Arhīvs - Aprīlis 2017

APRĪLIS - 2017 

Divi vissmagākie pārbaudījumi, kas sastopami karjeras veidošanas ceļā – pacietība gaidīt uz īsto brīdi un dūša nevilties redzētajā. Ikkatrs notikums, kas atgadījies manā dzīvē ir rezultāts manai pacietībai un iecietībai pret apkārtējo vidi. Dibinot savu stipendiju, es vēlos sniegt savu ieguldījumu kāda jaunieša dzīvē, kurš pacietīgi ies uz savu mērķi tāpat kā, reiz, saņemot fonda stipendiju, to darīju es.  /bijušais stipendiāts Jānis Caune

JAUNĀS STIPENDIJAS

- Daugavas Vanagu Kanberas nodaļas stipendija

 
Daugavas Vanagu Kanberas nodaļas biedri

Daugavas Vanagu Kanberas nodaļa dibināta 1953. gada 18. janvārī. Sekojot dažu gadu pārtraukumam, 1982. gadā 8. augustā nodaļa atjaunoja savu darbību.  Nodaļas un vanadžu kopas vadītāja ir Inta Skrīveris, un šobrīd tajā darbojas 14 aktīvi biedri. Žanis Mediķis veic nodaļas sekretāra un kasiera pienākumus. Austrālijas galvaspilsētā Kanberā latvieši nav kuplā skaitā, bet saskaņā ar latviešu sakāmvārdu "Mazs cinītis gāž lielu vezumu" - tiek veikti nozīmīgi darbi. Kanberas vanagu vārdu pazīst dažādos Latvijas novados, skolās, baznīcās, muzejos. Novērtējot izglītības nozīmīgo lomu valsts pastāvēšanā, tika nolemts dibināt DV Kanberas nodaļas stipendiju centīgam studentam – zemessargam. Tas būs gandarījums visai Kanberas vanagu saimei! Paldies DV Kanberas nodaļas biedriem, vadītājai Intai Skrīveris, nodaļas sekretāram Žanim Mediķim un Ilgai Vēverei par stipendijas dibināšanu!

STIPENDIJU JAUNUMI

- Ziedotāja Rita Kaimiņa palielina stipendiju skaitu.

 
Rita Kaimiņa

Rita Kaimiņa sadarbību ar Vītolu fondu aizsāka 2012. gadā, dibinot stipendijas vīra Egona Kaimiņa un māsas Martas Mirdzas Gulbis piemiņai. Viņa ik gadus ziedo Vasaras saulgriežu nometnei un Likteņdārzam, un cenšas iedvesmot draugus un paziņas esaistīties labdarībā. “Bez pagātnes nav nākotnes. Ja tu nemācies no pagātnes, nevar būvēt gaišu nākotni. Mana dzīve būtu tukša, ja neziedotu. Mēs visi varam atrast kādu mazumiņu, ko ziedot Latvijas simtgadē,” tā uzskata Rita Kaimiņa. 2017./2018. mācību gadā ar ziedotājas dibinātajām stipendijām studijas uzsāks un turpinās 4 studenti. Paldies Ritai Kaimiņai par ziedojumu!

- “Kluso varoņu fonds” ziedo stipendijai no grāmatas atklāšanas sarīkojuma ieņēmumiem.

,,Kluso varoņu fonda” dibinātāju Eduarda Andersa un Pētera Bolšaitis vadībā ir īstenoti vairāki projekti -  uzcelts Žaņa Lipkes memoriāls un izdota Džona Haidena grāmata Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis, kura šogad guva panākumus grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”,kategorijā Dokumentālie izdevumi. Šī gada 6. aprīlī atklāšanu piedzīvoja vēl viens fonda garadarbs - grāmata Latvijas klusie varoņi,  kuras autori Pēteris Bolšaitis, Agnese Lūse un Anna Žīgure apkopojuši dažādu cilvēku stāstus par notikumiem Latvijā 20. gadsimta 40. gados. Katrā no grāmatas nodaļām ir savs stāsts un varonis, kuri nebaidīdamies zaudēt savu dzīvību, centās glābt citus no represijām vai nāves. Publicists Franks Gordons par grāmatu saka: “Lasot grāmatu, paveras skats uz Latvijas likteņgaitām divu okupācijas varu spīlēs. Eduards Anderss un Kārlis Avots: abi šie dzīvesstāsti vien ir himna cilvēcībai. Žanis Fonzovs un Marcella Liekna – varavīksne pāri jūrai.. Šī grāmata manuprāt, ir vērtīga artava Latvijas simtgadei.” “Nelokāmi un nesatricināmi visos laikos un apstākļos pastāvēt par cilvēcību” – tāda ir “Kluso varoņu fonda” dibinātāju pārliecība. 2016. gadā saņemot anonīmu ziedojumu tika dibināta Liepājas ebreju biedrības stipendija jaunietim ar īpašām vajadzībām. Šogad “Kluso varoņu fonds” izlēmis dibināt jaunu stipendiju topošajiem vēsturniekiem, kuri padziļināti pētīs savas dzimtenes pagātnes notikumus. Paldies “Kluso varoņu fonda” dibinātājiem Pēterim Bolšaitis, Eduardam Andersam un Latvijas Brīvības fondam par ieguldīto darbu, dibinot stipendijas!

SARĪKOJUMI

06.04. Mecenāta Edvīna Samuļa sarīkojums “Stipendija par izcilību 2017”

 
No labās: Edvīns Samulis kopā ar 2017. gada izcilniekiem

Par sasniegumiem mācību darbā svinīgā sarīkojumā, Tautas tērpu centrā “Senā klēts" Edvīna Samuļa izcilības stipendijas saņēma 15 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Universitātes, Daugavpils Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas, kuru vidējā atzīme ir augstāka par 9 ballēm. Gides pavadībā sarīkojuma viesiem bija iespēja apskatīt vairāk kā 50 tautas tērpu izstādi, ko veido gan arheoloģiskie, gan etnogrāfiskie tautas tērpi no dažādiem Latvijas novadiem. Stipendiātiem tika dāvāta iespēja iepazīt latviešu kultūrvēsturisko mantojumu, pateicoties ziedotājiem Ansim un Montai Grasmaņiem. Pēc ekskursijas norisinājās svētku pusdienas restorānā “Salve”. Edvīna Samuļa 300 EUR lielo stipendiju saņēma Latvijas Universitātes studente Elīna Pavlovska.  250  EUR lielu stipendiju saņēma Lauma Makare, bet 200 EUR stipendijas tika piešķirtas Dāvim Zavickim, Oskaram Nikam Mālniekam, Rihardam Pēterim Ročanam, Terēzai Leperei. Savukārt 150 EUR stipendijas saņēma Olīvija Tuvi, Annija Krūmiņa, Liene Vilne, Ieva Radiņa, Sigita Obrumane, Viktors Urkauskis, Andra Struka, Linda Miķelsone un Kristīne Kitoka. Stipendiāts Oskars Niks Mālnieks pēc apbalvojuma saņemšanas raksta: “Ir teiciens - ja vēlies plānot gadu uz priekšu, iestādi sēklu, ja desmit gadus – iestādi kokus, bet 100 gadus – izglīto cilvēkus! Edvīna Samuļa Izcilības stipendijas saņēmēji ir vieni no tiem, kas būs atbildīgi par idejām, inovācijām, kuras virzīs Latvijas vārdu pasaulē. Es augsti novērtēju E. Samuļa kunga izrādīto iniciatīvu atbalstīt tos studentus, kuri mācās, pilnveido sevi un piešķir iegūtajām zināšanām   vērtību!”  Paldies Edvīnam Samulim, Montai un Ansim Grasmaņiem un restorānam “Salve"!

22.04. Ziedotāja Arņa Apsīša meža stādīšanas talka.

 
Ziedotājs Arnis Apsītis kopā ar ģimeni un stipendiātiem Zlēkstendes mežā

Jau sesto gadu ziedotājs Arnis Apsītis aicina savus stipendiātus uz meža stādīšanas talku. Neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, netālu no Usmas ezera tika sastādīti ap 13 000 priedīšu stādu. Pavadītais laiks mežā bija ne tikai ražīgs, bet arī vērtīgs, lai iepazītos ar studiju cīņu biedriem - citiem stipendiātiem, kā arī ar ziedotāju un viņa ģimeni. Pēc paveiktā darba talkotājus priecēja Krogs “Zītari” pavāru sarūpētā maltīte. Pēc talkas stipendiāts Klāvs Linde rakstīja: “Kaut arī laikapstākļi ik pa brīdim nebija tie jaukākie, man bija ļoti liels prieks piedalīties Arņa Apsīša rīkotajā koku stādīšanas talkā. Tāpat kā Apsīša kungs, biju patīkami pārsteigts par faktu, ka, liekot spēkus kopā, iestādījām ap 13 000 priežu stādiņu, kas daudzus desmitus gadu ražos dabai un mums pašiem tik ļoti  nepieciešamo skābekli. Šāds pasākums ir izcils veids, kā satikties ar citiem Apsīša kunga stipendiātiem un nedaudz vairāk iepazīt savu ziedotāju kā līdzcilvēku un kolosālu personību. Lai kociņi labi aug!”  Paldies Arnim Apsītim un viņa ģimenei par talkas organizēšanu un krogam “Zītari” par gardajām pusdienām!

TIKŠANĀS

05.04. Ziedotāja Lalita Muižniece tikās ar Valža Muižnieka piemiņas stipendijas saņēmēju.

 
No kreisās: Ilze Ļaksa Timinska un Lalita Muižniece

2010. gadā Lalita Rūta Muižniece, godinot sava dzīvesbiedra Valža Muižnieka piemiņu, ar ģimeni nodibināja stipendiju, lai atbalstītu jauniešus, kas studē latviešu valodu. Atgriežoties no viesošanās Amerikā, ziedotāja tikās ar savu stipendiāti Ilzi Ļaksu Timinsku, kura padziļināti apgūst Baltu filoloģijas maģistra studiju programmu Latvijas Universitātē. Paldies Lalitai Muižniecei par viesošanos fonda birojā!

17.04. Ziedotājs Aivars Sinka tiekas ar stipendiāti restorānā “Niklāvs”.

 
Antra Vietniece un Aivars Sinka

Svētku noskaņās atzīmējot Otro Lieldienu rītu, ziedotājs Aivars Sinka tikās ar stipendiāti, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas un uzņēmuma vadības studiju programmas studenti Antru Vietnieci. Ziedotāji Aivars Sinka un Pēteris Pētersons 2010. gadā dibināja savu 50 gadu jubilejas stipendiju, un pēc gada izlēma šo stipendiju turpināt ar privātiem līdzekļiem. Stipendiāte Antra Vietniece par tikšanos raksta: “Sarunājoties mēs spriedām par nākotnes plāniem, politiku, dzīvi ārzemēs, Latvijas un Lielbritānijas attiecībām, utt. Uzzinot, kā viņš velta laiku labdarībai un rūpējas par Anglijas “Daugavas vanagu” fondu, man radās pārdomas - ko es varētu darīt Latvijas labā?” Paldies ziedotājam Aivaram Sinkam!

23.04. Ziedotāja Jura Petričeka tikšanās ar stipendiātiem.

 
Juris Petričeks

Juris Petričeks savu vārda dienu nolēma svinēt kopā ar saviem stipendiātiem restorānā “Mio”. Viņa dibinato stipendiju Ritas Petričekas, Bertrama un Lidijas Rozenbergu un Jevgenija un Olgas (Rubenes) Petričeku piemiņas stipendijas saņēmēji ir īsts centīgu jauniešu piemērs. Stipendiāts Edgars Poikāns pēc tikšanās rakstīja: “Piecu gadu laikā kopš saņemu stipendiju, esmu jau iepazinis Juri Petričeku. Prieks, ka nekas nebija mainījies - tikpat runīgs, patriotisks, sirsnīgs un jauks cilvēks, ar kuru nepaliek garlaicīgi un nenākas ilgi meklēt sarunu tematu.  Viņš mudināja mūs ikdienā atcerēties, ka esam latvieši un ka mums jārīkojas kā latviešiem pienākas. Paldies par iespēju tikties ar cilvēku, kura vārdi un ieteikumi liek mainīties uz labo pusi!” 

23.04. Ziedotāja Sarmīte Andersone-Šveice viesojās fonda birojā.

 
Sarmīte Andersone-Šveice

Tikšanās ar fonda ziedotājiem ir gaidīts notikums. Ziedotāja no Zviedrijas Sarmīte Andersone- Šveice viesojoties Latvijā, apciemoja arī Vītolu fondu. Šobrīd ar viņas atbalstu studijas turpina 4 jaunieši. Ziedotāja izvēloties stipendiātus saka: “Sākumā, izraugoties, kurus atbalstīt, vērtēju, kādās jomās jaunieši studē. Bet tagad skatos, kam ir lielāka  vajadzība, un dodu stipendijas tiem, kuri dzīvo ļoti grūtos apstākļos.” Paldies ziedotājai par viesošanos!

AKTUĀLI

04.04. Vītolu fonda 15 gadu jubilejas svinības!

2002. gada 4. aprīlī Nodibinājums “Vītolu fonds” uzsāka savu darbību izmaksājot 75 stipendijas. Pateicoties kopīgam ziedotāju atbalstam, palīdzību stipendiju veidā 15 gadu laikā ir saņēmuši 2 750 jaunieši un stipendijās ir izmaksāti 10 751 796 EUR. Šobrīd fonds administrē 222 juridisko un fizisko personu dibinātās 661 stipendijas. Lai atzīmētu 15 gadu gadadienu visā Latvijā vienlaikus tika organizētas zibakcijas, kuru laikā studenti pateicās par atbalstu. Zibakcijās piedalījās stipendiāti, rektori, mācībspēki no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Banku Augstskolas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Rīgas Celtniecības koledžas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Alberta koledžas.  Video materiālu no zibakcijām ir iespējams noskatīties Vītolu fonda mājaslapā www.vitolufonds.lv, spiežot uz kartē atzīmētajiem punktiem. Paldies augstskolu koordinatoriem, rektoriem un visiem stipendiātiem, kuri palīdzēja īstenot šo ideju! Paldies par laba vēlējumiem Vītolu fonda dzimšanas dienā!

06.04. Paziņoti 2017./2018. mācību gada konkursa kandidātu rezultāti.

Aprīlī notika kandidātu intervijas uz 2017./2018. gada administrētajām stipendijām. Intervijas tiek rīkotas ik gadu pēc pavasara padomes sēdes ar mērķi iepazīt jauniešus un izzināt viņu studiju plānus.  Šajā gadā tika saņemts 321 kandidātu pieteikums no Latvijas vidusskolēniem. Aprīļa mēnesī intervēti un piesķirtas stipendijas 117 kandidātiem. Vēl 113 jaunieši palikuši kandidātu sarakstā.

28.04. Darbu Vītolu fondā noslēdz biroja administratore Elva Eglīte.

 
Elva Eglīte

Maijā no dekrēta atvaļinājuma darbu atsāks Inna Rozenšteina, tāpēc darbu fondā beidz Elva Eglīte.  Paldies par ieguldīto darbu Vītolu fondā un neizsīkstošo enerģiju!  Saka, ka darbs ir mīlestība, kas padarīta redzama. Vēlam kolēģei Elvai mīlestību pret darbu atrast tālākajās karjeras gaitās!

VEIKSMES STĀSTS

Aprīlī piedāvājam Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas studiju programmas absolventes Ievas Fībigas veiksmes stāstu. No 2007. -  2010.  gadam viņa saņēma Talsu novada fonda. Viņa savu izvēli uzsākt studijas filoloģijas nozarē raksturo kā esību tuvāk dieviem.

Ieva Fībiga

Atceros siltu pavasara dienu Talsos 2007. gadā. Sniegi nokusuši, koki sazaļojuši, un sajūtas dievīgas, vasarai tuvojoties, bet 12. klases noslēgums nāk ar nemiera sajūtu pakrūtē un ar apkārtējo dzelošo un biežo jautājumu – ko tad studēsi un kas būsi. Lai cik tas ironiski skanētu, tajā dienā biju aizgājusi uz tādu iestādi, ko modīgi dēvē par karjeras centru. Tur aizpildīju testu, kura mērķis bija noskaidrot – vienkārši izsakoties – ko darīt ar savu dzīvi pēc ģimnāzijas absolvēšanas. Es noteikti nebiju no tiem cilvēkiem, kas jau bērnībā zina, ka būs ārsti, skolotāji, arhitekti vai kādi citi tam līdzīgi populāri un sabiedrībā saprotami un atzīti profesijas pārstāvji. Testa rezultāti bija tikpat ticami un nozīmīgi kā Delfos lasāmie dienas horoskopi, tomēr tas nebija izšķiests laiks, jo šajā karjeras centrā manās rokās nonāca buklets, kur bija rakstīts par klasiskās filoloģijas studiju programmu un iespēju mācīties sengrieķu valodu. Lūk, šī ir mana vienīgā un īstā mīlestība no pirmā acu skatiena! Laikam lieki piebilst, ka šī mīlestība turpinās arī šodien – nu jau gandrīz desmit gadus vēlāk. Šajā pašā pavasarī biju pieteikusies Vītolu fonda stipendijai – gan bez lielām cerībām, ka to iegūšu, bet vienmēr ir labāk saņemt atteikumu nekā vēlāk domāt, kā būtu, ja būtu. Vasarā biju iesniegusi dokumentus vienīgajā vietā Latvijā, kur iespējams apgūt sengrieķu valodu – LU Klasiskās filoloģijas bakalaura studiju programmā. Augusta beigās šo lielisko ziņu kā ķirsis uz kūciņas papildināja Talsu novada fonda valdes priekšsēdētājas Ivetas Rorbahas zvans, ka man piešķirta Talsu novada fonda stipendija. Klasiskā filoloģija, klasiskā izglītība, sengrieķu un latīņu valoda – Eiropas pamatu pamats. Lai gan jāpiekrīt viedoklim, ka šī elitārā izglītība ir sava veida augstā     plaukta izklaide, tomēr bez tās Latvijas sabiedrība nevar iztikt. Kas gan tā būtu par absurda situāciju, ja neviens latviešu valodas runātājs nevarētu atdzejot Homēru vai Vergiliju, nevarētu tulkot Jaunās Derības tekstus un galu galā nevarētu gluži kā ar roku caur senajiem oriģināltekstiem pieskarties antīkajai pasaulei! Tāpēc mēs esam – daži klasiskie filologi, un tāpēc studēt sengrieķu un latīņu valodu ir tikpat saprotami kā jebko citu. Pēc bakalaura studijām nāca jaungrieķu valodas vasaras skola Tesalonīkē, un tai sekoja patīkamais maģistra studiju laiks.  Maģistra studiju laiks zīmīgs arī ar to, ka pirmo reizi sastapos ar savu antīko mīlestību Galēnu – 2. gs. m.ē. dzīvojošu un sengrieķu valodā rakstošu ārstu no Pergamas. Par vienu no viņa traktātiem tapa mans maģistra darbs, un no tā savukārt izauga vēlme rakstīt disertāciju Metaforiski termini sengrieķu medicīnas tekstos klasiskās filoloģijas apakšnozarē. Šo studiju laiku papildināja latīņu valodas mācīšana vidusskolēniem Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā divu gadu garumā, bet pašlaik savas zināšanas izmantoju, rakstot šķirkļus topošajai Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai. Kas zina, kā izvērtīsies turpmākie gadi – ar abu klasisko valodu pamatu un pētījumu par antīko medicīnu, tomēr izvēle būt šajā jomā nozīmē ziedot tai laiku, un tas ir skaisti. Un brīžos, kad ir grūti, atceros savas mīļās profesores Ilzes Rūmnieces teikto pirms bakalaura eksāmeniem – jā, klasiskā filoloģija ir grūtāka un smagāka nekā citas studijas, bet ar to jūs esat tuvāki dieviem! Tāds nu ir mans stāsts – mazliet tuvāks dieviem. Liels paldies par stipendiju studiju gados!

LIELDIENU APSVEIKUMS!

Kad acis rasā izmazgātas, kad šūpošanās prieks izbaudīts, kad olu kaujā uzvarēts - tad ar jaunu sparu un iedvesmu atkal ķerties pie jauniem darbiem, bet jau ar citu jūtīgumu pret cilvēku raizēm, pret nepiepildītām, bet piepildāmām cerībām, pret saviem un līdzcilvēku sapņiem. Šis laiks mums atgādina, ka dzīves pamatvērtības ir ticība un labestība, bet pats svarīgākais Lielās dienas vēstījums – aicinājums nekad nezaudēt pārliecību par gaismas uzvaru, vienlaikus apzinoties, ka vislielākais spēks mīt ikkatrā pašā. Lai Lieldienu svētku pārdomās ikviens izbauda prieku par saules varas atgriešanos, par visu dzīvo, kas mums ir dots un uzticēts! Priecīgas Lieldienas!

SVEICAM APRĪĻA JUBILĀRUS!

Aprīlī svētkus svin: Artūrs Šingirejs (Artūra Šingireja stipendija), Monta Grasmane (Montas un Anša Grasmaņu stipendija), Astrīda Strautnieks (Gundara un Astrīdas Strautnieku stipendija), Ingrīda Ķirse (Ingrīdas Ķirses stipendija), Vita Diķe (Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja), Vieda Šellija (Veltas Skultānes piemiņas stipendija), Valda Auziņa (Vītolu fonda padomes locekle), Sarmīte Plūme (Viļņa Plūmes piemiņas stipendija Aizkraukles attīstībai).

ZIEDOTĀJI APRĪLĪ

Aprīlī ziedojuši: LATVIAN RELIEF SOCIETY DAUGAVAS VANAGI, SIA “Lāčplēša centrs”, SIA “Alberta Koledža”, Edvīns Samulis, Rita Kaimiņa, ERGO, SIA “JV 172 HOLDING”, Valmieras Zonta klubs, Māris Slokenbergs, Māris Plūme, Biruta Celma, Ģirts Jānis Zēgners (Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendijai), SIA “VESTA-LK” (Kluso varoņu fonda stipendijai).

Draugu stipendijai ziedojuši: Ināra Krūmiņa, Mareks Indriksons.

Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Ingars Kalējs, Toms Zvidriņš, Ilona Dzirniece, Ilze Krapāne, Ilze, Jānis Stukuls, Aivars Junga, Tatjana, Ilona Mažeika, Ilmārs Kašs, Ivanda Žodziņa, Zanda Zaļuma, Viktors Arbutavičs, Mārcis Pauls, Kristaps Blūms, Andris Bernāts, Inese Avotiņa, Ieva Muze, Laimonis Niedre, Vilnis Auzāns, Mārtiņš Liniņš, Agnija, Agnija Bērziņa, Kārlis Jakadels,  Rihards Savickis, Aivis Liepiņš, Baltikums Bank AS, Viktors Zaķis, Svetlana Belacka un 91 anononīmi ziedojumi.

* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts 

Ziedojumi

Aprīlī.............27 570 EUR

Gadā...............496 049 EUR
Paldies ziedotājiem!

Seko līdzi jaunumiem arī Vītolu fonda Facebook.com lapā: 

https://www.facebook.com/VitoluFonds/?fref=nf