Krogzemju dzimtas stipendija

Džeimss Krogzemis

,,...nauda vien tev nedod brīvību. Lai to sasniegtu,

kaut kas jādara citādi, nekā to dara pārējie.”

(Dž. Krogzemis)

Krogzemji ir plaši sazarojusies dzimta, kuras saknes meklējamas Ziemeļvidzemē – dzejnieka Ausekļa (Krogzemju Mikus) dzimtajā pusē. No Ziemeļvidzemes, Alojas novada Rozēniem, nāk arī stipendijas dibinātāja Džeimsa Krogzemja vectēvs.

Džeimss devās bēgļu gaitās 1944. gadā. Tā kā viņa tēvam neizdevās izbraukt no Latvijas, Džeimsam nācās vienam pašam uzsākt dzīvi svešā malā. Viņš apguva vairākas valodas, ASV studēja ķīmiju, ieguva maģistra grādu biznesa vadībā un doktora grādu ģeogrāfijā, bija profesors. Taču Džeimsu allaž ir vilinājusi pasaules izzināšana– viņš devies vairāk kā 100 ceļojumos, lai iepazītu citzemju dabu, arheoloģijas un mākslas pieminekļus.

Par redzēto, uzzināto un izprasto Džeimss Krogzemis stāsta savās grāmatās. Pēdējā no tām– “Parīzes klaidonis sešos kontinentos”– sniedz ieskatu dažos pēdējo gadu ceļojumos, “paradīzes vietu” un brīvības sajūtas meklējot. Tā lasītājam kopā ar autoru ļauj būt uz kuģa ,,Queen Elizabeth II” klāja, iepazīstina ar Kubu, eksotiskajām Filipīnām, viesmīlīgo Taizemi, noslēpumaino Birmu, tuksnešu zemi Namībiju, seno Ēģipti. Šajā grāmatā iekļauti arī fragmenti no Džeimsa Krogzemja jau agrāk iznākušajām grāmatām “Klaidonis” un “Ar velosipēdiem pa Ēģipti”. Autors ir arī talantīgs gleznotājs, un daudzas no Džeimsa gleznām tapušas ceļojumu laikā.

2000. gadā viņš atgriezās Latvijā.

2001. gadā par Džeimsu Krogzemi režisors Ansis Epners uzņēmis dokumentālo filmu ,,Atvadas no klaidoņa’’, kurā centies atklāt, kā tas ir – būt pasaules pilsonim un vienmēr rīkoties pēc paša izvēles, bet tomēr vienā brīdī atsaukties dvēseles mudinājumam atgriezties mājās.

Džeimss Krogzemis ilgus gadus pavadījis tālu no dzimtenes, kur daudz piedzīvojis un iepazinis pasauli. Cilvēki, ar kuriem viņš bija kopā – likteņa sūtīti un paša dvēseles aicināti. Džeimss allaž uzskatījis: ,,Cilvēku laimīgu padara pati brīvības meklēšana. Mēs sasniedzam dzīvē kādu virsotni un jau vēlāk, atskatoties atpakaļ, varam sacīt – jā, tajā mirklī es biju brīvs un laimīgs. Tie, kuri reiz to piedzīvojuši, vairs nespēj atteikties no šo meklējumu noslēpuminā vilinājuma.”

Novērtējot, cik liela nozīme viņa dzīvē savulaik bijusi iespējai mācīties, saņemot privātu stipendiju, Džeimss piedāvā savu atbalstu topošajiem glezniecības un vides zinātņu studentiem, kā arī dzimtās Alojas puses jauniešiem viņu ceļā uz labu izglītību.