākas pamātes, taču neviena no viņām bērnus neiemīlēja. Arī apstākļi bija ļoti trūcīgi, tāpēc Regīna vēlējās ātrāk kļūt patstāvīga un iestājas Kazgandas sovhoztehnikumā – mācījās par zootehniķi. Šī specialitāte nebija Regīnas sirdslieta, bet tehnikumā maksāja stipendiju. Viņa sāka strādāt par zootehniķi Ventspils rajona Ancē, kur viņa satika Imantu. Abi 1962. gadā nodibināja ģimeni, kuru vēlāk kuplināja trīs bērni: Armands (1963), Inga (1966) un Jānis (1980).

Kad bērni bija paaugušies, Regīna atrada iespēju īstenot savu sapni un iestājas Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma režijas nodaļā, neklātienē. Ieguvusi izglītību, viņa sāka strādāt Ances kultūras namā par direktori un šo darbu izcili veica vairāk nekā 20 gadus. Regīna strādāja arī Ances pamatskolā par rokdarbu skolotāju, bija audzinātāja un izveidoja ap skolu brīnišķīgu puķu dārzu.

Deviņdesmito gadu sākumā Regīna, Imants un jaunākais dēls Jānis pārcēlās dzīvot uz Sējas novadu. Regīna iesaistījās Sējas kultūras nama un pamatskolas darbā kā režisore, rokdarbu un ētikas skolotāja un audzinātāja. Viņa 65 gadu vecumā Latvijas Universitātē ieguva bakalaura grādu pedagoģijā, taču aktīvās darba gaitas pēkšņi aprāva sirds slimība. Regīna aizgāja mūžībā 2013. gada janvārī. Imants Grīnpukals dzimis 1941. gadā Ventspils rajona Ancē. Kara beigu posmā Imanta tēvu iesauca vācu armijā, vēlāk viņš nokļuva Anglijā un savu ģimeni nekad vairs nesatika. Abi bērni izauga bez tēva, viņus audzināja vecmāmiņa, jo māte ļoti smagi strādāja. Imants beidza Ances septiņgadīgo pamatskolu, pēc tam Zūru tehnisko skolu. Tā bija visa viņa izglītība, taču viņš ļoti labi apzinājās tās vērtību – Imants visu mūžu strādāja smagu darbu, lai varētu skoloties gan māsa, gan vēlāk paša bērni. Viņš nekad nezaudēja dzīvesprieku, bija lielisks tēvs, allaž labā omā, mīlēja jokot un prata priecāties. Kad ģimene pārcēlās uz Sēju, Imants sāka strādāt uzņēmumā Amerikas Auto, kur viņš bija augstu novērtēts darbinieks. Imants aizgāja mūžībā 2001. gadā.

Inga Cerbule

Meita Inga Cerbule atzīst: “Savu vecāku mūžā es visaugstāk vērtēju viņu godīgumu, ģimeniskumu, uzticību, centību un strādīgumu. Mēs ģimenē vienmēr zinājām, ka izglītība dzīvē ir galvenais. Mani vecāki to apliecināja gan vārdos, gan darbos. Tētis savām rokām nopelnīja arī manu izglītību. Par to esmu pateicīga saviem vecākiem.” 2016. gada 18. novembrī, Latvijas dzimšanas dienā, Inga Cerbule dibināja savu vecāku Imanta un Regīnas Grīnpukalu piemiņas stipendiju. Stipendija novēlēta veterinārmedicīnas, bioloģijas vai režijas jomā studējošajiem.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums