AKTUALITĀTES MAIJS

 

Jaunums:

  • Laimoņa un Astrīdas Jansonu stipendija
  • Māra un Elitas Jurēviču stipendija
  • Aivara Sluča stipendija

Maijs-  ievziedu un  ceriņu laiks.  Meklējot ceriņos laimītes mēs cenšamies ticēt - būs labi!!!

Pieteikšanās 2009./2010. mācību gada stipendijām ir noslēgusies, 515 kandidātu pieteikumi. Tagad darbs fonda padomei - izvērtēt un piešķirt stipendijas labākajiem kandidātiem. Šogad uz stipendijām cer vairāk kā 390 jaunieši no visiem Latvijas novadiem.

Maijā mūžībā aizgājusi mūsu mīļā un labā Maija Ziedaine, neaizskaramajā kapitālā sākam uzkrāt trešo miljonu, to iesāk ziedotāja Astrīda Jansone, īpašu pārsteigumu sagādā ziedotājs Aivars Slucis, paziņodams, ka četru stipendiju vietā turpmāk viņam būs 12, uzņēmēji Māris un Elita Jurēvici dibina savas ģimenes stipendiju.

05.05. Saginavas Latviešu kluba mērķziedojums 2009./2010. mācību gada stipendijām.


Saginavas Latviešu kluba valde

06.05. Astrīdas Jansones mērķziedojums mūža stipendijai - Laimoņa un Astrīdas Jansonu stipendijai. Stipendija tika izveidota godinot Astrīdas vīru Laimonīti. Savu lēmumu ziedot Astrīda pieņēma fonda dzimšanas dienā. Viņa teica: ''Ziedošu trešajam miljonam!"                                                                       

Laimons Jansons (Laimonītis) dzimis 1928. gadā Dobelē ļoti skaistā divstāvu mājā. Viņa tēvam piederēja kurpju veikals un apavu remontu darbnīca, un tādēļ droši vien bija arī palutināts it sevišķi tādēļ, ka bija pirmais bērns ģimenē un vienīgais brālis divām māsiņām. Kā māsīca šodien saka jau agrā bērnībā bijis godīgs un saviem gadiem prātīgs, labi apgājies ar savām rotaļlietām un meitenēm nav ļāvis ar tām krāmēties. Bieži gājis tēvam - draudzes pērminderim līdzi uz baznīcu, daudz dziedājis garīgās dziesmas, un dobelnieki domājuši, ka kļūs par mācītāju. Diemžēl karš visiem bērnības plāniem pārvilka treknu svītru, un tā arī vidusskolu Dobelē neizdevās beigt. Ar mācītāja Straumaņa aizdotu zirgu ģimene devās bēgļu gaitās uz Kurzemi un vēlāk ar kuģi uz Vāciju. Diemžēl, kā vēlāk izrādījās, tas bija pārāk tālu Vācijas austrumos, un, kad tur tuvojās fronte un krievu karaspēks, ģimenei bija jābēg atkal, tikai šoreiz bez zirga, un ceļš bija jāturpina kājām. Tēvam ceļā uznāca sirdslēkme, viņš pierunāja gandrīz vai piespieda ģimeni doties tālāk un pats palika ceļa malā. Pēc kāda kilometra vai vairāk Laimonītis tomēr skrēja atpakaļ un palīdzēja savam ''papiņam" atkal nonākt pie ģimenes un kopā tad nonāca Lībekā un drošībā. Diemžēl tēvs Lībekā nomira jau pēc paris gadiem, un Amerikā ģimenes galvas pienākumi bija jāuzņemas Laimonītim. Par tālāku izglītību bija jāaizmirst. Viņš bija strādīgs, izpalīdzīgs, draudzīgs un aktīvs latviešu sabiedrībā, un visu savu darba mūžu nostrādāja vienā vietā, pienotavā, kur bija iemācījies gandrīz visus darbus, un varēja atvietot kolēģus, kas saslima, vai aizgāja atvaļinājumā. 1955.gadā 25. decembrī - Ziemassvētku dienā apprecējās ar Astrīdu Riekstiņu, un pārgāja uz dzīvi jau pats savā mājā. Pa laikam dziedāja divos koros un vēl kādā ansamblī, dejoja tautas dejas, latviešu komandā spēlēja futbolu, vēlāk spēlēja arī teātri, pa reizei baznīcā dziedāja solo, un tāpat kā kādreiz tēvs uz laiku uzņēmās arī pērmindera pienākumus. Tad 1998. gadā klusi un nemanot uzmācās ļaunā slimība un jau pēc 13 mēnešiem Laimonītis savai māsai sacīja: ''Māsiņ, neraudi! Kur Dieviņš cilvēkus liks, ja mēs neviens nemirsim?" Nedēļu vēlāk 1999. gada 2. februārī Laimonītis jau dziedāja eņģeļu korī.


Astrīda un Laimons Jansoni

07.05. Fondā viesojas ziedotāja Sarmīte Andersone Šveics, vakarā viņa organizē vakariņas savas ģimenes stipendiātiem


Sarmīte Andersone Šveics ar stipendiātiem

07.05. Kara muzejā ziedotāja J. Vējiņa finansētās Rolanda Kovtuņenko grāmatas ''Mores kauja " atvēršanas prezentācija. 11. maijā mērķziedojums Jāņa un Ainas Vējiņu stipendijai.


Jānis Vējiņš

08.05. LAB-AN priekšsēdētājs Visvaldis Dzenis organizē pasākumu LAB-AN stipendiātiem savā uzņēmumā ''Kokapstrāde-98", Allažos. Ļoti interesanta ekskursija kopā ar uzņēmuma vadītāju Gunāru Dzeni. Tikšanās laikā, noklausoties stipendiātu doktora darba prezentācijas, V. Dzenis pieņem lēmumu abiem jauniešiem stipendijas turpināt.



Stipendiāts Vilnis Pīrs, Visvaldis Dzenis ar kundzi, stipendiāte Liena Poiša

09.05. Latvija Statoil stipendiāti kopā ar uzņēma darbiniekiem piedalās talkā.


"Latvija Statoil" izpilddirektors Sandis Šteins ar stipendiātiem

13.05. Fondā viesojas DV Bedfordas nodaļas priekšsēdis Jānis Tauriņš.


Jānis Tauriņš

13.05. Svētku pusdienas par godu  ceļa uz trešo miljonu  kopā ar ziedotājiem Astrīdu Jansoni un Mareku Indriksonu.

14.05. Fondā viesojas ziedotāja Edīte Lazovska. Viņa vīra piemiņai nodibināja Ilmāra Lazovska piemiņas stipendiju. Tā ir novēlēta topošam ārstam. 

 
Ilmārs Lazovskis

 

14.05. Mērķziedojums Korp! Fraternitas Lataviensis, Alfreda un Almas Apses piemiņas stipendijai. Sadarbība ar Kanādas kopu aizsākās pagājušā mācību gadā. Šogad stipendijas konkursa kārtībā piešķirtas 6 korporācijas biedriem.


Korporācijas Fraternitas Lataviensis biedri

15.05. Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe piedalās žūrijā Junior Achviement Latvija organizētā Andreja Zvejnieka biznesa plānu konkursa finālā.

 

16.05. ASV izvada mūžības ceļa Maiju Ziedaini. Fonda vārdā atvadas teic ziedotāji Alfreds un Sarmīte S. Gravas. Mēs atvadāmies no Maijas Ziedaines.

Kad viss atkal sāk zaļot, kad ievas tik reibinoši skurbina un pienenes zied tik neprātīgi, kastaņas iededzinājušas savas baltās sveces, jo mūžībā aizgājusi Maija Ziedaine.

Par mūsu ziedotājas Maijas Ziedaines pēkšņo aiziešanu uzzinājām 6. maijā. Kā vienmēr tādos brīžos ir jautājums - kāpēc tik pēkšņi? Maija bija dzīvespriecīga, smaidīga, enerģiska. Viņa bija ļoti aktīva latviešu sabiedrības locekle, dziedāja draudzes baptistu korī, bija Korp! Spīdola biedre.

Varbūt pats liktenis izvēlējās Maijai aiziet pavasarī. Lai mēs godinot viņas darba cilvēka mūžu, varētu pavadot nolikt ziedus, kas piestāv Maijai. Pavasarim ir nemirstības smarža, mēs zinām un gaidām ik gadu, tas atnāks, bet Maija vairs nenāks nekad. Kāds cilvēks ir teicis: kamēr mēs atceramies, kamēr mēs pieminam cilvēks pie mums paliek!

Maija savā dzīvē ar darbu, sirdssiltumu un devīgumu ir parūpējusies, lai mēs viņu nekad neaizmirstu.

Viņai Latvijā bija divi ''audžu bērni" - Kaspars Daukšts un Jānis Briška, kam viņa palīdzēja iegūt augstāko izglītību ar Vītola fonda starpniecību.

Mēs ar Maiju iepazināmies 2005. gada nogalē. Par Vītolu fondu viņa bija uzzinājusi no mūsu ziedotājiem Alfreda un Sarmītes S. Graviem. Toreiz viņa vairāk stāstīja par savu mammu Paulīni Ziedaini. Maija nodibināja Paulīnes Ziedaines piemiņas stipendiju jauniešiem no Kokneses.

Stipendiāts Kaspars kādā no savām pateicības vēstulēm ziedotājai rakstīja:

''Zinu, ar katru aizvadīto dienu, jaunajiem iespaidiem un panākumiem es tuvojos savam pašreizējam mērķim - būt gudram un izglītotam cilvēkam, dot labumu sev, apkārtējiem un valstij."

Maija nezināja, ka aizies tik pēkšņi. Sarunās ar mums viņa teica, ka stipendiju ir iedibinājusi uz mūžu. Maijas mūžs ir noslēdzies. Kā ir ar stipendiju? Tas atkarīgs no cilvēkiem, kam viņa ir bijusi mīļa. Mēs ļoti ceram, ka viņi sadzirdēs lūgumu - turpināt iesākto arī bez Maijas...

Maijiņ, mēs nesakām ardievas, jo Tu paliki mūsu pateicībā, mūsu domās...


Maija Ziedaine

19.05. Fondā viesojas ziedotājs Aivars Slucis. Četru stipendiju vietā Aivars izlēmis piešķirt 12 stipendijas. Viņš pats izvēlas jauniešus savai stipendijai. 26. maijā ar saviem stipendiātiem Aivars tikās restorānā Čarlstons.


Aivars Slucis kopā ar stipendiātiem restorānā "Čarlstons"

 Darbojoties Vītolu Fondā, ir nācies sastapties ar daudziem sirdsgudriem un dāsniem cilvēkiem, un katrs no viņiem ir īpašs. Taču šoreiz mans stāsts ir par ASV dzīvojošo latvieti Aivaru Sluci, par laikrakstu ''Latvijas Amerikā" un ''LAIKS" lasītāju, kurš, iepazīstoties ar avīzē publicētajiem rakstiem par Vītolu Fonda darbību, nolēma dibināt Latvijā arī savas stipendijas. Mēs satikāmies pagājušā gada vasarā, kad, viesojoties Latvijā, Aivars ieradās Vītolu Fondā un izteica vēlmi palīdzēt Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību. Vispirms viņš bija nodomājis dibināt trīs stipendijas, bet, izlasot mūsu piedāvātos kandidātu dzīves stāstus, tomēr izlēma sniegt savu atbalstu četriem topošajiem studentiem. Septembrī pēc atvaļinājuma, kuru viņš pavadīja makšķerējot (tā ir viņa vislielākā aizraušanās), Aivars atkal viesojās Latvijā. Viņš uzaicināja savus stipendiātus vakariņās, iepazinās ar jauniešiem un pēc kopīgi pavadītā vakara jau bija pieņēmis lēmumu, ka nākošajā gadā atvēlēs līdzekļus piecām stipendijām. Gads pagāja nemanot, un maijā atkal Aivars bija Rīgā, lai piedalītos vēlēšanās, atkārtoti satiktos ar stipendiātiem un izvēlētos jaunus. Viņš izteica vēlēšanos šoreiz atbalstīt jaunieti no Zemgales novada. Sarunājoties uzzināju, ka jau daudzus gadus Aivars palīdz daudzbērnu ģimenēm, tāpēc viņš vēlējās iepazīties ar šādu ģimeņu jauniešu dzīves stāstiem. Pēc dienas mēs atkal tikāmies Vītola Fonda birojā, un Aivars smaidot teica: ''Es nolēmu par divām nedēļām gadā mazāk makšķerēt..." Es, protams, izbrīnīta jautāju: "Kāpēc?" Un viņš atbildēja: "Man vienas nedēļas makšķerēšana izmaksā tikpat, cik trīs jauniešu stipendijas gadā. Izlasot šo jauniešu dzīves stāstus, esmu izlēmis četru stipendiju vietā piešķirt divpadsmit."  Tajā brīdī es viņā skatījos kā brīnumā. Šopavasar es dzirdu stāstus, ka nauda ir pazaudēta akcijās, ka pieauguši izdevumi, ka klājas grūti.... Un te cilvēks, kurš gatavs atteikties no sava lielākā vaļasprieka, lai palīdzētu piepildīt sapni Katrīnai, Laumai, Daigai, Gitai, Ilzei...un vēl daudziem!


Aivars Slucis (bildē pa kreisi)

 Un tagad paša Aivara dzīvesstāsts: viņš dzimis 1938. gadā Rīgā, 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, tad uz Ilinoisas štatu ASV, kur absolvēja vidusskolu. Viņš iestājās ASV militārajos spēkos - jūras desantā, tad sāka studijas Ilinoisas universitātē inženieru fakultātē un ieguva bakalaura grādu. Aivars strādāja Howard Hughes Co, Losandželosā, Kalifornijā, studēja Dienvidkalifornijas universitātē, ieguva maģistra grādu. 1968. gadā iestājās Minesotas universitātē Mediānas skolā, ieguva doktora grādu. Kalifornijā viņš piecus gadus specializējās rentgenoloģijā, strādāja gan ASV, gan Zviedrijā. 1984. gadā Aivars sāka strādāt par rentgenologu Mineapoles valsts slimnīcā, 1991. gadā aizsāka privāto praksi, kurā darbojas arī patlaban. Divas reizes gadā viņu ciemos gaida Latvija un nu jau arī viņa stipendiāti. 26. maijā mēs visi tikāmies Čarlstons restorānā. Nav noslēpums, ka studenti restorānus parasti neapmeklē, bet ne jau tikai tāpēc tas bija tik īpašs vakars. Jaunieši bija pateicīgi, dzīvesprieka un optimisma pilni, stāstīja Aivaram, kā pagājis mācību gads, runāja par studijām, studentu sadzīvi, par saviem vasaras plāniem. Viņos valdīja sirdsmiers un drošība par savu nākotni, jo viņi zina, ka Aivars palīdzēs arī nākošajā mācību gadā. Jau vēlā vakara stundā mēs atvadījāmies līdz septembrim, kad Aivars atkal būs Latvijā, un tad noteikti visus vienos kāds saulains atvasaras vakars, kurā tiks stāstītas gan vasaras atmiņas, gan kolorīti makšķernieku stāsti, kaut arī šovasar Aivars pie iemīļotajiem ūdeņiem, liekas, pavadīs mazāk laika. Bet varbūt tieši tāpēc pa kādu no upēm laimīgs peldēs uz jūru kāds asaris, plaudis vai līdaka, vēstot visiem, ka šoreiz Lielajam Makšķerniekam tik tiešām būs laimējies noķert pašu lielāko lomu mūžā - zelta zivtiņu, kura noteikti piepildīs trīs svarīgākās vēlēšanās - būt vajadzīgam, būt cienītam un, pats galvenais, būt mīlētam.

Man, klausoties un skatoties jauniešos un Aivarā, nepamet sajūta - cik daudz man apkārt laimīgu cilvēku! Tādi ir jaunieši, kuriem ir laimējies satikt Aivaru, un nenoliedzami tāds ir arī pats ziedotājs - ļoti mīlēts un ļoti, ļoti vajadzīgs, jo viņš jauniešiem jau gadiem Dzīves skolā pasniedz pašu svarīgāko un visnepieciešamāko mācību priekšmetu - cilvēkmīlestību un labestību.

Es varu tikai noliekt galvu un no visas sirds teikt: PALDIES, Aivar, ka esi kopā ar mums!

 

20.05. Tikšanās ar ziedotāju Āriju Mileiko. Viņa ir testamenta izpildītāja un vēlas dibināt Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters piemiņas stipendiju.


Vilis un Ārija Mileiko

20.05. Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe piedalās  Ministru kabineta  un NVO memoranda sēdē un paraksta  kopējo sadarbības Memorandu.

21.05. Padomes sēde.

Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe ziņo par 2009. gada kandidātu pieteikumiem. No 2009. gada 2. janvāra līdz 1. maijam saņemti 515 jauniešu pieteikumi. No tiem:

  • bāreņi - 14;
  • audzina viens no vecākiem - 197;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir zem 50 LVL - 45;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir no 50 līdz 100 LVL - 88;
  • vidējie ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir virs 100 LVL - 104;
  • vidējā atzīme ir zem 7 ballēm - 58;
  • īpašie gadījumi (piemēram, korp! Fraternitas Lataviensis biedri) - 7

Lēmums - padome vienbalsīgi apstiprina 2009./2010. mācību gada kandidātu sarakstu un nolemj atteikumu vēstules rakstīt kandidātiem:

  • kas dokumentus iesniedza pēc 1. maija,
  • kuriem vidējā atzīme ir zem 7 ballēm,
  • kuri saņems citu fondu stipendijas,
  • kuri ir nekorekti noformējuši pieteikuma dokumentus.

29.05. Tikšanās ar Latvijas Zonta klubu stipendiju kuratori Ivetu Rībenu, kluba prezidenti Evu Mārtužu, Astrīdu Jurķeli, Maiju Vanagu.


Latvijas Zonta klubs

29.05. Tikšanās un līguma parakstīšana ar ziedotājiem Māri un Elitu Jurēvičiem. Viņi savu jaundibināto stipendiju piešķirs apmaiņas programmas studentiem no būvniecības fakultātes.  

ZIEDOJUMI MAIJĀ

Stipendijas nosaukums

Ziedojums latos

Astrīda Jansone /mūža stipendijai/

13252

Korp! FraternitasLataviensis, Kanādas kopa

13449

Māris un Elita Jurēviči

3000

Saginavas Latviešu klubs

  2873

ERGO

 1680

Jānis Vējiņš

 1400

Zane Stait Gardner

   443

Guna Zaķe Baltā

   350

Māris Slokenbergs

   350

Vaira Vīķe - Freiberga

     83

Latvijas Zonta klubu stipendijai

 

Bauskas Zontu klubs

  110

Ilze Opmane

    20

Draugu stipendijai

 

DV Minsteres kopa, kasieris J. Neimanis

   75

Korporācija! Spīdola / MaijasZiedaines piemiņai/

  50

Blauduma Sandra

 10

KOPĀ:

37 145

 

 

 

 

 

 

 

Paldies ziedotājiem!

How to find us?
Rīga, Lāčplēša ielā 75B, Pieņemšanas laiks: 8.00-16.00

Contact us