Modra un Gitas Zandbergu stipendija

 Gita un Modris Zandbergi

Skolotājs – tā ir viena no atbildīgākajām profesijām pasaulē, tas ir cilvēks, kurš ar savu darbu ikdienā ietekmē daudzu bērnu un jauniešu dzīvi. Viņš, dodot no sevis labāko, iedvesmo mācīties un pilnveidot sevi, veido mūsdienu sabiedrību, kura savukārt ietekmēs Latvijas nākotni. Laba skolotāja galvenais uzdevums – padarīt gaišākus skolēnu prātus.

Neskatoties uz likteņa uzliktajiem pārbaudījumiem, stipendijas dibinātāji Modris un Gita Zandbergi arī paši allaž mācējuši saglabāt gaišu skatījumu uz dzīvi un augstu vērtējuši izglītības lomu cilvēka dzīvē.

Modris Zandbergs dzimis 1938. gadā Liepājā. Kad viņam bija tikai četri gadi, nomira tētis, un rūpes par Modri un vēl diviem brālīšiem uzņēmās mamma viena. 1944. gada beigās ģimene atstāja Latviju un ar kuģi devās uz Dancigu. Viņiem palaimējas, jo netika uzņemti uz kāda, cilvēkiem pārpildīta kuģa, kurš drīz pēc ostas atstāšanas tiek torpedēts. Vācijā sākas dzīve bēgļu nometnēs, kura nebūt nebija viegla mammai, bet Modrim, tolaik septiņgadīgam puikam, un viņa jaunākajam brālim Aldim tā šķita pat visai interesanta. Pēc neilga laika mamma iepazinās un apprecējās ar Pēteri Lagzdiņu, kurš ģimeni izsauca uz Angliju.

1953. gadā ģimene pārcēlās uz Kanādu un apmetās Hamiltonā.  Modris mācījās vidusskolā, tad kļuva par mašīnistu, vēlāk uzsāka mācības McMaster Universitātē, kurā iegūva bakalaura grādu sociālajās zinībās. Viņš kļuva par pasniedzēju arodskolā. Modris aktīvi darbojās Hamiltonas jauniešu pulciņā, LNJAK un LNAK, mācīja Hamiltonas Latviešu skolā un piedalījās žurnāla ,,Jaunā Gaita” izdošanā.

Gita Zandberga (Juskevica) dzimusi 1945.gadā Vācijā. Ar mazo meiteni ratiņos vecākiem toreiz kājām nācās šķērsot kalnus, lai nokļūtu angļu zonā. Pēc dažiem gadiem tēvs sāka strādāt Anglijā, bet 1952. gadā ģimene pārcēlās uz Kanādu un apmetās Toronto, kur Gita beidza pamatskolu un vidusskolu. Izglītība tika turpināta Laurention Universitātē, mācoties vēsturi un franču valodu un iegūstot bakalaura grādu.  1970 gadā Gita pārcēlās uz Vāciju un kļuva par jauniešu audzinātāju un skolotāju Minsteres Latviešu ģimnāzijā un vācu skolās. Pēc tēva nāves viņa atgriezās Kanādā un sāka strādāt par skolotāju pamatskolā.

Šai laikā aizsākas Gitas un Modra sarakste, kas pārauga savstarpējā mīlestībā. 1976. gadā tika nodibināta ģimene, abi apmetas Sarnijā un veica pedagoga darbu, brīvajā laikā darbojās dažādās Kanādas sabiedriskajās organizācijās. Gita ļoti daudz lasīja grāmatas, ceļoja, dziedāja korī, apmeklēja teātra izrādes, filmas, savukārt Modra vaļasprieki ir ceļošana, fotogrāfēšana, dārzniecība, amatniecība un rūpēšanās par dabas aizsargāšanu

Pirms trim gadiem Gitu piemeklēja ļauna slimība, un 2017. gadā viņa aizgāja Mūžībā. Neilgi pirms tam Gita un Modris nolēma mūžā sapelnītos līdzekļus ziedot fondiem, kas atbalsta jauniešu izglītošanos: ,,Pateicoties izglītībai, paši daudz ieguvām un attīstījām prātu un intelektu. To novēlam visiem stipendiātiem kā Kanādā, tā Latvijā.  Lai centība, darbs un neatlaidība vada viņu skolas gaitas!” Paldies Aldim Zandbergam un Latvijas aprūpes un attīstības fondam (LRDF), īpaši Auseklim Zaķim par stipendijas kārtošanu!

Šis skaistais laiks, šis izlaidumu laiks, kad reibinoši smaržo ceriņu un vai ikkatrs šai violetajā mākonī cenšas pieclapīti, savu laimīti, atrast. Taču laime, kā zināms, ne vienmēr rodama ceriņos – visbiežāk to var iemantot, cilvēkus ar labām un dāsnām sirdīm sastopot.

Kā mūs atrast?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B

Raksti mums